Pērn Rīgas Mākslas telpa mainīja nosaukumu, kļūstot par Rīgas Laikmetīgās mākslas telpu (RLMT). Šoruden, uzsākot jauno izstāžu sezonu, RLMT prezentēja gan savu attīstības stratēģiju, kas tiecas stiprināt laikmetīgās mākslas vietu Rīgā, gan jaunu vizuālo identitāti, kuras autors ir mākslinieks Reinis Dzudzilo. Mākslas telpai radītā vārdzīme, grafiskā zīme un citi vizuālie elementi atsaucas gan uz skatīšanās un redzēšanas, gan izstāžu zāles telpisko pieredzi.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas (RLMT) misija ir stiprināt laikmetīgās mākslas nozīmi mūsu sabiedrībā, izceļot tās spēju rosināt domāšanu, veidot empātiju un radīt telpu sarunai par pasauli, kurā dzīvojam. «Mūsu komanda ir pārliecināta, ka māksla ir instruments, kas veicina diskusiju un piederības sajūtu; ka mūsdienu pasaulē tā ir universāla valoda, kas palīdz saprasties un izprast sevi un dzīvi. Mēs tiecamies veidot vidi, kur laikmetīgā māksla tiek uztverta ar atvērtību, uzmanību un cieņu — kā nozīmīga sabiedrības domāšanas daļa, nevis nišas parādība,» norāda RLMT direktore Daiga Rudzāte.
Izstāžu zāles jauno vizuālo identitāti Reinis Dzudzilo veidojis, ietverot dažādas atsauces uz skatīšanos. RLMT vārdzīme to interpretē caur valodu un tās grafisko attēlojumu. «Vārdu izvietojums divos paralēlos stabiņos norāda uz acu pāri — skatīšanos —, kur katra acs redz vienu un to pašu, bet redzēšana saplūst vienā tagadnes līnijā un punktā — vārdā «laikmetīgā»,» skaidro Reinis. Spēle ar valodu turpināta arī papildu zīmē «Laikmet(R)īgas mākslas telpa», kur RLMT nosaukuma četri vārdi sapludināti trijos.
Vizuālajai identitātei Reinis radījis arī grafisko zīmi — ar roku veidotu kāpņu zīmējumu, kas tāpat kā vārdzīme saplūst vienā punktā. Kāpņu motīvs ir atsauce uz RLMT apmeklētāju telpisko pieredzi. «Lai nokļūtu Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā ir jādodas lejup pazemē, gluži kā Orfejam pēc Eiridīkes. Un pēc tam augšup — cerībā izvest mīļoto. Lūk, šāds ceļa fragments — lejup un augšup — ir ieraugāms zīmējumā. Vai skatītājs — Orfejs — raudzīsies sev pār plecu, kamēr atgriezīsies virszemē?» stāsta Reinis.
Gājēja jeb ceļotāja tēls vizuālajā identitātē atvasināts no ceļazīmes nr. 729, kas apzīmē gājēju apakšzemes vai virszemes pāreju. Tas iecerēts kā mainīgs elements, kas nākotnē piedāvās dažādas variācijas. Šobrīd gājējs vizuālajos materiālos novietots pretim otram tēlam, kas pazaudējis galvu; Reinis skaidro, ka šo kompozīciju var uztver dažādi — tas var būt cits gājējs, kurš grib komunicēt, vai atspulgs spogulī, vai arī māksla, kuras vēstījums aizceļojis pie gājēja. Turklāt abas galvas, kopā liktas, vizuāli atgādina acu pāri.
Kombinācijā ar kāpnēm gājējs kļūst par Orfeju — telpā tas uzgleznots uz sienas gar kāpnēm, kas ved uz izstāžu zāli. Uz RLMT ēkas fasādes visā augstumā drīz būs redzams Lielais Orfejs, kas apmeklētājiem, turpinot skatīšanās tēmu, atklāsies, tuvojoties ieejai.
Paralēli jaunās vizuālās identitātes ieviešanai RLMT attīsta arī savu telpu, pēc arhitekta un mākslinieka Paula Rietuma ieceres veidojot atvērtu, funkcionālu un mūsdienīgu vidi skatītāju pieredzei. Plānota publiskās zonas paplašināšana, izveidojot atpūtas un izglītības telpas, kā arī jauns kases un ieejas risinājums, kas veidos pāreju starp «pilsētas ritmu un izstāžu telpu». Tiek izstrādāta arī konferenču zāles koncepcija, kas nākotnē ļaus rīkot lekcijas, diskusijas un starptautiskas konferences, padarot RLMT par pilnvērtīgu kultūras komunikācijas centru. Šī gada nogalē pieejama būs RLMT jaunā tīmekļa vietne, kas piedāvās piekļuvi aktuālajai programmai, izstāžu arhīvam un izglītības iniciatīvām.
Šobrīd Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Lielajā zālē skatāma mākslinieka Leonarda Laganovska lielformāta izstāde «Tīrs griezums», un no 14. novembra Mazajā zālē būs aplūkojama Riharda Vītola izstāde «Ekotopija», kur dabas novērojumi savijas ar tehnoloģisko iespēju un spekulatīvu nākotnes scenāriju meklējumiem.
Viedokļi