Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieces 6. jūlijā 21. starptautiskajā kultūras ekonomikas konferencē (ACEI2020+1) prezentēs pilotpētījuma «Sieviešu — uzņēmēju izaugsmes interpretācijas radošajā uzņēmējdarbībā» rezultātus.
LKA pētnieču Ievas Zemītes un Ilona Kundas 2020. gada sākumā veiktais pilotpētījums par radošo uzņēmējdarbību atklāj dažādas izaugsmes izpratnes, piemēram, to, ka izaugsme nav homogēns fenomens, kas vienādojams ar «panākumiem». Izaugsmi ierasts vērtēt kvantitatīvi, aplūkojot apgrozījumu, izveidoto darba vietu skaitu, peļņu un aktīvus, tāpēc mēdz uzskatīt, ka uzņēmējiem, īpaši sievietēm, kuru bizness neaug pēc šiem kritērijiem, nav ambīciju. Taču ir svarīgi saprast motivāciju, kāpēc uzņēmējas ir izvēlējušās konkrētu darbības virzienu un attīstības ceļu. Kvalitatīvā pieeja izaugsmei dod iespēju atbildēt uz jautājumiem par citām vērtībām, ko uzņēmēja vēlas attīstīt — personīgo izaugsmi, gandarījumu, ārējo novērtējumu —, kā arī ļauj saglabāt personīgu kontroli pār uzņēmumu. Izaugsme ne vienmēr ir lineāra — tā var būt ātra vai pakāpeniska, epizodiska vai stabila.
Pētījuma gaitā tā autores veikušas padziļinātas intervijas ar sievietēm — uzņēmējām, kas darbojas mūzikas, dizaina un arhitektūras jomās. Sarunas sniedz ieskatu vērtībās, ko uzņēmējas vēlas attiecināt uz izaugsmi. Vienojošais aspekts viņu skatījumā bija vēlme attīstīties tā, lai nezaudētu savu radošo identitāti un saņemtu apkārtējo novērtējumu. Vairākas aptaujātās atzina, ka izaugsmi mēra spējā attīstīties gan starptautiskā, gan vietējā līmenī.
Viena no centrālajām radošās uzņēmējdarbība asīm ir kvalitāte. Kā min viena no respondentēm, vizuālā dizainere, kura šajā nozarē darbojas jau divdesmit gadus: «Mana darba prioritāte ir kvalitatīvs rezultāts. Ja es to nevaru realizēt tādā kvalitātē, kā gribu, mani māc šaubas, kāpēc to vispār darīt.» Uzņēmējām ir būtiski augt, nesot personīgu atbildību par rezultātu. Līdz ar to šī izaugsme ir cikliska, jo ir cieši saistīta ar personiskās dzīves prioritātēm.
Sarunās neiztrūkstošas ir variācijas par vēlmi padarīt pasauli labāku — ilgtspējīgs dizains, aprites ekonomikas pamatprincipu iedzīvināšana, auditorijas izglītošana un attiecību veidošana ar klientiem ilgtermiņā. «Help is the new sales (palīdzība ir jaunā pārdošana). Jautājums ir nevis par to, cik daudz tavs produkts maksā un kurš ir gatavs to pirkt, bet gan, kam tu vari palīdzēt un kādā veidā,» saka arhitekte ar septiņu gadu pieredzi nozarē. Pilotpētījums parāda, ka izaugsme ir daudz komplicētāks mērķis, nekā tikai apgrozījuma kāpināšana. Sievietes radošajā uzņēmējdarbībā grib visu: izcilu kvalitāti un uzticamus domubiedrus, radošās identitātes saglabāšanu un globālus panākumus.
Starptautiskās kultūras ekonomikas asociācijas organizētā konference reizi divos gados pulcē pētniekus no visas pasaules, pievēršoties kultūras un radošo industriju ekonomiskā un sociālā devuma padziļinātai izpētei.
Viedokļi