«Dabas aizsardzība» — Juris Dimiters, 1980.

No 2016. gada 17. novembra līdz 2017. gada 29. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma Jura Dimitera personālizstāde «Priekškara paslēpes». Tā veidota kā mākslinieka vairāk nekā četrdesmit gadu ilgās radošās darbības retrospekcija, kurā apkopoti teju 350 mākslas darbi — plakāti, gleznas, zīmējumi, darbi scenogrāfijā un arī fotogrāfijas.

Ziņas Fold 16. novembris, 2016

Juri Dimiteru (1947) var uzskatīt par vienu no oriģinālākajiem sirreālisma stilistikā strādājošiem autoriem ar savdabīgu tēlu loku un glezniecības tehniku. Izstādē «Priekškara paslēpes» Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) pārstāvēta daļa no vairākām mākslinieka darbu sērijām, kurās ar izteiktu rūpību un dokumentālu precizitāti gleznoti ikdienā bieži pielietojami sadzīves priekšmeti un augļi, to sirreālas kombinācijas. Aloģiskas ainas, vispārzināmu objektu neierasti inscenējumi, būtībā ir Jura Dimitera tēlaini komentāri par indivīda, sabiedrības un varas, kā arī cilvēku — īpaši vīrieša un sievietes — savstarpējām attiecībām. Skatītāja iztēles atbrīvošanai Jurim Dimiteram ļoti svarīgs ir negaidītības, pārsteiguma moments. Tādēļ viņš plaši izmanto tādus izteiksmes līdzekļus kā paradokss, asprātība, humors, ironija, metafora. Kopš 20. gadsimta 60. gadu beigām mākslinieks vienlīdz aktīvi strādā vairākās jomās — glezniecībā, scenogrāfijā, grafikā, plakātā, fotogrāfijā. Viņš ir piedalījies vairāk nekā 200 grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs, kur lielāko atzinību ieguvuši tieši Jura Dimitera plakāti. Tāpat izstādē LNMM novērtējama arī mākslinieka ilgā un produktīvā sadarbība ar studijas mikrofonu kompāniju «BLUE Microphones».

LNMM zāles centrā novietots Jura Dimitera savulaik veidotais priekškars Artura Konana Doila «Šerloka Holmsa» leģendārajam iestudējumam Dailes teātrī. Tālab priekškars šeit kļuvis par mākslinieka daiļrades metaforu vispār, lai atklātu spilgtas personības citas, mazāk zināmas radošas šķautnes. Pie tādām noteikti pieder Jura Dimitera melnbaltās fotogrāfijas, kurās dokumentētais pilsētas tēls sagādās vēl vienu no šī projekta pārsteigumiem, norāda izstādes «Priekškara paslēpes» kuratore Irēna Bužinska.

Izstādei atlasīti eksponāti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Ugunsdzēsības muzeja, Dailes teātra, Zuzānu ģimenes, Gunta Belēviča, Edgara Jaunupa kolekcijām, kā arī autora īpašumā esošajiem darbiem. Izstādi iekārtojusi māksliniece Izolde Cēsniece–Suipe.

Izstādi «Priekškara paslēpes» papildinās virkne saistīto pasākumu — tikšanās ar izstādes autoriem un mākslas zinātniekiem, kā arī praktiskas radošās darbnīcas. Savukārt 22. novembrī visi interesenti aicināti apmeklēt konferenci «Septiņdesmitie. Desmitgades devums Latvijas kultūrā».

 

Izstāde «Priekškara paslēpes» apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10, Rīgā. Plašāka informācija par ekspozīciju, pasākumu programma un darba laiki atrodami LNMM mājaslapā.