Igaunijas arhitektūras žurnāls «Maja» šogad iznākušajā numurā «Baltic Extra», kas pieejams iegādei tiešsaistē, pievēršas aktuālajai arhitektūras ainai visās trīs Baltijas valstīs un izceļas ar nozīmīgu Latvijas autoru pienesumu. No Lienes Jākobsones stāsta par Latvijas paviljonu Venēcijas biennālē līdz arhitekta Toma Kokina pārdomām par Latvijas mežu apsaimniekošanu — izdevums atspoguļo virkni tēmu, kas atklāj šobrīd aktuālo Baltijas arhitektūras un plašākā kontekstā. Par žurnālā lasāmo stāsta tā redaktore Laura Linsi.
Latvija, Igaunija un Lietuva, kopā pazīstamas kā Baltija, ir trīs nelielas valstis, kuras, kā norāda igauņu arhitektūras žurnāla «Maja» galvenā redaktore Laura Linsi, lielākā daļa pasaules iedzīvotāju uzskata par tikpat kā neatšķiramām. Kā ģeopolitisks termins Baltijas valstis parādījās tikai 20. gadsimtā, un to vēsture ir visādā ziņā atšķirīga. Linsi uzsver, ka mūsdienu nepastāvīgie apstākļi veicina šo valstu vienotību, mudinot mūs pašiem atklāt un interpretēt savu identitāti, tā vietā, lai ļautu mūs definēt citiem. Ar 119. numuru «Baltic Extra» tā autoru komanda centusies atklāt Baltijas valstu kopīgās iezīmes un īpatnības. «Plašums, izplūdušas robežas, neskaidras beigas un sākumi — Baltijas valstu šarms nav viegli aptverams. Bet, kā, pēc arhitekta Reiņa Saliņa vārdiem, saka latvieši: «Katram savs stūrītis»,» komentē Linsi.
Laura Linsi stāsta, ka tad, kad viņa 2023. gadā sāka strādāt par «Maja» galveno redaktori, viens no viņas mērķiem bija paplašināt lasītāju loku visā Baltijas reģionā, kā arī veicināt savstarpējo domapmaiņu mūsu valstu profesionāļu vidū. Viņu pašu kā redaktori ļoti iedvesmojis apvienotais Baltijas paviljons 2016. gada Venēcijas arhitektūras biennālē, kā arī jaunas tendences citos Eiropas reģionos, piemēram, Nīderlandē, Briselē vai Parīzē, kur attīstās biomateriālu izmantošana, kā arī sadarbības un idejas, kas pārsniedz nacionālo valstu robežas. «Tieši tajās slēpjas patiesais spēks,» uzsver Linsi. «Ar «Maja» mēs vēlamies pētīt Baltijas valstu arhitektūras potenciālu, turpinot to darīt arī turpmākajos numuros.» Augustā iznācis «Maja» jaunākais numurs, kas pievēršas tēmai «betons» un kura vāku rotā latviešu mākslinieces Evitas Vasiļjevas skulptūra. Tāpat tajā publicēts raksts par arhitektu biroja «Sampling» projektēto privātmāju Jūrmalā «House 61», kas labi sasaucas ar numura tematiku. Īsfilmu par šo objektu laikmetīgās dejas un arhitektūras antoloģijas projektā «Deja + pilsēta» var noskatīties šeit.
Saturu «Baltic Extra» izdevumam izvēlējās Laura Linsi un redaktore Madli Kaljuste. Viņu mērķis bija iekļaut īpaši Baltijai raksturīgas tēmas, piemēram, robežjautājumus, aspektus, kas skar meža teritorijas, kā arī raisīt diskusiju par vēl citām telpiskām un arhitektūras niansēm, kas mūs vieno. Redaktores pamazām ir izveidojušas uzticamu apbūvētās vides praktiķu tīklu visās trīs valstīs un paļaujas uz to ieteikumiem par projektiem, autoriem un tēmām, kurus atspoguļot žurnālā. Tāpat viņas aicina pieteikties tos, kuri būtu ieinteresēti sniegt pienesumu žurnāla satura veidošanā.
Šīgada «Baltic Extra» lielā mērā ir veltīts Latvijai. «Mēs jautājām vairākiem latviešu arhitektiem par viņu iecienītākajām telpām Baltijā. Igauņu arhitekts Karli Luiks (Karli Luik) raksta par «boreālo postmodernismu», atsaucoties uz «Mailitis architects» projektēto Mežaparka Lielo estrādi. Viena no šīgada Venēcijas arhitektūras biennāles Latvijas paviljona kuratorēm Liene Jākobsone spriež par starptautiskā konflikta un militarizācijas ietekmi uz teritorijām pie Latvijas robežas ar Krieviju. Visbeidzot, Ūmeo dzīvojošais latviešu arhitekts Toms Kokins izdevumā iepazīstina ar savu pētījumu par ārvalstu meža industrijas ietekmi uz Latvijas vidi un kultūrainavu, jautājot — vai tas ir 21. gadsimta koloniālisms?»
Šī nav pirmā reize, kad «Maja» tēma ir «Baltic Extra». Pirmais izdevums ar tādu pašu nosaukumu iznāca 1995. gadā, kad tā galvenais redaktors bija igauņu arhitekts Ado Eigi. 2025. gada numurā ainavu arhitekts, publicists un lektors Hanness Āva (Hannes Aava) pārlūko vēsturisko numuru un dalās subjektīvos iespaidos par telpisko dizainu Baltijas valstīs aizvadītajos 30 gados rakstā «Same–same, but different».
Pats «Maja» telpiskās kultūras žurnāls reizi ceturksnī divās valodās — igauņu un angļu — tiek izdots kopš 1994. gada. Tajā regulāri tiek publicēta arhitektūras projektu analīze, kā arī esejas un pētījumi par dažādiem reģionā aktuāliem jautājumiem, katrā numurā no dažādiem skatpunktiem aplūkojot galveno tēmu, piemēram, «gaiss», «akmens», «salas» un citas. Laura Linsi norāda, ka, lai arī lielākā daļa lasītāju joprojām ir igauņi, abonentu loks paplašinās Baltijā un Ziemeļvalstīs. «Maja» izdevējs ir «MTÜ Arhitektuurikirjastus», bezpeļņas organizācija, ko uztur trīs — arhitektu, ainavu arhitektu un interjera arhitektu — savienības.
Latvijā «Maja» izdevumu «Baltic Extra» iespējams iegādāties mākslas centrā «Zuzeum», savukārt tiešsaistē tas, tāpat kā citi «Maja» numuri, pieejams šeit.
Viedokļi