Absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Funkcionālā dizaina maģistra programmu, Elīza Siliņa radījusi provokatīvu instalāciju «Rokraksts uz mūžu». Lai rosinātu pārdomas par rokraksta nozīmi digitālajā laikmetā, jaunā dizainere rakstīšanas procesu interpretējusi kā tetovēšanu uz mākslīgi radītas cilvēka figūras ādas.
Elīza Siliņa savā maģistra darbā rokrakstu pēta kā dizaina un pašizpausmes formu, kas piedāvā gan estētisku daudzveidību, gan emocionālu pieredzi. Dizainere uzsver, ka mūsdienu digitālajā laikmetā, kad tehnoloģiju attīstība arvien vairāk aizvieto tradicionālo rakstīšanu ar roku, samazinot tās lomu ikdienas komunikācijā, ir būtiski atgādināt par rokrakstu kā radošuma un personības daļu.
Rezultātā tika izstrādāta interaktīva instalācija darbnīcu formātā «Rokraksts uz mūžu», kas piedāvāja apmeklētājiem unikālu rakstīšanas pieredzi — ar tetovēšanas mašīnu rakstīt uz mākslīgi radītas cilvēka figūras ādas. «Rakstīšana uz papīra ir ikdienišķa, bieži vien process ir sasteigts un nepārdomāts, savukārt rakstīšanas virsmas maiņa pret «cilvēka miesu» aicina dalībniekus apzināties šī procesa nozīmīgumu un piedzīvot rakstīšanu pilnīgi jaunā, neierastā veidā,» stāsta Elīza.
Darbnīcas norisinājās LMA Dizaina dienu laikā, un piedalīties aicināts bija ikviens izstādes apmeklētājs. Dalībnieki varēja brīvi izpausties ar tēmas interpretāciju un izpildījumu. Elīza norāda, ka cilvēki ne tikai vēlējās izmēģināt rakstīšanu ar tetovēšanas mašīnu, bet bija gatavi iesaistīties sarunās par rokraksta nozīmi un savu personīgo pieredzi ar rakstīšanu: «Cilvēki dalījās atmiņās par skolas laikā mācīto rokrakstu, vēstuļu rakstīšanu, dienasgrāmatu pierakstiem, to, kā rokraksts ir mainījies laika gaitā, un dalījās pārdomās par rokraksta nākotni. Šīs sarunas atklāja ne vien nostalģiju, bet arī dziļāku apziņu par rokraksta kā identitātes un pašizpausmes formas vērtību.»
Dizainere novēroja, ka daudzi darbnīcu dalībnieki izvēlējās nevis pierakstīt vārdus vai teikumus, bet veidot zīmējumus. Viņasprāt, šī tendence norāda uz rokraksta attālināšanos no tā sākotnējās funkcijas un tā pārtapšanu vizuālā žestā, kas pārsniedz teksta robežas. «Rokrakstu izpausmes bija ļoti dažādas — no ļoti pareiziem līdz eksperimentāliem rokrakstiem. Īpaši izteiksmīgas bija paaudžu atšķirības — vecākie dalībnieki biežāk rakstīja ļoti strukturēti, savukārt jaunākie apmeklētāji izcēlās ar brīvību, spontanitāti un vēlmi spēlēties ar formu,» komentē Elīza.
Tā kā viņai pašai nebija tetovēšanas pieredzes, darbnīcām sagatavoties palīdzēja tetovēšanas māksliniece Zane Neimane, savukārt LMA modes studiju programmas students Uģis Zauerhagens kļuva par modeli cilvēka figūrai instalācijā. Elīza stāsta, ka reālistiskā atveida izgatavošana bijusi visai darbietilpīga: vispirms Uģa ķermeni vajadzēja atliet ģipša masā, pēc tam sekoja silikona ieklāšana formā divos posmos, izmantojot «Dragon Skin» silikons, kas tiek lietots, piemēram, filmu meikapam, kā arī būvniecības silikons. Šajā procesā dizainerei palīdzēja LMA profesors, tēlnieks Kirils Panteļejevs. Tāpat Elīza pateicas savam maģistra darba vadītājam Mārim Mortukānam par radošu un praktisku atbalstu darba ideācijas un izstrādes.
Iepazīties ar citiem Dizaina nodaļas studentu projektiem iespējams virtuālajā katalogā.
Viedokļi