Images 1 of 1

Kim? piedalās ONSEN CONFIDENTIAL: THE FINAL 

Mākslinieki: Karlīna Mežecka, Rūdolfs Štamers

Izstādes atklāšana: 7. aprīlis

Izstādes norise: 8.–21. aprīlis, 2024

Uzņemošā galerija: Fig., Tokija

ONSEN CONFIDENTIAL: THE FINAL dalībnieki-galerijas:

Air de Paris (Parīze), Empty Gallery (Honkonga), The Green Gallery (Milvoki), Wschod (Varšava/Ņujorka), Gregor Staiger (Cīrihe/Milāna), Whistle (Seula), Good Weather (Čikāga), A Thousand Plateaus Art Space (Džendžou), Kristina Kite (Losandželosa), Crevecoeur (Parīze), Layr (Vīne), Arcadia Missa (Londona), Ehrlich Steinberg (Losandželosa), Fitzpatrick (Parīze), Art Beat (Tiblisi), ROH Projects (Džakarta), Durst Britt Mayhew (Hāga), Svit (Prāga), 47 Canal (Ņujorka), Linseed Projects (Šanhaja), Sophie Tappeiner (Vīne), STANDARD (Oslo), Kim? (Rīga)

Uzņemošās galerijas Tokijā:

AOYAMA l MEGURO, MUJIN-TO Production, MISAKO & ROSEN, XYZ Collective, 4949, KAYOKOYUKI, Fig., Satoko Oe Contemporary, Hagiwara Projects, Take Ninagawa, ANOMALY, Tomio Koyama Gallery, Yutaka Kikutake Gallery, Talion Gallery

Organizatori: Misako Rozena, Džefrijs Rozens, COBRA.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs ar prieku paziņo par dalību ONSEN CONFIDENTIAL: THE FINAL – hibrīdā pilsētas mēroga izstādes, galeriju apmaiņas un karsto avotu konferencē, kas notiks Tokijā un Atami, Japānā, no 2024. gada 4. līdz 21. aprīlim. 

Pasākuma ietvaros Kim? kopā ar Good Weather (Čikāga/Little Rock) un uzņēmējgaleriju Fig. (Tokija) rīko izstādi, kurā līdzās divu latviešu mākslinieku – Karlīnas Mežeckas un Rūdolfa Štāmera – jauniem un iepriekš radītiem darbiem tiks eksponēti arī amerikāņu mākslinieku Rona Everta (Ron Ewert) un Rakues Fordas (Raque Ford), kā arī japāņu mākslinieku COBRA un Šizukas Okadas (Shizuka Okada) darbi.

Projekta mērķis ir pulcēt līdzīgi domājošas starptautiskas galerijas un mākslas telpas, lai draudzīgi koleģiālā gaisotnē sniegtu ieskatu Tokijas laikmetīgās mākslas pasaules unikālajā kontekstā. ONSEN CONFIDENTIAL norisi ir iedvesmojuši tādi precedenti kā Milwaukee International, Paramount Ranch, Condo, OKEY DOKEY, Friend of a Friend, projekti Villa (Villa Warsaw, Villa Reikjavik un Villa Toronto), kā arī bezpeļņas iniciatīvas NADA (Jauno mākslas tirgotāju alianse), Paris Internationale un galerijas apvienojošas organizācijas kā CADAN (Laikmetīgās mākslas tirgotāju asociācija Japānā) un IGA (Starptautiskā galeriju alianse).

Vairāk informācijas: onsenconfidential.com

2023. gada jūnijā Kim? norisinājās kompakta mākslas mese Riga Confidential, kurasnosaukums bija tieša atsauce uz Onsen Confidential. Aicinot atbalstīt pieaugošo tendenci mazām un vidēja lieluma galerijām apmainīties ar telpām dažādās valstīs, ONSEN CONFIDENTIAL: THE FINAL noslēguma pasākuma organizatori ar savu sadarbībās sakņoto piemēru ir iedrošinājuši un turpina iedrošināt arī citus organizēt šādus projektus savās mītnes vietās.

