Dāmu cepures modelis «Ūdens nimfas tēls», Olivers Niblets, Lielbritānija, 1959. Publicitātes foto

No 14. jūlija līdz 16. oktobrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) būs skatāma izstāde no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas «Pieradinātā daba», sniedzot iespēju baudīt floras un faunas motīvu daudzveidību tērpu un aksesuāru dizainā no 18. līdz 21. gadsimtam. Izstādi papildinās apjomīga saistīto pasākumu programma.

Sižeti Fold 11. jūlijs, 2016

Izstāde «Pieradinātā daba» ir jau astotais projekts, ko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs organizē sadarbībā ar «ABLV Bank» un Aleksandra Vasiļjeva fondu. Jaunā ekspozīcija ir veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei, un kopumā ekspozīcijai atlasīti 100 vēl neredzēti tērpi un vairāk nekā 300 aksesuāri.

Vēsture apliecina, ka cilvēki visos laikmetos ir centušies pārveidot un pieradināt dabu, apzinoties to kā vienu no savas varas izpausmes veidiem. Vienlaicīgi daba vienmēr ir bijis rosinošs un neizsmeļams iedvesmas avots māksliniekiem, mūziķiem, dzejniekiem, arhitektiem, arī modes dizaineriem. Ūdeņi, okeāna dzīles, meži, pļavas, ziedi, dzīvnieki, putni un kukaiņi palīdz atklāt neparastus krāsu salikumus, jaunas formas un siluetus, kā arī rakstu motīvus.

Saskaņā ar kolekcijas īpašnieka un izstādes kuratora Aleksandra Vasiļjeva ieceri, eksponāti izstādē netiek grupēti hronoloģiski, bet pasniegti tematiskos blokos — mežs, dārzs, jūra, okeāns, džungļi, savanna un eksotika. Katra apģērbu un aksesuāru (cepures, somiņas, apavi, bižutērija, kažokādas, izstrādājumi no ādas un zamšādas) grupa vēsta savu stāstu par saikni ar dabu. Piemēram, džungļu košās krāsas un to iemītnieki — pitoni, papagaiļi, panteras un paradīzes putni, savannas maigie toņi un krāšņā fauna — ziloņi, zebras, lauvas. Savukārt smilšu krāsas nianses, dzintars un gliemežvāki atgādina par pludmali, bet okeāna plašo zemūdens pasauli atklāj zivis, jūras bruņurupuči, jūras zvaigznes, koraļļi un pērles. Izstādē spilgti pārstāvēta arī parku un dārzu kultūras ietekme uz oriģināliem modes risinājumiem: ēnainie koki, greznās puķu dobes, tauriņi un dziedošie putni.

«Kā zināms, katram gadsimtam un gadu desmitam ir savi favorīti: tā 18. gadsimtā, Marijas Antuanetes laikā, arī vīrieši bija iecienījuši ziedu vītnēm izšūtas vestes, 19. gadsimtā aktuālas bija koraļļu rotaslietas, pērlīšu izšuvumi, izstrādājumi no perlamutra un bruņurupuču kaula. 20. gadsimta pirmajā desmitgadē greznas dāmas nēsāja sermuļādas uzročus, korsetes, veidotas no vaļu ūsām, un lielas ziediem rotātās cepures, 30. gados ļoti populāri kļuva lapsādas boa, 40. gados modē nāca apavi no pitona ādas, somiņas no krokodilu, krupju un ķirzaku ādām, bet 50. gados katras sievietes garderobē noteikti atrastos kāda romantiska ziedu rakstu kleita, piemēram, ar maijpuķītēm,» stāsta Vasiļjevs.

Izstādi papildina plaša pasākumu programma «Modes daba», kas norisināsies līdz pat oktobrim. Tā ietver sešu lekciju ciklu, tikšanās un sarunas ar nozares speciālistiem, kā arī dažādas radošās aktivitātes.

Izstāde «Pieradinātā daba» apskatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Skārņu ielā 10/20, Rīgā. Plašāka informācija par ekspozīciju un saistītajiem pasākumiem atrodama DMDM mājaslapā.