Foto — LNMM

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) laidis klajā apjomīgu bilingvālu rakstu krājumu «Rihards Zariņš. 1869–1939. Ko Latvijas meži šalc», kas no dažādiem aspektiem atspoguļo mākslinieka plašo un ilggadējo daiļradi. Izdevums ir secīgs turpinājums pagājušā gada vērienīgajai LNMM izstādei ar tādu pašu nosaukumu.

Ziņas Fold 13. jūlijs, 2021

Rihards Zariņš (Carl Richard Woldemar Sarring) ir viena no daudzpusīgākajām personībām Latvijas 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma mākslas ainā. Šajā periodā atsevišķu indivīdu centieni rast motivāciju stabilas nacionālas mākslas pamatu radīšanai deva spēcīgus impulsus gan latviešu kultūras mantojuma apzināšanai, gan jaunu ierosmju veidošanai.

 

Riharda Zariņa dažādās jomās virzītā radošā darbība ir unikāla Latvijas kultūrvides kontekstā un atstājusi lielu iespaidu uz mūsu priekšstatiem par nacionālajiem simboliem un to iedzīvināšanu plašākā sabiedrībā un tautas vēsturiskajā atmiņā. Latvijas valsts ģerbonis, nacionālā nauda, pastmarkas, izdevums «Latvju raksti», Latvijas dabas un mitoloģisko tēlu iespaidā dzimušie vērienīgie zīmējumi un grafikas darbi, ofortu cikls «Ko Latvijas meži šalc» — tas viss ļauj ierindot Zariņu sava laika vadošo meistaru lokā.

 

Rihards Zariņš dzimis Vidzemē, Ķieģeļu muižas pārvaldnieka ģimenē. Lai apgūtu mākslinieka amatu, jaunietis 1888. gadā Pēterburgā sāka mācības Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, ko pabeidza 1895. gadā. Tur viņš specializējās sākumā ksilogrāfijas un vēlāk oforta tehnikā pie Krievijā pazīstamā grafikas meistara Vasilija Matē (Василий Матэ).

 

Rihards Zariņš 1891. gadā aktīvi piedalījās Pēterburgā studējošo latviešu mākslinieku un mūziķu pulciņa «Rūķis» dibināšanā. Pēc studijām, saņemot Štiglica skolas stipendiju, jaunais mākslinieks četrus gadus papildināja zināšanas ārzemēs — Berlīnē, Minhenē, Vīnē un Parīzē. No 1899. gada Rihards Zariņš strādāja Valstspapīru spiestuvē Pēterburgā, kur pastāvīgi dzīvoja līdz 1919. gadam, kad atgriezās jaundibinātajā Latvijas Republikā, kļūstot par Latvijas Valstspapīru spiestuves izveidotāju un pārvaldnieku.

Rihardam Zariņam uzticēja valstiski nozīmīgus pasūtījumus. Kopā ar grafiķi Vilhelmu Krūmiņu viņš 1921. gadā izstrādāja Latvijas valsts ģerboņa heraldisko risinājumu, kurā līdzās lauvas un grifa figūrām iekļāva arī nacionālus motīvus. Riharda Zariņa talants izpaudās rūpīgi izstrādātajos naudaszīmju projektos un gatavajās zīmēs. Meistara naudaszīmju dizaina augstākā virsotne ir viņa 1929. gadā radītā piecu latu sudraba monētas kompozīcija ar tautumeitas tēlu, kas kļuvis par savdabīgu neatkarīgas un brīvas Latvijas simbolu, kas šodien turpina rotāt eiro monētas.

 

Cenšoties apzināt un atspoguļot mākslinieka daudzpusīgo darbību, muzejs sagatavojis rakstu krājumu, kā autorus pieaicinot vairāku jomu speciālistus. Grāmatā lasāmi divpadsmit autoru (Kristīne Ducmane, Marita Bērziņa, Edvarda Šmite, Andrejs Bogdanovs, Agita Ančupāne, Māra Lāce, Valdis Villerušs, Anita Meinarte, Imants Lancmanis, Gundega Gailīte, Ramona Umblija, Aija Jansone) raksti par dažādiem Riharda Zariņa radošās dzīves aspektiem.

 

Krājumu sastādījušas Ieva Kalnača un Māra Lāce. Grāmatas mākslinieks — Mārtiņš Ratniks, tekstus angļu valodā tulkojis Jānis Frišvalds, redaktores — Jolanta Treile un Iveta Boiko. Grāmata izdota latviešu un angļu valodā, un tās apjoms ir 576 lappuses. Izdevums iespiests «Jelgavas tipogrāfijā». Grāmata tapusi, pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstam.

 

Vairāk informācijas par grāmatu un tās iegādi — LNMM mājaslapā.