Kim? pārstāvēto mākslinieku biogrāfijas:

Karlīna Mežecka (1995) ir latviešu māksliniece, kas dzīvo un strādā Londonā. Ieguvusi bakalaura grādu Latvjias Mākslas akadēmijas keramikas nodaļā (2020) un maģistra grādu Londonas Karaliskajā mākslas koledžā Keramikas un stikla nodaļā (2022). Nesenākās izstādes: “Trausluma arhīvs”, Kim?, Rīga (2024), Martinsona balva, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Daugavpils (2023); “Decentrējot, izkliedējot vienuviet”, Padures muiža (2023); Black Market 3, Kim? Skolas ielā 18, Rīga (2022); “Sinhronitātes”, Vagonu iela, Rīga (2022); My Empty Shell, Candid Gallery, Londona (2022); Melting Pot, Londona (2022); Security Patterns, LOW galerija Rīga (2022); Surrender, PILOT galerija, Rīga (2021); “Demokrātijas Brīnumi”, Tēlniecības kvadriennāle, Rīga (2020).

Rūdolfs Štamers (1995) ir latviešu mākslinieks, kurš dzīvo un strādā Parīzē. Štamers ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu un ieguvis maģistra grādu Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Viņa jaunākās personālizstādes ir Voices in My Heads, TUR telpa, Rīgā (2023), “Metamorfozes”, New Garden Gallerie, Parīze (2022), “Tur kaut kam ir jābūt”, Tu Jau Zini Kur, Rīga (2020) un atsevišķas grupu izstādes: Lucky Charms, Ballroom Gallery, Brisele (2022), PILOT LMA x Art Vilnius’21, Kuldīgas Mākslas nams, Kuldīga (2022), Surrender, PILOT galerija, Rīga (2021), mākslas mese Art Vilnius, galerijas PILOT stends, Viļņa (2021), MASTERS EXPO, Antverpenes Karaliskā mākslas akadēmija (2020). No 2017. gada Štamers ir kūrējis vairākas grupu izstādes galerijās un mākslinieku vadītās telpās Latvijā un ārzemēs. 

Kim? dalību ONSEN CONFIDENTIAL: THE FINAL atbalsta:
Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds

Images 1 of 1

Galerija “Kogo”, Tartu
22. marts – 4. maijs, 2024

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar galeriju “Kogo” piedāvā pirmo Kristas Dzudzilo personālizstādi Igaunijā. Ar nosaukumu “visas iespējas, kas pastāvēja” (all the possibilities that existed), izstāde aptvers jaunu darbu sērijas zīmējumu tehnikā, kā arī videodarbu un objektu, koncentrējoties uz jautājumu par to, kā pārvērst skatīšanos par redzēšanu.

Mākslinieces piezīmes, gatavojoties izstādei, atklāj darbu tapšanas impulsus un vēstījumu veidošanu:

Visi darbi tiecas atklāt, kā vērojumu pārvērst apzināšanās pieredzē. Ko nozīmē sasvērties un iegūt citu asi, vai tā ir jauna stabilitāte? Kā atrast kustību statiskajā, kā aizmainīt skatu leņķi, lai tas ietver jaunu zināmo un zināmo jaunajā? Lūk, deviņpadsmit mēģinājumi sasvērties stabilitātē.

“viss, ko tu saki, ir patiesi” (everything you say is true) ir ogles zīmējumu sērija – kaut kas pa vidu tēlniecībai un glezniecībai. Zīmējums rodas, neskaitāmas reizes pieskaroties audekla virsmai: ogle tiek ieglaudīta pelnu gruntē, līdz slāņi blīvi to noklāj, veidojot vielisku dziļumu. Akadēmiskais zīmējums ir tradīcijām bagāts un noslāņots ar idejiskām un estētiskām nozīmēm. Tas paver iespēju komentēt darbu laikmetīgās mākslas kontekstā kā sarunu ar vēsturi un zīmējumu tradīciju. Mani interesē dažādas pretrunas un spriedze, kas rodas starp polāri pretējiem lielumiem. Sterilais fons ir pretstatīts tik netīram matriālam kā ogle. Konkrētās zīmējuma malas konfrontē ogles tehnisko neparedzamību. Ogles birstošais raksturs līdzinās akmens virsmai, kas ir pilna gaismas.

