Gatavojoties Latvijas Dizaina gada balvas pasākumiem, ik ceturtdienu video sarunā dizainers Miķelis Baštiks iztaujā kādu no konkursa žūrijas locekļiem. Sadarbībā ar konkursa organizatoriem piedāvājam ar žūrijas dalībniekiem iepazīties arī rakstiskā formātā. Šoreiz saruna ar dizaina politikas pētnieku un konsultantu Pjotru Švjonteku (Piotr Świątek) no Polijas, kurš uzsver dizaina nozīmi Eiropas politikas stratēģisko mērķu sasniegšanā.
Pjotrs jau gandrīz desmit gadu pēta publiskā sektora, valdības un dizaina krustceles. Viņš ir absolvējis Krakovas Ekonomikas augstskolu un ieguvis maģistra grādu kultūras vadībā Jagaiļa Universitātē Krakovā. Pjotrs ir pabeidzis arī pakalpojumu dizaina kursu Centrālajā Sentmārtina koledžā un programmu «Sadarbība ar valdību» Londonas Valdības institūtā. Pjotra profesionālā dizaina karjera sākās Češinas pils dizaina centrā, kur viņš uzrakstīja Polijas Dizaina manifestu. 2014. gadā Pjotrs pievienojās PDR — Kārdifas Metropolitēna Universitātes Starptautiskajam dizaina un pētniecības centram. Viņš ir izstrādājis projektus pilsētu un reģionu pašvaldībās, Velsas valdībā, dažādos Lielbritānijas valdības, Latvijas valdības un Eiropas Centrālās bankas departamentos. Pjotra darbs ir sekmējis dizaina politikas attīstību Latvijā, Polijā, Īrijā, Francijā un Barbadosā. Kopš 2020. gada maija viņš ir BEDA valdes loceklis un mantzinis.
Tu sāki ar finanšu un grāmatvedības studijām. Kas tevi motivēja pievērsties kultūras un dizaina menedžmentam un vēlāk — dizaina politikai?
Kopš sevi atceros, man vienmēr paticis atrasties starp labi dizainētām lietām, skaistām lietām. Man ir iedzimta cieņa pret dizainu. Ekonomikas studiju laikā es brīvajā laikā sāku iesaistīties dažādās dizaina iniciatīvās — dizaina festivālos, pasākumos. Es sāku domāt par to, kā savienot manas ekonomikas zināšanas ar aizraušanos ar dizainu, un tad es uzdūros idejai par dizaina vadību. Dizaina vadība attiecas uz procesu, uz to, kā efektīvi lietot dizainu uzņēmumos operatīvām aktivitātēm, piemēram, logo un krāsu izvēlei, bet arī uz to, kā izmantot dizainu organizatoriskos procesos vai uzņēmuma dizaina stratēģijas īstenošanā. Jo vairāk mācījos par dizaina pieeju un par to, ka tā neattiecas tikai uz lietu izskatu, — tā ir par funkcionalitāti, par procesu, jo vairāk mani ieinteresēja dizaina pieejas izmantošana citās disciplīnās. Man šķita, tā ir tik lieliska metode, lielisks process, ka tam jātiek izmantotam arī citās dzīves sfērās. Tolaik Polijā nebija gandrīz nekāda izglītības piedāvājuma dizaina menedžmentā vai pakalpojumu dizainā, bet man paveicās atrast progresīvi domājošus profesorus Krakovā manā alma mater, kuri vēlējās šo tēmu pētīt kopā ar mani. Un tā es uzsāku savu dizaina politikas ceļu.
Vai vari vienkāršos vārdos izskaidrot, kas ir stratēģiju dizains? Tu minēji, ka tas ir process, bet kā šis process izskatās?
Manuprāt, tam ir divas puses. Viena ir dizaina stratēģija. Tātad, uzņēmums var uzrakstīt stratēģisku dokumentu par to, kā vēlas izmantot dizainu savas kompānijas popularizēšanā, konkurētspējas uzlabošanai. Otra lieta ir dizains stratēģijai — kā izmantot dizaina procesu. Es parasti izmantoju Lielbritānijas Dizaina padomes «Dubultā dimanta» diagrammu, lai izskaidrotu, kā izskatās dizaina process un izmantoju tās posmus — situācijas izpēti, problēmas definēšanu, ideju radīšanu un risinājuma izstrādi stratēģiju izveidei.
