Liene Jākobsone — bērna labsajūtu un psiholoģisko attīstību veicinoša rotaļlieta

Lienes Jākobsones maģistra darbs ir bērna labsajūtu un psiholoģisko attīstību veicinoša rotaļlieta, kas nav spilgtās krāsās un neizskatās pēc zvēriņa, taču tās virsmu raupjās faktūras patīkami stimulē ādu un sniedz mieru, bet dažādo formu detaļas nodarbina mazuļa pirkstu sīko motoriku.

Ziņas Fold 19. jūnijs, 2013

Āda ir cilvēka lielākais un pats nozīmīgākais maņu orgāns, bez tam, tas ir arī pirmais, kas attīstās — daudz agrāk, nekā dzirde un redze. Taktilā stimulācija kopš 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem tiek izmantota kā terapijas metode cilvēkiem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, autisma un pēcinsulta stāvoklī, kā arī paleatīvajā aprūpē. Tai ir vienlīdz pozitīvs efekts arī uz veselu cilvēku. Pieskāriens mazina sāpes un stresu, stiprina imunitāti, uzlabo vēdera un zarnu darbību, rada mieru.

Ar sīko motoriku apzīmē smalkas pirkstu muskuļu kustības un to koordināciju. Sīkā motorika mums ļauj ar pirkstiem satvert sīkus priekšmetus, rakstīt, pāršķirt grāmatas lapu, aizpogāt pogu vai aizšņorēt kurpes. Vispārējās ķermeņa motorikas attīstība ir cieši saistīta ar runas prasmes veidošanos, tādēļ īpaši nozīmīga bērniem pirmsskolas vecumā.

Rotaļlieta paredzēta bērniem vecumā no 3 mēnešiem līdz 3 gadiem. Tā ir adaptējama dažādu bērna attīstības posmu spējām un vajadzībām. Rotaļlieta bērnu nodarbina gan fiziski, gan emocionāli — pieskaršanās tai sniedz vajadzīgo mierinājumu stresa brīžos, kā arī ļauj likt lietā iztēli un veidot ar to ilgstošu garīgu kontaktu. Rotaļlieta izgatavota no dabīgiem vietējiem materiāliem un sastāv no vairākām daļām: koka galviņas, divām dažādu pildījumu desiņām, tamborēta ķermenīša un divām drāniņām. Tās paredzēts sākt izmantot pakāpeniski, mazulim augot. Kad bērns sasniedzis atbilstošu vecumu, viņš pats var visas detaļas kombinēt, saliekot un izjaucot dažādus tēlus.

Koka detaļu jeb «galvu» var izmantot jau no 3 mēnešu vecuma. Tās forma ir piemērota mazuļa rokas izmēram, lai nodrošinātu vieglu satveršanu. Caurums koka gabaliņā ļauj to kaut kam piesiet, kā arī piestiprināt rotaļlietas pārējās sastāvdaļas. Auduma drāniņas, ko iespējams piestiprināt koka galvai, pilda taktilās stimulācijas funkciju. Tām ir arī praktiska nozīme — tās var izmantot mazuļa mutītes noslaucīšanai. Paredzētas divu veidu drāniņas — viena ir no dubulta lina auduma, bet otrai, savukārt, katra puse ir ar citu faktūru — gludu linu un kokvilnas frotē audumu. Tajos ir iešūta arī cilpa ar spiedpogu māneklīša piestiprināšanai.

«Desiņas» ir divas garenas formas auduma detaļas. Viena no tām pildīta ar  kaltētiem zirņiem, kas rada viegli grabošu skaņu, bet otra — ar griķu sēnalām, kas maigi čab. Dažādajiem pildījumiem ir atšķirīgs svars un faktūra.

No auklas tamborētais «rumpītis» ir kā trauciņš, kurā var ievietot un kopā sastiprināt pārējās rotaļlietas daļas, tādējādi radot cilvēkveidīgu veidolu. To var izmantot arī atsevišķi — spēlēs ar dažādu priekšmetu likšanu iekšā un ņemšanu ārā, kas ir tradicionāls kustības koordinācijas un sīkās motorikas vingrinājums maziem bērniem.

Lienes Jākobsones maģistra darba vadītājs ir Latvijas Mākslas akadēmijas docents Ervins Pastors.