Visam kaut kur ir jāsākas. Zīmējumu sērija “lai tavi vārdi top mani” (let your words be mine) kā viss cits ir sākusies jau ilgi, pirms nonākusi apziņā kā skaidra vai neskaidra doma. Manā gadījumā par sākumu gandrīz vienmēr pieņemu baltu virsmu. To gribas saukt par tukšu, jo nekā jau nav. Mani fascinē, ka attēls var tikt konstruēts tā, ka lapa attiecībā pret zīmēto kļūst par telpu, vai tai ir dota iespēja tikt sauktai par krāsu. Īpašu uzmanību pievēršu vietām, kurās tukšums jeb baltais ienāk neaicināts, negaidīts, tā iezīmējot pārrāvumu. Tas izgaismo esības dabu, liekot domāt par to, kas “ir” un kas “nav”. To, ko var redzēt, un to, kas it kā ir aizklāts, lai gan patiesībā tas nav atklāts. Vēlos, lai mani darbi noslēpj kaut ko vairāk, nekā atklāj. Vēlos atvērt klusēšanu.

Līdzīgā toņkārtā domāju par videodarbu “šeit ir tas, kur viņa ir” (this is where she is) – par traukšanos uz priekšu, paliekot uz vietas. Turp no pretējā skatu punkta ir atpakaļ, bet kas notiek, kad divi lielumi turpina virzīties katrs uz savu priekšu? Divi milzīgi spēki tiecas pretējos virzienos, viens otru atceļot? Vai mans skatiens sekos vienam? Vai es redzēšu abus un pieredzēšu kustību kā inerci, kura mani nekur neved? Ūdens atspulgs atspoguļo sevi spoguļattēlā.

Ekspozīcija domās noslēdzas ar instalāciju – objektu grupu. “visas iespējas, kas pastāvēja” (all the possibilities that existed) ir metronomu un zīmuļu kombināciju veidojoša skaniska mērvienība, kas palīdz “iegrožot” laiku ar apzinātu darbību. Ja ir vajadzīga lielāka preciziāte, lielāka strukturētība, vai, palielinot laika skaitīšanas iekārtas, tas atrisināsies? Viens ritms pārklājas ar citiem un izveido jūras troksni. Akadēmiskas mācīšanās objekts top par mūzikas instrumentu, kas apliecina visa vienlaicīgumu un, vairāk par sekošanu ritmam, rosina apstāties. Zīmuļi trīsuļo, gaisā zīmējot zīmes. Turp un atpakaļ, katrs nedaudz savā ritmā. Tie sašvīkā gaisu, lai neko ar to neiesāktu.

– Krista Dzudzilo

Krista Dzudzilo (1989) ir vizuālā māksliniece, kas strādā dažādos medijos un mērogos – sākot ar maziem, rūpīgi veidotiem zīmējumiem un beidzot ar liela mēroga scenogrāfijām teātra un operas sadarbības projektiem. Vizuālās mākslas projektos Dzudzilo izmanto scenogrāfiju, piemēram, intensīvu telpas dramaturģiju un aktīvu sadarbību ar skatītāju, savukārt teātrī telpām un kostīmiem ir dziļi simboliska nozīme, kas bieži vien kļūst par patstāvīgiem mākslas darbiem. Dzudzilo ir sarīkojusi sešas personālizstādes un piedalījusies daudzās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Par savu darbu Krista ir saņēmusi atzinību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, tostarp “Prāgas Scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennāles 2019” balvu par labāko koncepciju, Latvijas Nacionālo teātra balvu (2 reizes), “Latvijas Dizaina gada balvu 2019” un citas. Divas reizes – 2015. un 2021. gadā – viņa ir nominēta Latvijas laikmetīgās vizuālās mākslas balvai – Purvīša balvai . Kristas darbi atrodas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, kā arī privātkolekcijās.