Tu esi strādājis arī pie Polijas dizaina manifesta. Kādēļ, tavuprāt, ir svarīgi radīt dizaina manifestu valstij un konkrēti Polijai?
Kad vācu datus savai disertācijai, es strādāju ar Češinas pili. Tā ir ļoti interesanta vieta, es vienmēr par to stāstu un iesaku visiem turp doties. Tur, mazā pilsētiņā pie Polijas un Čehijas robežas atrodas dizaina centrs. Viņi ir patiešām pavirzījuši uz priekšu Polijas dizainu, rīkojot daudzus pasākumus, izstādes, progresīvas darbnīcas. Češinas pils bija daļa no Eiropas projekta, kas vērsts uz dizaina popularizēšanu un atbalstu, — kā radīt vislabākos apstākļus dizaina sektora izaugsmei un citu ekonomikas sektoru atbalstam. Šī projekta laikā notika daudzas tikšanās ar Eiropas partneriem, un es uzzināju par pieejām citās valstīs, piemēram, Dānijā, kas bija pirmā valsts Eiropā ar skaidru dizaina politiku. Tas bija stratēģisks valdības līmeņa dokuments, kas popularizēja dizainu un atbalstīja dizaina aktivitātes valstī.
Ja pareizi atceros, 2013. gadā Eiropas Komisija publicēja rīcības plānu dizainam. Šajā plānā starp citām prioritātēm bija visu Eiropas valstu un reģionu iedrošināšana izstrādāt stratēģisku pieeju dizaina popularizēšanai — tas varēja būt rīcības plāns, dizaina politika, dizaina stratēģija, sauciet to, kā vēlaties. Lai gan Češinas pils ir nozīmīga, tā nestrādā valdības politikas līmenī, tādēļ mēs nevarējām uzrakstīt dizaina politiku. Tā vietā mēs uzrakstījām dizaina manifestu, kas aicināja politikas veidotājus izveidot Polijas dizaina stratēģiju. Šī iniciatīva tika uzņemta ļoti pozitīvi. Mēs saņēmēm atbalstu no ministrijām, no politikas veidotājiem, no Polijas dizaina sektora. Tagad dizaina atbalsta elementi ir iestrādāti Polijas politikās.
Pašlaik top arī Latvijas Dizaina stratēģija 2021.–2027. gadam. Kādi būtu tavi ieteikumi?
Es vienmēr stāstu par Latviju kā par lielisku dizaina politikas piemēru. Atceros, pirms dažiem gadiem, kad tikos ar Dzintru Purviņu un Lilitu Sparāni no Kultūras ministrijas, es patiešām apbrīnoju viņu degsmi ieviest dizaina politiku Latvijā. Latvijas Dizaina stratēģija 2020 ir ļoti ambiciozs un uz nākotni orientēts dokuments. Tā tika izstrādāta, balstoties metodē, ko radīja mana kolēģe, Dr. Anna Vičere, kura izmanto ekosistēmu pieeju dizaina politiku izstrādei. Tā kā esmu iesaistīts Latvijas dizaina jomā, redzu, ka daudz kas ir panākts. Notiek darbs ar LIAA, ir atbalsts dizainam, uzņēmumiem tiek izsniegti dizaina vaučeri. Valsts administrācijas skola ir ieviesusi pakalpojumu dizaina apmācības programmu ierēdņiem, kuru man bija iespēja veidot. Man ir ļoti patīkamas atmiņas par Rīgu, un man ļoti žēl, ka nevaru šobrīd būt tur. Es domāju, ka jūs esat daudz panākuši, esat ielikuši kāju durvīs, un dizains tiek uzskatīts par inovācijas dzinējspēku daudzos sektoros Latvijā.
Nākamais solis, manuprāt, būtu fokusēties uz to, kā dizains var palīdzēt risināt galvenos izaicinājumus, ar ko šobrīd saskaras visas valstis — kā izmantot dizainu zaļajā kursā, iedzīvotāju līdzdalībā politikas veidošanā? Kā izmantot dizainu, domājot par nākotni, klimatneitrālu nākotni? Manuprāt, viens elements, kas stratēģijās bieži tiek aizmirsts, ir dizaina izglītība. Ir svarīgi atbalstīt dizaina izglītību, lai būtu pieejami labi dizaineri, kuri spētu piepildīt visas mūsu ambīcijas dizainam.
Kopš pagājušā gada tu esi Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) valdes loceklis. Tu strādā pie Eiropas nākamās paaudzes dizaina politikas, ja pareizi saprotu. Vai vari sniegt nelielu ieskatu tās virzienos?
