Aktrise Annija Simsone. Fotogrāfijas skenējums no žurnāla «Daile», Nr. 2, 01.1931. Publicitātes foto

Latvijas Modes palāta sadarbībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju (DMDM) aicina uz sarunu ciklu «Modes procesi Latvijā 1920.–1930. gados», kas norisināsies projekta «Gadsimts modē Latvijā» ietvaros kā Latvijas valsts simtgades programmas notikums. Pirmā tikšanās notiks jau 11. aprīlī, bet noslēdzošā — 30. maijā.

Sižeti Fold 9. aprīlis, 2018

Latvijas Modes palātas iniciētais izglītojošais cikls «Modes procesi Latvijā» piedāvā iespēju iepazīt Latvijas vēsturi caur konkrētas nozares prizmu. Vairākās sarunās–lekcijās plašai auditorijai tiks izceltas un kopīgi apspriestas ar modi saistītas būtiskas parādības, ko Latvija piedzīvojusi laikposmā no 1918. līdz 2018. gadam. Klausoties aizraujošus stāstījumus un iesaistoties diskusijā, apmeklētāji atklās daudz interesanta par modes jaunradi, ievērojamām personībām un notikumiem Latvijas vēsturē gadsimta garumā.

Cikla pirmā sesija ar nosaukumu «Modes procesi Latvijā 1920.–1930. gados» aptvers tā saukto «zelta laikmetu», kad Latvijā sievietes lepojās ar pašaustu audumu tērpiem, kurus bija darinājušas Parīzē skolojušās modistes. Kad elegance, manieres, īpaši radīti smalki tērpi, pastaigas pa bulvāriem un sēdēšana kafejnīcās bija teju katras dāmas obligāta kvalitatīvas dzīves sastāvdaļa. Tas bija divdesmit gadus ilgs periods, kurā Latvijas tekstila industrija piedzīvoja ļoti strauju attīstību: faktiski viss apģērba, apavu un aksesuāru ražošanas cikls tika nodrošināts uz vietas, tepat Latvijā.

Arī modes jaunrades jomā no provinces, kura pārņem Parīzes tendences ar vairāku gadu nobīdi, Rīga sāka sevi pieteikt kā modes centrs. Vairāki vietējie modes nami radīja oriģināla dizaina tērpus, kas uzrunāja un piesaistīja uzmanību arī ārpasaulē. Bija izpildījušies faktiski visi priekšnoteikumi, lai Rīga kā modes centrs sevi iezīmētu vismaz Ziemeļvalstu kartē, taču nāca Otrais pasaules karš, okupācijas, un progress tika pārtraukts. Šo iepriekšējo stāvokli ne tekstilrūpniecībā, ne modes industrijā Latvijai joprojām nav izdevies sasniegt.

11. aprīlis

Ciklu «Modes procesi Latvijā 1920.–1930. gados» DMDM atklās saruna–lekcija «Modes ietekmes avoti — radošas personības un mode», kurā mākslas vēsturniece Edvarda Šmite stāstīs par Latvijas radošo eliti, bohēmu un modi, savukārt Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Tērpu un aksesuāru krājuma glabātāja Ligita Kalniņa dalīsies pārdomās un vizuāli demonstrēs tēmu «1920.–1930. gadi apģērbu un aksesuāru kolekcijās Latvijā». Abu pētnieču stāstījumam sekos sarunas, kuras moderēs Latvijas Modes palātas valdes priekšsēdētāja, projekta «Gadsimts modē Latvijā» kuratore Dita Danosa.

2. maijs

2. maija pasākums būs veltīts tēmai «Modes notikumi un preses ietekme». Šoreiz vakara dalībnieku uzmanības centrā nonāks balles, citi izklaides un atpūtas pasākumi, ap kuriem koncentrējās modes dzīve 20.–30. gadu Latvijā un ko regulāri atspoguļoja tā laika preses izdevumi. Jāņa Akuratera muzeja pētniece Maira Valtere iepazīstinās ar šī perioda spilgtākajiem rakstniekiem, viņu literāro sniegumu, kultūras un saviesīgo dzīvi, akcentējot arī noteiktu ietekmi uz modi. Muzeja otra viešņa būs žurnāla «Pastaiga» galvenā redaktore Inita Saulīte–Zandere ar ieskatu tēmā «Modes mediji: saturs un ietekme».