Organizē:

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar galeriju “Kogo”

Par galeriju “Kogo”

“Kogo” ir laikmetīgās mākslas galerija, kas 2018. gada pavasarī tika atvērta The Widget Factory Tartu, un tās mērķis ir uzlabot mākslinieku starptautisko atpazīstamību un plašāk iepazīstināt ar viņu mākslas praksi. Kogo daudzveidīgās izstāžu programmas centrā ir mākslinieku personālizstādes un izstādes, kas veidotas sadarbībā ar māksliniekiem un kuratoriem. Kogo ir apņēmusies atbalstīt brīvu radošo izpausmi, starpdisciplinaritāti, iztēli un novatoriskas idejas mākslā, kā arī iniciēt un uzturēt radošas attiecības un apvienot mākslinieku un mākslas entuziastu kopienu.

Izstādi atbalsta:
Valsts kultūrkapitāla fonds, Kultūras ministrija, Tartu pilsēta, Igaunijas Kultūras fonds.

Images 1 of 1

 “Siers ir laiks, laiks ir nauda, nauda ir monopols”

Mākslinieki: Mohameds Boruisa, Stefs Kamaris, Marī Vedela

Organizē: Laikmetīgās mākslas centrs SIGNAL (Malme)

Izstādes atklāšana 15. martā 18.00–21.00

Dzīve maksā naudu. Dažiem tirgus pārvērtīs biznesa ideju no sapņa īstenībā. Citiem durvis ir atvērtas tikai paralēlām aktivitātēm, kuras balstītas uz tieši to pašu biznesa modeli — pieprasījumu un piedāvājumu. Šo atšķirību dēvē par izslēgšanu. Izslēgšanu no tirgus, no sabiedrības, no tiesībām uz līdzvērtīgu dzīvi.

Mohameda Boruisas videodarbs La valeur du produit (“Produkta vērtība”) ir sava veida īsais kurss biznesa vadībā. Uzņēmējdarbības stratēģija – pārdot preci par pareizo cenu un saglabāt līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu – ir kopīga visai komercdarbībai. Tas pats mērķis un vārdu krājums, tikai cita prece — “organisku” produktu tirdzniecība, lai pelnītu “kviešus” (franču sarunvalodā – “naudu”).

Siers ir laiks, laiks ir nauda, nauda ir monopols. Precīzi to izsaka Stefa Kamara tēlnieciskie objekti un eksperimenti ar materiāliem. Tie pil aiz pārmērības kā visas materializācijas pilnība. No Ementāles un Babybel siera izgatavoti Pakmeni, kūkas no Danablu siera, spēļu automāti un kredītakmeņi — nemitīgi patērēšanas dziņas meklējumi. Brīvā tirgus demokratizācijas loģika ir šķība, un monopols ir tā ekonomiskās sistēmas netaisnība, ar kuras palīdzību uzvarēt spēlē.

Marī Vedelas pigmentētās vaska mēles darbā “Dziedoņa mēle” sniedzas augšup no zemes un šķietami izdzied savas sēras, iekāri un zaudēto mīlu. Mīts par Orfeju un Eiridīki iemieso stāstu par mīlētājiem, tomēr dungojošajam Orfejam neizdodas izglābt mīļoto no pazemes valstības. Pakļāvies mirkļa iekārei, viņš to pazaudē uz mūžu. Viņas vārds, Eiridīke, nozīmē dziļu taisnīgumu.

Personīgos sasniegumus mēra naudā. Skanot franču hiphopa ievērojamā personāža Booba kompozīcijai Foetus, Parīzes kaltuvē La Monnaie de Paris notiek eiro monētu izgatavošana. Mohameda Boruisas versijā uz monētām iespiests repera portrets. Sabiedrības skaudrās rīmes tiek pārvērstas naudā, un peļņas aplis ir noslēdzies.

Mohameds Boruisa (Mohamed Bourouissa, 1978, Blida, Alžīrija), dzīvo un strādā Parīzē, Francijā.

Stefs Kamaris (Stef Kamaris, 1977, Iraklija, Grieķija), dzīvo un strādā Atēnās, Grieķijā.

Marī Vedela (Marie Vedel, 1990, Kopenhāgena, Dānija), dzīvo un strādā Kopenhāgenā un Sēnderho, Dānijā.

SIGNAL Laikmetīgās mākslas centrs (1998) ir neatkarīga mākslas telpa Malmē, Zviedrijā.

