Šogad Latvijas Televīzijas raidījums «Kultūršoks» ticis pie jaunas vizuālās un skaņas identitātes, kuras autori ir mākslinieks Roberts Rūrāns, animators Eduards Balodis un skaņas dizainers Pēteris Pāss. Raidījuma ievads jeb galvas animācija ataino detektīvu, kas cauri bagātīgajai un krāsainajai kultūras telpai seko pa pēdām «problēmu dadzim».
Mākslinieks Roberts Rūrāns stāsta, ka viņa iecere, veidojot «Kultūršoka» jauno vizuālo identitāti, bija radīt tēlu, kas ļautu personificēt raidījumu un aicinātu sekot notikumu attīstībai. Visa darbība raidījuma galviņā notiek košā pasaulē, kas atgādina arhitekta Rikardo Bofila krāsainos «labirintus» un simboliski veido kultūras telpu — daudzveidīgu, krāšņu un skaistu. Raidījuma galvas animācijā izmeklētājs seko pa pēdām dadzim, kas reprezentē aktuālās problēmas un saceļ nekārtības kultūras pasaulē, ceļojot cauri dažādām telpām jeb jomām. Roberts norāda, ka animācijā atainotās nozares — mūzika, māksla un teātris — izvēlētas, jo tās ir pateicīgas vizuālajai reprezentācijai un ļauj skatītājam viegli uztvert, par ko ir raidījums.
Jau animācijas tapšanas sākumposmā tika nolemts likt uzsvaru uz kustību un kadra montāžu, kas ļauj izklāstīt stāstu kompakti un reizē pakāpeniski — ar savu dinamikas arku. «Galvenais antagonists — asais dadzis — tika izvēlēts ne tikai simboliskā līmenī, kā problēma, netaisnība vai absurds, bet arī kā kustības dzinulis, nosakot animācijas dinamiku un savelkot kadrus montāžas lēcienos,» stāsta animators Eduards Balodis.
Izmeklēšanas stāstiem raksturīgo spriedzi un noslēpumainību animācijai piešķir skaņas dizains, kas brīžiem iegūst teju draudīgu noskaņu. «Raidījums bieži apskata ļoti nopietnas tēmas un «aizrokas» līdz pašiem pamatiem. Tāpēc arī vēlējos radīt tādu kā detektīvfilmas sākuma sajūtu,» stāsta Pēteris Pāss. Raidījuma skaņas dizains veidots programmās «Ableton» un «Pro Tools», samplējot dažādas skaņas. Savukārt mūzikai radīšanai Pēteris izmantojis «UVI Flacon».
Galvas animācijā izmantotie elementi un noskaņa turpinās arī visā pārējā raidījuma vizuālajā, kustības un skaņas noformējumā, kas līdz ar ievadu ietver beigu titrus, raidījuma dalībnieku vārdu titrus, pārejas grafikas un fona paneļus. Eduards akcentē, ka salīdzinājumā ar ievada animāciju pārējo elementu veidošanā būtiskākā ir tieši praktiskā puse un spēja tos viegli pielāgot mainīgām vajadzībām, tāpēc kustīgie elementi animēti vienkāršāki.
«Kultūršoka» raidījumi skatāmi Latvijas Sabiedriskā medija platformā «Replay.lv».
Viedokļi