Publicitātes foto

Šogad Somija svin savu simtgadi, bet pie dāvanas esam tikuši mēs — Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā vēl līdz 3. decembrim apskatāma dizainera Tapio Virkalas darbu izstāde «Tapio Virkala. Dzeja stiklā, porcelānā un sudrabā».

Sižeti Veronika Viļuma 27. novembris, 2017

Tapio Virkala ir Somijas slavenākais un svarīgākais dizainers. Reizēm cilvēki labāk zina Alvaru Ālto, bet Ālto bija arhitekts un patiesībā ir radījis tikai slaveno Ālto stikla vāzi. Turpretī Virkala ir dizainers un strādāja ar dažādiem materiāliem — saka Uta Laurena (Uta Laurén), Somijas Stikla muzeja galvenā izstāžu kuratore. Izstāde «Tapio Virkala. Dzeja stiklā, porcelānā un sudrabā» ir jau ceturtā, kas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) tapusi sadarbībā ar Somijas Stikla muzeju. Šoreiz ir unikāla iespēja klātienē skatīt dizaina klasiķa darbus, kurus somi uzskata par sinonīmu jēdzienam «Somijas modernais dizains».

Tapio Virkala (Tapio Wirkkala, 1915—1985) darbība industriālā dizaina jomā bija vērienīga — viņa darbu arsenāls sniedzas no plastmasas kečupa pudelēm un metālmākslas objektiem līdz pazīstamajam «Finlandia vodka» pudeles dizainam, inovatīviem saplākšņa objektiem un mēbelēm. Virkala ir arī 1955. gada izlaiduma Somijas marku dizaina autors.

Tomēr izstāde, lai cik izglītojoša tā būtu, nepretendē uz visaptverošu Virkalas daiļrades pārskatu. Tikai daži no darbiem tikuši rūpnieciski ražoti neskaitāmos eksemplāros. Kā savā ziņā iezīmē arī izstādes poētiskais nosaukums, lielākā daļa ir mākslas objekti, kas izveidoti ierobežotā skaitā — dažos desmitos vai pat tikai vienā eksemplārā. Tomēr tie ilustrē tēmas un dizainera rokrakstu, kas atklājas arī rūpnieciskajos ražojumos.

Virkala ir piedalījies un saņēmis atzinību neskaitāmās starptautiskās izstādēs, tostarp nozīmīgajās Milānas triennālēs. Milānai 1950. gados radītie darbi DMDM izstāžu zālē aizņem veselu rindu. To vidū arī vāze «Iceberg» — viens no pirmajiem darbiem, kas autoram atnesa pasaules slavu. Dzidrais, šķembainais, neregulārās formas «leduskalns» demonstrē, kuratores vārdiem, Virkalas spēju «paņemt no materiāla visu, ko tas var dot». Būdams trenēts tēlnieks, Virkala eksperimentēja ar stikla apstrādes paņēmieniem, izveidoja pats savas tehnikas un piešķīra grebumam un gravēšanai jaunas, modernas formas. Neparasts objekts izstādē ir pēc Iittala pasūtījuma 1947. gadā tapusī bļoda «Cirks», kas ilgu laiku bijusi nezināma, kamēr vēlāk atrasta ASV. Trauks ir nepabeigts, un izstādes kuratore uzskata, ka tam par iemeslu ir nepilnības, kas, rūpīgi ieskatoties, redzamas stikla masā. Visticamāk, autors sapratis, ka no tā nebūtu sanācis pirmklasīgs objekts, tomēr aplūkot to ir interesanti, tā it kā nonākot ciešākā saiknē ar Virkalas darba procesu.

Būdams dizaina autors, Virkala lielākoties pats fiziski darbus neizgatavoja. Lai arī viņš esot bijis labs amatnieks, dizainers cieši sadarbojās ar meistariem. Viens no izņēmumiem, kura formu Virkala veidojis savām rokām, ir šķīvis «Caurums ledū» — dizainera personiskā dzimšanas dienas dāvana kādreizējam Somijas prezidentam Urho Kekonenam. Tas veltīts abu kopīgajam hobijam — zemledus makšķerēšanai.

Virkala mīlējis vērot dabu un darbos vienmēr centies atspoguļot savas zemes skaistumu un īpatno atšķirību. Nekādu dekoratīvu puķīšu un rakstiņu — tikai tīras un, kā pierādījies, pārlaicīgas formas. Ledus visdažādākajos tā stāvokļos, koksnes dabīgie zīmējumi, garkājaini un omulīgi apaļi putni, slavenās «Chantarelle» vāzes, kas atgādina rudens lielākos dārgumus — gailenes. Citos darbos — tīra ģeometrija, reizēm abus motīvus kombinējot.

Izstādē aplūkojams arī Virkalas visvairāk kopētais darbs — «Rosenthal» rūpnīcai 1977. gadā radītās vāzes — «papīra turzas» no porcelāna. Ar tām saistās vairākas leģendas. Kuratore Laurena stāsta, ka brūnā vāze tapusi, jo Virkala nav gribējis, ka viņa sieva, pazīstama somu ilustratore un keramiķe Ruta Brika (Rut Bryk), pievērstu uzmanību papīra turzai viņa darbnīcas plauktā, kurā esot glabājusies kāda dzēriena pudelīte. Tā nu dizainers aizbildinājies, ka tā esot paredzēta projektam, un beigās nav atlicis nekas cits, kā teikto arī realizēt. Savukārt Petrai Virkalai (Petra Wirkkala), «Tapio Wirkkala Rut Bryk» fonda pārstāvei un mākslinieka mazmeitai, kura izstādes atklāšanas laikā viesojās Rīgā, stāstīts, ka vectēvs šādi gribējis izjokot rūpnīcas darbiniekus.

Ekspozīcija DMDM piedāvā iepazīt vairākus simtus Virkalas dizaina priekšmetu, kas 20. gadsimta 40.—80. gados tapuši ražotnēm «Iittala» (stikls) un «Kultakeskus Oy» (sudrabs) Somijā, kā arī «Rosenthal» rūpnīcai (porcelāns un stikls) Vācijā. Šo iespēju ir vērts izmantot katram, bet jo īpaši mākslas un dizaina skolu audzēkņiem. Viens ir mācīties par Virkalu no šķirkļa dizaina vēstures enciklopēdijā, pavisam kas cits — redzēt viņa darbus dzīvē. Tiem, kuri nepaspēs ceļojošo izstādi apmeklēt Rīgā, būs jābrauc uz Prāgu, kas ir tās nākamā pieturvieta.

 

Recenzija sākotnēji publicēta žurnāla «Ir» 2017. gada 18. oktobra numurā.