Foto — Svetlana Topunova, stils — Elizabete Džeina Rubene

Modes dizainere Sabīne Skarule zīmola «Skarule» 2025. gada rudens–ziemas kolekcijā turpina dialogu starp Baltijas kultūras mantojumu un laikmetīgu apģērbu dizainu. Šo darbu īpaši iedvesmojušas latviešu tradīcijas, ticējumi un māņticības, ko, autores vārdiem, «saprot tikai vietējie, bez nepieciešamības tos skaidrot». Kolekcijā dominē dabīgi materiāli un ierobežota krāsu gamma, īpašu lomu atvēlot «Rīgas pelēkajam tonim».

Ziņas Veronika Viļuma 2. decembris, 2025

Modes dizainere, zīmola «Skarule» veidotāja Sabīne Skarule uzsver, ka neviena viņas apģērbu kolekcija netop «pilnīgi no nulles», bet gan balstās personiskā ilgtermiņa izpētes un izziņas procesā. «Mans darbs ir kā nepārtraukta saruna ar sevi, ar materiāliem, ar cilvēkiem, kas mani ieskauj. Noskaņas mainās, tehnikas attīstās, bet idejas vienmēr kaut kādā formā turpina cita citu,» viņa atklāj.

 

Arī jaunākā «Skarule» 2025. gada rudens–ziemas jeb sestā kolekcija turpina dialogu starp Baltijas kultūras mantojumu un laikmetīgu apģērbu dizainu. Tās pamatā ir zīmolam raksturīgā interese par amatniecību, autentiskumu un «apzinātu radīšanu». «Es ticu lēnajai modei — tai, kas ar cieņu izturas gan pret cilvēkiem, gan vidi, veidojot apģērbus ar stāstu, kas pārdzīvo modes tendences.» Jaunā kolekcija krāsu ziņā ir piezemētāka par iepriekšējām. Tajā liela loma ir Sabīnei labi pazīstamajam «Rīgas pelēkajam tonim», kas atdzīvojas bagātīgās faktūrās un tehniskās detaļās. Dominē arī klasisks melnā un baltā salikums. Kolekcijā tradicionālās tehnikas — adīšana, pīšana, tamborēšana un aušana — saplūst ar eksperimentiem, veidojot «tiltu starp pagātni un tagadni». Tajā iekļauta, piemēram, apjomīga ādas jaka, ko iedvesmojis tradicionāla vīriešu krekla siluets, kā arī topi, kleitas un žaketes ar mežģīņu izšuvumiem un tamborējumiem. Izmantotie materiāli — lins, kokvilna, vilna, āda — ir dabiski un pamatīgi, turklāt saistīti ar dizaineres darbos tik svarīgo māju izjūtu.

Dizainere par savu darbu vadmotīvu sauc «Baltijas nostalģiju» un lielu uzmanību pievērš šī reģiona identitātei, kuras saknes meklējamas kultūras mantojumā. Viņu iedvesmo latviešu tradīcijas, ticējumi un māņticības, ko, Sabīnes vārdiem, «saprot tikai vietējie, bez nepieciešamības tos skaidrot». Viņasprāt, tās nemanāmi, tomēr spilgti ietekmē mūsu ikdienu. Kā piemēru dizainere min epizodi no pašas dzīves. «Indriķis [Sabīnes vīrs, mākslinieks Indriķis Ģelzis — V.V.] Vecgada vakarā zvana manai mammai un jautā, vai arī šogad būs zivs zvīņas, kuras viņa katru gadu mums dāvina. Mamma par tām bija piemirsusi un tā nu ar gludekli tās kaltēja, satina avīzēs un ar taksista palīdzību mums atsūtīja, lai tās laikus sasniegtu galamērķi. Tobrīd tas šķita pilnīgi normāli, bet, kad šo stāstu pārrunāju ar draugiem ārzemēs, viņu sejās parādījās viegla neizpratne, kas lika man pasmaidīt,» Sabīne atceras.

Tieši dizaineres mamma bija pirmā, kura jau bērnībā iepazīstināja meiteni ar adītājām, tamborētājām, šuvējām. «Amatniecība mani ir saistījusi jau no mazotnes. Uzaugu pasaulē, kurā roku darbs nebija tikai vērtība, bet nepieciešamība. Deviņdesmito gadu Rīgā veikalos nevarēja vienkārši nopirkt visu, kas vajadzīgs, iespēju bija maz, tāpēc mēs lietas radījām paši. Jau agri apguvu skicēšanu, dizainēšanu un sadarbību ar amatniekiem — kā no nekā izveidot apģērbu.» Kopš «Skarule» dibināšanas roku darba izmantošana modes kolekcijās ir apzināts un rūpīgi izsvērts lēmums. Lai gan tehnoloģijas, kas ietekmē arī modes industriju, Sabīnei nav svešas, «cilvēciskais faktors un klātbūtnes sajūta ir neatsverami — to neviens algoritms nespēj līdz galam aizstāt». Nereti tieši sadarbībā ar amatniekiem un rokdarbu meistariem dzimst idejas nākamajiem darbiem. «Tādā ziņā ideja un izstrāde notiek reizē kā dzīvs, elpojošs dialogs vispirms starp mani un amatnieku, vēlāk — starp mums un apģērba valkātāju.»

 

 

«Skarule» 2025. gada rudens–ziemas kolekcijas tapšanas laikā Sabīne aizdomājusies arī par pūra lēdēm un ar tām saistītajām tradīcijām. «Man patīk doma, ka lietām un darbībām tiek piešķirta nozīme. Apģērbs nav vienkārši drēbe, kuru uzvelc un pēc laika izmet. Tas kļūst par vēstījumu. Tāpat kā rokām darināts galdauts, kurš pieprasa īpašu attieksmi — cieņu, ko nododam tālāk. Tās ir lietas, kas dzīvo ilgāk par mums pašiem, un kurās iestrādājas laiks, rūpes un atmiņas.»

«Skarule» jaunākā modes kolekcija pirmoreiz tika prezentēta Parīzes modes nedēļā šīgada martā, kur to pārstāvēja aģentūra–šovrūms «Vòis». Vēl pirms tam prestižā izdevuma «The New York Times» modes žurnālists Kins Vū iekļāva Sabīni Skaruli starp spilgtākajiem jaunajiem dizaineriem, kuri šogad noteikti jāņem vērā, savukārt platforma «Business of Fashion» ierindojusi Sabīnes radītos tērpus līdzās pasaules modes grandiem. Sabīne bija arī viena no dalībniecēm Ņujorkas galerijas «Sudestada» vilnas svārkiem veltītajā izstādē «Wool Skirts»

 

Savukārt no 6. decembra līdz 11. janvārim tepat Rīgā, «Kim?»Laikmetīgās mākslas centrā, būs skatāma izstāde «Nospiedumi», kurā Sabīne Skarule piedalīties kopā ar fotogrāfi Sāru Bleisu (Sarah Blais) un modes stilisti Moniku Tataloviču (Monika Tatalovic). Izstādi papildinās mākslinieces Halimas Dārvišas (Haleimah Darwish) instalācijas, kā arī dizaina studijas «Vrints–Kolsteren» veidots «Skarule» katalogs «Traces» un iekārtots improvizēts «Skarule» tērpu un aksesuāru tirdzniecības stends.