BEDA apvieno dizaina organizācijas un asociācijas no Eiropas valstīm. Vairāk kā 50 gadu tā ir bijusi Eiropas dizaina kopienas balss. Tai ir ļoti veiksmīgi izdevies iespaidot Eiropas dizaina politiku. Sākot no Ziņojuma par dizainu izaugsmei un pārticībai 2012. gadā, kas noveda pie Dizaina rīcības plāna pieņemšanas Eiropas Komisijā un tam sekojošajām lielajām investīcijām dizainā Eiropas līmenī.
Pēdējo divu gadu laikā man ir bijusi lieliska iespēja strādāt ar BEDA dalībniekiem un ieinteresētajām personām, lai apspriestu Eiropas [dizaina] politiku periodam pēc 2020. gada. Lai liktu lietā to, ko mēs paši sludinām, mēs izmantojām dizaina pieeju šo rekomendāciju izstrādei. Mēs rīkojām virkni koprades darbnīcu kopā ar politikas veidotājiem un dizaina industriju. Mēs apskatījām Eiropas Komisijas prioritātes: zaļo kursu, digitalizāciju, vienlīdzīgu ekonomiku, Eiropas vērtības un sadarbību. Mēs savā ziņā apvērsām iepriekšējo politikas dokumentu loģiku. Šoreiz mēs nelūdzam Eiropai kaut ko darīt dizaina labā, mēs norādām viņiem, ko dizains var darīt, lai sasniegtu šos stratēģiskos mērķus, jo dizainam ir milzīga ietekme uz zaļo transformāciju. Mēs visi zinām, ka dizains izšķiroši ietekmē produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi. Ekodizaina direktīva, visas politikas, kas ietekmēs aprites ekonomiku — dizains ir būtisks faktors tajās. Digitalizācija — dizains ir humanizējošs faktors digitālās tehnoloģijās un būs izšķirošs, lai padarītu mūsu ekonomikas digitālas. Tāpat ar Eiropas vērtībām — dizains kā iekļaujoša un koprades pieeja patiešām var sapulcēt cilvēkus, palīdzēt tiem nonākt pie vienprātības un veicināt diskusijas par svarīgākajām tēmām.
Ko tu sagaidi no Latvijas Dizaina gada balvai iesniegtajiem darbiem un ko tu vērtēsi visaugstāk?
Vispirms, liels paldies, ka uzaicinājāt mani būt par žūrijas locekli. Esmu tiešām patīkami pārsteigts, redzot dizaina politikas un pakalpojumu dizaina kategoriju, jo tā ir kas ļoti jauns. Ir diezgan unikāli tādu redzēt dizaina konkursā, un mani ļoti interesē tajā iesniegtie darbi. Pirmkārt, es meklēšu pierādījumus tam, kā lietotāji iesaistīti šo risinājumu radīšanā, kā dizaina pieeja izmantota viscaur darba procesā, ne tikai tā beigās. Esmu izvēlējies trīs kvalitātes, pret kurām izvērtēt ikvienu pieteikumu. Pirmā ir jēgpilnums. Šodienas pasaulē, kurā visa kā ir par daudz, es gribu redzēt skaidru nolūku, kādēļ bija nepieciešams šo lietu radīt. Otrā ir empātija pret nākotni — domāt par ilgtermiņu, nevis par tūlītēju peļņu, domāt par to, kā šis iespaidos nākotnes paaudzes. Visbeidzot, saistībā ar iepriekšējo, vērtība savā plašākajā nozīmē — ne tikai kā ekonomisks ieguvums, bet arī kā vērtība cilvēkiem un planētai.
Pēdējais jautājums, ko uzdodu ikvienam [LDGB žūrijas loceklim], — kas ir dizains, kā tu to definē?
Man tas bija murgs, kad rakstīju akadēmiskus referātus un man bija šīs diskusijas «kas ir dizains?», jo dizains ikvienam nozīmē ko citu. Man tā ir aizraušanās ar uzlabojumiem, lieliem vai maziem, bet nepārtrauktu cenšanos darīt lietas labāk. Ir kāds slavens citāts — dizains nozīmē pārvērst esošās situācijas par vēlamām situācijām (politologs Herberts Saimons — red. piez.). Man patīk šis citāts, tas izskaidro, ko dizains man nozīmē.
Viedokļi