30. maijs

Noslēdzošajā sarunā «Modes jaunrades veidotāji Latvijā» tiks stāstīts un diskutēts par nozares politikas īstenotājiem — saloniem, modistēm, veikaliem, modes dzīves notikumiem un tērpu valkātājiem. Tikšanos ievadīs Dita Danosa, kura dalīsies savas dzimtas personiskajā pieredzē. Viņas vecvecmammai Olgai Danosai 20. gadsimta 30. gadu beigās piederēja viens no vadošajiem modes saloniem Rīgā — tas atradās pašā pilsētas centrā, Elizabetes un Brīvības ielas stūrī, blakus Piena restorānam. Tieši par Olgu Danosu tika izteikti komplimenti zviedru presē, kur vairākos žurnālos parādījās ātrslidotājam Alfonam Bērziņam par godu darinātā sportiska stila pēcpusdienas kleitiņa, ar piezīmi, ka «zviedru modistes varētu mācīties no latvietēm sacerēt aktuālus modeļus». Saruna turpināsies ar citu populāru modes namu apskatu, kuru starpā minams gan Plauža salons, gan Hermīne Spainis–Balodis, gan Eglītis utt. Diskusijā piedalīsies Inita Saulīte–Zandere, Ligita Kalniņa u.c.

Projekts «Gadsimts modē Latvijā»

Latvijas Modes palātas rīkotais sarunu cikls «Modes procesi Latvijā» tiek realizēts projekta «Gadsimts modē Latvijā» ietvaros. Projekta mērķis ir, iesaistot plašu sabiedrību, kopā radīt Latvijai un sev dāvanu — ekspozīciju un notikumu ciklu «Gadsimts modē Latvijā», kurā tērpu eksponāti, fotogrāfijas un pavadošie teksti reprezentatīvā aptvērumā demonstrētu Latvijas modes jaunradi, apģērba valkāšanas un uzvedības paraugus, būtiskākās personas un notikumus, kurus piedzīvojusi Latvija un tās sabiedrība laika posmā no 1918. līdz 2018. gadam.

Projekta organizatori aicina ikvienu iesaistīties modes vēstures apzināšanā un dalīties ar fotogrāfijām, stāstiem un atmiņām, kas komentē modi un dzīvesstilu Latvijā pēdējos 100 gados. Lai atvieglotu informācijas apmaiņas procesu, Facebook izveidota domubiedru grupa «Gadsimts modē Latvijā», kurai var pievienoties ikviens interesents, lietojot tēmturi #gadsimtsmodelatvija.

Projekta «Gadsimts modē Latvijā» ietvaros tiks organizēti dažādi pasākumi. Tuvākie notikumi ir sarunu cikls «Modes procesi Latvijā 1920.–1930. gados» DMDM (aprīlis–maijs), eseju konkurss jauniešiem «Mēs — modes pētnieki» (maijs), pirmā ceļojošā izstāde «Modes un stila personībās Latvijā 1930. gados» tirdzniecības centrā «Spice», kā arī izstāde Liepājā «Modes procesi Latvijā 1920.–1930. gados: tuvplānā Liepāja», kas būs skatāma koncertzālē «Lielais dzintars» šī gada vasarā.

 

Visas cikla «Modes procesi Latvijā 1920.–1930. gados» sarunas sāksies plkst. 17.00, un tās apmeklēt bez maksas aicināts ikviens interesents. Apmeklētāji aicināti lekcijām pieteikties iepriekš, izmantojot Latvijas Modes palātas profilu Facebook. Norises vieta — Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Skārņu iela 10/20, Rīga.