Rūpnīcas «Laima» konfekšu iepakojuma papīrs. Publicitātes attēls

Šomēnes Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā atklāta lekciju cikla «Klasiskās vērtības» jaunā sezona. Šoreiz lektori, mākslas un arhitektūras vēsturnieki, dalīsies zināšanās par dažādām tēmām, kuru vidū būs lietišķās mākslas izglītība, interjera dizaina pirmsākumi Latvijā un 20. gadsimta 20.–30. gadu reklāma un grafikas dizains. Tuvākā lekcija norisināsies 28. februārī, bet cikls noslēgsies novembrī.

Sižeti Fold 22. februāris, 2017

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) cikla «Klasiskās vērtības» pirmā lekcija jau ir aizvadīta. Tajā mākslas vēsturniece Inta Pujāte uzstājās ar stāstījumu «Plakāts kā saimnieciskās un kultūras dzīves aktivitātes liecība» un analizēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1920.–1930. gadu apjomīgo plakātu kolekciju. Taču dizaina vēstures entuziasti un citi interesenti aicināti apmeklēt vēl sešas iedvesmojošas lekcijas, kas dalītas divās sesijās un notiks šī gada pavasarī un rudenī.

Lekciju cikla organizatori norāda, ka 20. gadsimta sākums Latvijas mākslas vēstures pētniecībā ir interesants un nozīmīgs ar modernisma vēsmām, kura idejas lielā mērā iedvesmojušas arī dizainu mūsdienās. Lekcijās apmeklētājiem būs iespēja aplūkot dažādas šī virziena izpausmes, sākot no konfekšu iepakojumiem, plakātiem un afišām pilsētvidē līdz interjeru un skatlogu noformējumiem.

28. februārī plkst. 17.30

Lekciju vadīs Krievijas kulturologs, dzejnieks, Sanktpēterburgas Valsts Rērihu ģimenes muzeja–institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā Vladimirs Meļņikovs (Владимир Мельников), kurš stāstīs par Pēterburgas Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas dibinātāju, lielrūpnieku, finansistu un mecenātu baronu Aleksandru fon Štiglicu (1814–1884). Pieaugot fabriku apjomam, 19. gadsimta otrajā pusē Krievijas impērijā radās nepieciešamība pēc māksliniekiem, kuri spētu strādāt rūpnieciskā dizaina jomā. Ar laiku skola izveidojās par ietekmīgu dekoratīvās un dekoratīvi lietišķās mākslas mācību iestādi, kurā studējuši un strādājuši virkne latviešu mākslinieku. Lekcija notiks krievu valodā.

15. martā plkst. 17.30

Mākslas vēsturniece Laura Lūse lekcijā izsekos papīra tapešu apdares evolūcijai 18. gadsimta un 19. gadsimta sākuma Latvijas interjeros, salīdzinot vietējās norises ar dizaina modes tendencēm Krievijā un Rietumeiropas valstīs. Kā pamatu tēmas iztirzājumam zinātniece ņēmusi arhitektoniskajās izpētēs gūtos atklājumus, tos komentējot ar interesantiem faktiem un analoģijām no citu tautu tapešu vēstures.

Starp ievērojamākajiem 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta sākuma interjeru sienu apdares panākumiem ir arabesku un ainavu tapetes. Abi tapešu veidi bijuši arī turīgāko pilsētnieku un muižnieku mājokļos Latvijas teritorijā, apliecinot strauju jaunāko dizaina tendenču ienākšanu šajā reģionā.

10. maijā plkst. 17.30

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Dr. art. Nataļja Jevsejeva aicinās iepazīt līdz šim mazāk apzinātu un pētītu mākslinieka Romana Sutas (1896–1944) radošā snieguma daļu — lietišķo mākslu un interjeru dizainu, kas kopumā ir ļoti būtiska un arī skaitliski ievērojama. Lekcijā klausītāji uzzinās par Sutas patriotisko ieceri iekļaut nacionālā mantojuma elementus un etnogrāfiskos motīvus lietišķās mākslas priekšmetu izgatavošanā.

20. septembrī plkst. 17.30

Rudens sesiju iesāks VEF Vēstures muzeja vadītāja, mākslas vēsturniece Zandas Zībiņa, kura piedāvās sarunu par Valsts Elektrotehniskās fabrikas (VEF) reklāmu 20. gadsimta 30. gados. Lekcija sniegs ieskatu VEF reklāmas biroja radošajos izaicinājumos dizaina jomā, kā spilgtākos piemērus aplūkojot biroja vadītāja Ādolfa Irbītes (1910–1983) un talantīgās mākslinieces Zelmas Baboliņas (1912–2003) darbību. Laikmeta estētika, zīmola stils un atpazīstamība, kā arī ražotāja orientēšanās uz klienta vajadzībām un gaidām atklāsies, pētot VEF veikalu skatlogu noformējumus, reklāmu, daudzveidīgo produkciju pavadošus grafiskos materiālus un iesaiņojumu. 1938. gadā VEF uzsāka miniatūrā fotoaparāta «VEF Minox» ražošanu — šim produktam tika izstrādāts īpašs zīmols un īstenota reklāmas kampaņa.

18. oktobrī plkst. 17.30

Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja, mākslas vēsturniece Ilze Martinsone lekcijā iepazīstinās ar 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē grandiozāko ēkas celtniecību Vecrīgā — Armijas ekonomiskā veikala būvniecību, kas saistīta ar Ulmaņa laika vērienīgajiem Vecrīgas pārbūves darbiem. Armijas ekonomiskais veikals tapa Atbrīvošanas cīņu laikā karavīru apgādei un kļuva par modernāko lielveikalu tā laika Baltijā. Ja būtu saglabāts vēsturiskais interjers, veikals varēja kļūt par Rīgas «Harrods» vai «Lafayette», bet tagad par tā slavas pilno pagātni stāsta atmiņas un vēsturiskas fotogrāfijas, kuras varēs aplūkot lekcijā.

8. novembrī plkst. 17.30

Cikla noslēgumā mākslas vēsturniece Lauma Lanceniece pastāstīs par Latvijas saldumu rūpniecības uzņēmuma «Laima» grafikas dizainu periodā no 1925. līdz 1940. gadam, raksturojot rūpnīcas arhīvā glabāto plašo, taču ilgu laiku nesistematizēto iepakojumu kolekciju, kas veidojusies jau no uzņēmuma pirmsākumiem 1925. gadā. Lanceniece iepazīstinās ar iepakojumu daudzveidīgajiem motīviem — tos rotājuši dzīvnieku tēli, sievietes, bērni, eksotiski motīvi un tautiski elementi.

Visas lekcijas norisināsies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Skārņu ielā 10/20, Rīgā. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot pa tālruni 67830917 vai 67222235 vai, rakstot e–pasta vēstuli DMDM izglītības programmu kuratorei Agritai Porei.