Kuratori: Elena Tzotzi un Karls Linds, SIGNAL dibinātāji

Grafikas dizains: Valters Kalsers

Gaismu mākslinieks: Romāns Medvedevs

Tulkotājs: Valts Miķelsons

Programmas direktore: Zane Onckule

Izpilddirektore: Evita Goze

Projekta asistente: Katrīna Jauģiete

Komunikācija: Austra Stupele

Atbalsta:

Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Dānijas Mākslas fonds, Absolut, Valmiermuižas alus.

Images 1 of 1

No 16. marta līdz 19. maijam Kim? Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar VV Foundation piedāvā līdz šim apjomīgāko mākslinieka Miķeļa Mūrnieka personālizstādi.

Izstādes atklāšana 15. martā 18.00–21.00.

Jau kopš šī gadsimta sākuma mūsu uzmanība tiek pievērsta vajadzībai būt plūstošākiem — tiek pravietots, ka dinamisko pārmaiņu laikos tas kļūs par noderīgu instrumentu ikdienas vadīšanai. Kapitālistiskajam darba ritmam diktējot ikdienas takti, var tikt sasniegts hipnotisks stāvoklis, kā veroties nerimstošā ūdens plūsmā. Tieši tēlniecība ar šo bezformas substanci ir centrālais izstādei tapušo darbu materiālais kopsaucējs. Ierauts dažādu likumu, patērētāju ilūziju un sistēmu pinumu virpulī, skatītājs tiek aicināts izzināt vidi, kurā mākslinieks šķetina dziļi personiskus, taču tajā pašā laikā sabiedrību raksturojošus pārdzīvojumus, kas apslēpti aiz sapņaina, bet trausla priekškara. 

Pretrunu un neizpratnes pavedieni atspoguļosies ne tikai ideju pasaulē, bet arī acīm redzamā — pārsteidzošā ūdens stāvokļu dažādībā. Fikcionāli atgadījumi vai neērtas patiesības aicinās noķert pašrefleksijas un citu pārdomu viļņus. Mūrnieka daiļradei raksturīgajā sociāli kritiskajā garā arī šajā darbu sērijā tiks šķetināti un pārskatīti apziņas automatizētie uztveres īsceļi.

Pagājušā gada vasarā Miķelis Mūrnieks ieguva maģistra grādu Sandberg institūtā, Amsterdamā ar darbu Fountain. Šis darbs kalpos par izstādes kodolu, ap kuru izveidota jauna skulpturālo noveļu sērija un apjomīga scenogrāfija.

Miķelis Mūrnieks (1995) dzīvo un strādā Amsterdamā. Kopš 2017. gada piedalās grupas izstādēs un sarīkojis divas personālizstādes Rīgā galerijā Look! un kultūrtelpā “Tur”. Dalība nesenās izstādēs: Tēlniecības kvadriennāle “Demokrātijas brīnums” ar darbu “Aurora”; grupas izstāde “Sintēze. Īstenības pētīšana caur kustību, attīstību un pretrunām”; MABOCA festivālā; duo izstādē “Security Patterns” galerijā LOW u.c. Jaunais mākslinieks radošajā darbā atsaucas uz ready-made mākslas žanru, veidojot objektus un instalācijas no atpazīstamiem materiāliem un formām. Par vienu no galvenajiem Mūrnieka izteiksmes līdzekļiem kļuvusi laikmetīgajai kultūrai atbilstoša sociālā kritika, kuru caurstrāvo ironisks un sabiedrību analizējošs raksturs.

Kuratore: Elīza Elizabete Ramza

Ziedi: Evija Krištopane

3D druka: Matīss Balodis, Armands Freibergs

Izstādes mehānika: Māris Mūrnieks

Grafikas dizains: Valters Kalsers

Gaismu mākslinieks: Romāns Medvedevs

Tulkotājs: Valts Miķelsons

Programmas direktore: Zane Onckule

Izpilddirektore: Evita Goze

Projekta asistente: Katrīna Jauģiete

Komunikācija: Austra Stupele

Atbalsta:

Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, LODE, Wood Point, Akvedukts, Absolut, Valmiermuižas alus.

