Foto — Ansis Starks

Mēneša sākumā tika atklāta Latvijas Okupācijas muzeja jaunā ekspozīcija, kuras dizainu un koncepciju izstrādājis dizaina birojs «H2E». Ekspozīcija par okupācijas laiku runā ne tikai faktos, bet arī sajūtās, kas apmeklētāju ierauj pagātnes notikumos, ļaujot ne vien labāk izprast vēsturi, bet arī rosinot pārdomas par tās nospiedumiem mūsos pašos.

Ziņas Paula Gāgane 21. jūnijs, 2022

«Šis ir stāsts par gaismu. Par pusgadsimta alkām — kad gaismu neredzēja acs, to atcerējās mūsu dvēseles. No saules pielietas pirmskara valsts caur okupācijas tumsu uz īstenu, izsāpētu, cieņpilnu šodienas gaismu,» par Okupācijas muzeja jaunās ekspozīcijas koncepciju stāsta «H2E» vadošā dizainere Ingūna Elere. Ekspozīcijas principiālā iecere tiešā veidā sasaucas ar arhitekta Gunāra Birkerta Nākotnes nama ideju — melnais pret balto, tumsa pret gaismu. Šī ikvienam saprotamā metafora ļauj ekspozīciju uztvert ne tikai ar prātu, bet arī «ar mugurkaulu».

 

Ekspozīcija sākas pirmskara Latvijā — gaišā un atvērtā telpā, kur starp atmiņām par jaundibināto valsti pavīd arī paša apmeklētāja spoguļattēls. Tālāk ceļš ved tumsas labirintā, kas vēsta par notikumiem, kuros līdz ar Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanu 1939. gadā tika ierauta Latvija un tās iedzīvotāji. Kā norāda «H2E», ekspozīcija veidota kā pieredze — jau sākotnēji definējot emocijas, kuras dizaineri vēlējās sasniegt katrā ekspozīcijas posmā, vēsturiskie fakti tiek pārvērsti ikvienam apmeklētājam saprotamā stāstā. Pat virspusēji aplūkojot ekspozīciju, tumsas labirintā var sajust notikumu smagumu. To paspilgtina gan gaismas, skaņas un projekcijas, gan dažādie burtveidoli, kas atsaucas uz atšķirīgiem okupācijas posmiem. Iespējams, ka drūmās sajūtas, apmeklējot muzeju, pastiprina arī šī brīža situācija Ukrainā, taču kamols manā kaklā, ejot cauri tumsas labirintam, tā arī neatraisījās.

Ekspozīcijas pamatu veido restots gaitenis, kura ierobežojošo dabu, soļojot cauri okupācijas notikumiem, būs spiests iepazīt katrs muzeja viesis. «Šo ceļu, līdzīgi kā ekspozīcijas apmeklētājs, pret savu gribu ir izgājusi ikkatra Latvijas ģimene,» atzīmē Ingūna. Restotajā ekspozīcijā, kas atgādina kolāžu, brīžiem grūti noorientēties, taču šis formāts ļauj sajust stāstu, gan ātri izskrienot cauri ekspozīcijai, gan pētot katru eksponātu, liecību vai atmiņu. Neviļus man gadījās to pārbaudīt uz savas ādas — vispirms raiti izgāju cauri ekspozīcijai, lai gūtu kopiespaidu, taču tūlīt pēc tam man gribējās atkal atgriezties sākumā, lai rūpīgāk iepazītu ekspozīcijas stāstu.

 

«H2E» dizaineri uzmanību pievērsuši arī jaunākajiem muzeja apmeklētājiem. Ekspozīcijā izveidots īpašs «pavediens», kas vēsturiskos notikums var palīdzēt uztvert un skaidrot bērniem. Katrā ekspozīcijas sadaļā ar interaktīvu eksponātu palīdzību bērni var sekot rotaļu lācēna Mika piedzīvotajam. Šo «pavedienu» papildina grāmatiņa, kurā vēsturiskie notikumi atklāti Mika draugu, bērnu, rakstītajās vēstulēs. Grāmatā iekļauta arī neliela pamācība vecākiem, kas var palīdzēt ekspozīcijas skaidrošanā. «Mēs vēlamies, lai uz šo muzeju atnāk ikkatra Latvijas ģimene kopā, ar vecākiem, vecvecākiem, bērniem. Ceram, ka šī ekspozīcija palīdzēs izrunāt, izprast un skaidrot notikumus, par kuriem joprojām klusē daudzās ģimenēs — aiz sāpēm un ciešanām par bijušo,» stāsta Ingūna.

 

Izejot cauri restotajiem gaiteņiem, apmeklētājs atkal nonāk gaismā — ekspozīcijas daļā, kas veltīta atmodas laikam. Šeit var atkal brīvi uzelpot un no balkona, kas paceļas virs tumsas labirinta, atskatīties uz okupācijas periodu. No šejienes redzams viss kopums — gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Virs labirinta, it kā distancējoties, atklājas fakti, kas apkopo pagātnes baisos notikumus — tāpat kā patiesais traģēdijas mērogs varēja atklāties tikai pēc okupācijās beigām. Šajā ekspozīcijas daļā apmeklētājs var konfrontēt arī pats sevi, izsverot gan savas vērtības, gan vietu vēsturē un tās veidošanā. «Pagātnes ēna joprojām ir ar mums, bet ikkatrs pats ir atbildīgs par savu rīcību un lēmumiem. lkkatrs pats var būt šis taisnais masts, kas nes tālāk Latvijas karogu,» mudina Ingūna.