Apgādā «Neputns» iznācis viduslaiku mistiķes, komponistes un dzejnieces Hildegardes no Bingenas liturģiskās lugas «Tikumu ordenis» izdevums latīņu un latviešu valodās. Seno tekstu papildina mākslinieces un dzejnieces Lindas Mences ilustrācijas — krāšņi, detalizēti un daudzslāņaini zīmējumi —, kas tēlaini interpretē Hildegardes apdziedātos tikumus. Grāmatas dizaina autore ir māksliniece Anta Pence.
Hildegarde no Bingenas (Hildegard von Bingen, 1098–1179) ir viduslaiku mistiķe, dzejniece, komponiste, dziedniece, klostera vadītāja un sludinātāja. Garās dzīves laikā Hildegarde pierakstījusi un interpretējusi savas mistiskās vīzijas, pētījusi medicīnu un dziedinājusi slimos, komponējusi skaņdarbus, vadījusi klosteri un pat radījusi savu valodu. «Neputns» izdotās grāmatas idejas autore, Linda Mence norāda, ka «Tikumu ordeņa» atdzejojums un ilustrācijas ir «mēģinājums ieklausīties viduslaiku mistiķes vārdos, ļaujot tiem zaļot balsī, domā un rokās».
Liturģisko lugu Hildegarde sarakstījusi ap 1152. gadu tolaik nesen uzceltajā Rupertsbergas klosterī. «Tikumu ordenis» ir alegorija, kas stāsta par dvēseles ceļu atpakaļ pie Dieva. Lugā dvēsele ir iepazinusi ķermeni un pasaulīgo dzīvi, padevusies Velna kārdināšanai un nu, ievainota un nožēlas pilna, vēlas nokļūt atpakaļ pie Dieva. Dvēselei steidz palīgā tikumu pulks, kura vadone ir Pazemība (Humilitas). Kopā ar pārējiem 15 tikumiem — sieviešu balsīm — Pazemība palīdz dvēselei atgriezties mājās, stājoties pretī Velnam.
Hildegardes tekstu Linda pirmo reizi lasīja pirms četriem gadiem, kad, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, mācījās par pirmajām sievietēm–autorēm. «Tikumu ordenī» Linda saskatīja iespējamu pamatu arī kādam pašas radošajam projektam, piemēram, scenogrāfijai vai tērpu skicēm. Ideja lugu ilustrēt nāca, sākot strādāt pie maģistra darba; māksliniece atklāj, ka cilvēku zīmēšana nav viņas stiprā puse, un Hildegardes alegoriskais darbs piedāvājis iespēju plašākām interpretācijām.
Kopš Linda pirmo reizi uzzināja par morālajām lugām — viduslaikos radušos teātra žanru — viņu vienmēr fascinējis, ka aktieri uz skatuves spējuši iemiesot šķietami netveramas lietas — cilvēka tikumus un netikumus. Līdzīgi Lindai izdevies Hildegardes tēlus iedzīvināt krāšņās, smalki izstrādātās ilustrācijās. «Hildegardes tikumus nav iespējams precīzi iztulkot verbāli, bet es varu atrast tiem vizuālus tēlus, ko piepildīt ar sev svarīgo,» skaidro Linda.
Ilustrācijas atsaucas uz Hildegardes tekstu un reizē atklāj arī pašas Lindas sajūtas un pieredzi. Piemēram, Kautrības (Verecundia) ilustrācijā redzamas pēdas, kas samin čūsku, diezgan tieši sasaucoties ar Kautrības tekstu lugā: «Es aizēnoju, satriecu, sabradāju it visas velna drazas.» Reizē pēdas ir atsauce uz tēlnieces Andas Poikānes, Lindai tuvas mākslinieces, skulptūru. «Man likās ārkārtīgi amizanti zīmēt Kautrību, kas ir arī neganta un kareivīga,» stāsta Linda. Līdzīgs pretnostatījums iekļauts arī Pazemības ilustrācijā, kur tikumu karalienes augstais statuss attēlots kā tiekšanās uz augšu, savukārt pazemības būtību simbolizē zāle.
Augi ir klātesoši daudzās no ilustrācijām. Linda stāsta, ka augu motīvs saistās ar Hildegardei tuvo jēdzienu «viriditas», ko varētu tulkot kā zaļošanu, kas dzīvina gan augus, gan cilvēkus. «Katrs laiks meklē savu glābiņu, un varbūt Hildegardes ideja par cilvēka atbildību, uzturot zaļošanu, spēj sniegt mums kādu padomu,» grāmatas ievadā raksta Linda. Tāpat teju visos zīmējumos izmantots olas tēls, kuru savā vīzijā Hildegarde redzēja kā visuma simbolu.
Grāmatas dizainu veidojusi māksliniece un dizainere Anta Pence, radot mūsdienīgu un minimālu ietvaru Lindas zīmējumiem. «Hildegardes teksti tapuši pirms vairākiem gadsimtiem, tomēr, redzot Lindas zīmētās ilustrācijas, uzreiz pieķēros domai par topošo grāmatu kā par «Tikumu Ordeņa» mūsdienu versiju, izceļot mākslinieces radīto, mistiski pasakaino noskaņu,» stāsta Anta. Izdevuma vākam izmantoti atsevišķi grafiski elementi no Pacietības (Patientia) ilustrācijas, kas «liecina par brīnumaino stāstu, vienlaikus saglabājot atklājēja prieku par krāšņajām bildēm grāmatas iekšpusē». Savukārt teksta salikumam izmantoti divi burtveidoli «Hoefler Text» un «Source Sans», tā nošķirot vēsturisko latīņu tekstu un tam paralēli lasāmo Mārtiņa Laizāna tulkojumu.
Grāmata «Tikumu ordenis» pieejama «Neputns» mājaslapā un Latvijas grāmatnīcās.
Viedokļi