Pateicība:

BMT Workshop, Imants Pankars.

Images 1 of 1

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs ar prieku paziņo par Rīgas tehnokultūras izpētes centra (RTRU) otrās sezonas “Starpesamība” publiskošanu tiešsaistē:

www.rtru.org

Dalībnieki:

Uģis Albiņš (Rīga)

Aleksandra Samuļenkova (Hārlema)

Dītmārs Kērings (Ķelne)

Igns Krunglevičs (Oslo)

Darja Popolitova (Tallina)

Sebastians Mīls (Berlīne)

Marks Rīss (Vīne)

Eva Zommeregere (Vīne)

Stefans Lorencs Zorgners (Roma)

Anastasija Sosunova (Viļņa)

Normans Oro & Jonass Timmi (Tallina)

Iliāna Veinberga (Rīga)

Kuratores: Elizaveta Šneidermane un Zane Onckule.

RTRU (Rīgas tehnokultūras izpētes centrs) pievēršas arvien augošajam tehnisko attēlu Visumam laikmetīgās mākslas prakses ietvaros. Mūsu galvenā premisa – māksla un jaunie mediji rodas no kultūras, nevis atsevišķi no tās. Atgriezeniskā saite starp medijiem un to, kā tos uztver, starp tehniku un kultūru, liecina par transduktīvām attiecībām: ķermeņi, attēli, tehnoloģijas un estētikas veidi rodas savstarpējā saistībā un nosaka cits citu. Tikai pievēršoties laikmetīgajai kultūrai un tās pastarpinājuma veidiem, ir iespējams efektīvi izpētīt un aplūkot tehnokultūru, kas paplašina un veido mūsu pasauli. Mēs novērtējam un ceram prezentēt mākslas darbus un rakstus, kuri iedziļinās tajās mūsdienu attēlu režīma sekās, kuras paliek nepamanītas.

Atsedzot jaunus veidus, kā māksla un tehnoloģijas ietekmē viena otru, RTRU apņemas izvaicāt mūsdienu skatījumu uz jaunajiem medijiem/tehnoloģijām kā pakļautiem attēlošanas ekonomikai un apstrīd priekšstatu, ka digitālajā vidē radīta māksla, NFT un Web 3.0 pēc savas būtības ir emancipējošas tehnoloģijas. Mēs pozicionējam jaunos medijus atpazīstamās priekšvēsturēs, nevis kā unikālus mūsdienu pārmaiņu jaunradījumus.

RTRU īpaši pasūtina un ievāc materiālus, personīgi uzrunājot kultūras darbiniekus – māksliniekus, kuratorus un rakstniekus –, kuru darbos atspoguļojas daudzpusīga pievēršanās laikmetīgām teorētiskām tendencēm un tehnopozitīvisma paradigmu hegemonijas apšaubīšana. Aktuālajās vizualizācijas formās RTRU meklē to, kas izriet no vai norāda uz nākotnē gaidāmo – apliecinājumu tam, ka sākam paši sevi uzlūkot dinamiskāk. Turklāt RTRU īpaši koncentrējas uz konkrētām Rīgas, Latvijas, Baltijas vietām un vēstures un kultūras perspektīvām, kas tām raksturīgas.

Katras sezonas publikācijā RTRU pievēršas citai tēmai, kura virza attiecīgajai iterācijai pasūtinātos darbus. RTRU vietnē domas rosinošs, izstrādāts un izteikti specializēts saturs iegūst izglītojošas krātuves formu. Lai arī vietnes nosaukums norāda uz iespējamu saistību ar kādu eksistējošu tehnisko universitāti, tā drīzāk ieņem neformālu, brīvprātīgu un “pasīvu” pedagoģisko modeli. 

RTRU veidolu radījusi, dizainējusi un programmējusi Beka Abe (Becca Abbe). Tas ne tikai atklāj sava indeksētā dizaina un tīklā bāzētā ietvara darbības mehānismu, bet ar savu režģveida orientācijas struktūru vēl vairāk aktivē mūsu autoru risināto tematisko loku, sniedzot iespēju palūkoties “no aizmugures”

Atbalstītāji un partneri: