«Ēter» arhitektūra ASMR izstādei Londonas Dizaina muzejā

Totāla labsajūta, eiforija vai dziļš miers, patīkamas tirpas — ASMR ir īpaša, labsajūtu raisoša, ķermenī jūtama atbilde uz kādu redzes, dzirdes vai taustes stimulu. Šīs reakcijas rašanās un ietekme nav pilnībā izprasta, tas pat nav zinātnisks termins, taču ASMR tiek pētīts, un pēdējos gados tas kļuvis ļoti populārs. Īpašo sensoro reakciju ķermenī izraisa vizuāli, taustāmi, skaņas un citi īpaši personiski impulsi, skaņas, attēlu un video vērošana vai pieskārieni. Iedomājies čukstēšanu tuvu pie auss un skudriņu sajūtu, kas izplatās ķermenī no skausta uz leju pāri mugurai! Lai gan ne visi pieredz šīs sajūtas, un tās nav pakļaujamas kontrolei, ASMR kustība ir progresējošs digitālās kultūras fenomens — miljoniem cilvēku meklē un atrod šīs mazās eiforijas internetā. Klātbūtnes un tuvu kontaktu trūkums, sevišķi pandēmijas laikā, ir veicinājis interesi par maigu, lēnu un uz pašaprūpi vērstu digitālo saturu. Sociālajos tīklos bieži «izlec» aicinājums pievienoties kādai meditācijas lietotnei, lai piedzīvotu labāku miegu, mazinātu stresu un trauksmi pirms aizmigšanas vai tiktu galā ar vientulību.

ASMR pasaule izstādē «Weird Sensation Feels Good: The World of ASMR» iemiesota gan saturā, gan dizainā. «Ēter» arhitektu veidotā scenogrāfija kļūst par starpnieku starp digitālo un taktilo artefaktu ekspozīciju un katra apmeklētāja fizisko ķermeni, turpinot un attīstot 2020. gadā Stokholmas Arhitektūras un dizaina centrā (ArkDes) veidotās izstādes dizaina kodu. Abas šīs izstādes kuratora Džeimsa Teilora–Fostera (James Taylor–Foster, ArkDes) vadībā ir pirmie mēģinājumi analizēt un iepazīt ASMR fenomenu kūrētā sajūtu piedzīvošanas formātā.

ASMR izbaudīšanai vajadzīgi klusi, mierīgi un komfortabli apstākļi. Reakcijas un fiziskās sajūtas var būt ļoti individuālas, tādēļ, dodoties iekšā izstādē, apmeklētājs paraksta apliecinājumu par piekrišanu tās noteikumiem. «Ēter» veidotajā telpā dīvainas sajūtas rada ne tikai autordarbu hipnotiskais saturs un interaktīvie eksponāti, bet arī pats iekārtojums — zāles centrā izbūvēts ovālas formas paviljons jeb ASMR arēna, un ap to staciju veidā kā neironu samezglojumi izvietotas atsevišķās tematiskās ekspozīcijas. Vienā no blakus telpām iekārtota interaktīva ASMR dzīvā studija «Meridians Meet», kur māksliniece un pētniece Džūlija Roza Bauere (Julie Rose Bower) realizē fokusētas klausīšanās aktu ar piecām unikālām instalācijām, sniedzot apmeklētājam iespēju pašiem piedalīties īpašo sajūtu efektu veidošanā.

Kopā ar pārējiem apmeklētājiem esam atklājuši jaunu telpu publiskai intimitātei — izstādes dizains patiesi ir izjūtams ķermeniski, kopā, tomēr individuāli.

Gluži intuitīvi izstādes apmeklējums ved uz tās kulmināciju zāles epicentrā. ASMR arēnas apjomu jeb tehnoloģiju mākoni veido industriāla vertikālu celtniecības sastatņu konstrukcija un saplākšņa ribojums. Arēnu piepilda ar organiskas un nebalinātas kokvilnas auduma caurulēm iztapsēta mīksto mēbeļu manēža — gigantiska dīvāngulta. Polsterētajā telpā jūtos kā tūrists savas apziņas kosmosā — smadzeņu kroku ainavā nolaidušās digitālo ekrānu lustras un rozā silikona rokas aicina mani paņemt kārtējās austiņas, lai, vērojot ekrānā Eirovīzijas kleitas pērlīšu izšuvuma restaurācijas procesu vai «Virgin Atlantic» reklāmas video, iegrimtu dīvāngultas komfortā. Kopā ar pārējiem apmeklētājiem esam atklājuši jaunu telpu publiskai intimitātei — izstādes dizains patiesi ir izjūtams ķermeniski, kopā, tomēr individuāli. Dizaina dīvainība ir arī tā disonansē starp plūstoši maigo, mīksto un ērto un visur klātesošajām tehnostruktūrām, gadžetiem un to pārraidītajiem impulsiem. Ciešā saikne ar tehnoloģijām ikdienā gan paplašina, gan ierobežo mūsu iespējas un reakcijas — par personīgās intimitātes un «atslēgšanās» normu kļuvusi satura vērošana viedtālruņa ekrānā, lai iegūtu mentālo komfortu, atkāptos no burzmas un koncentrētos uz savu labbūtību.

Izstādē atlasīti divpadsmit novatoriski ASMR mākslinieki, un kopumā ap četrdesmit audio, vizuālo un taktilo darbu izlase piesaka ASMR kā patstāvīgu mākslas veidu. Izstādē apskatāms gan ASMR mākslinieku veidots digitālais saturs, 3D animācijas un video, gan arī izbaudāmi netīši ASMR aktivizētāji — efekti, ko rada monotonas darbības ar ikdienas priekšmetiem, cilvēka paša iedarbošanās uz dažādām virsmām, tekstūrām, materiāliem un objektiem. Līdzās digitālajiem darbiem skatāms arī slavenā amerikāņu TV vadītāja, gleznotāja un populārās kultūras ikonas Boba Rosa (Bob Ross) gleznas, kuru tapšanas process vērojams raidījumā «The Joy of Painting». Viņa balss, maigais runas veids, kā arī otas triepienu skaņas uz audekla daudzos cilvēkos netīši raisa ASMR sajūtas. Izstādē skatāmas arī kustīgās 3D grafikas un vairāki video, kurus veidojuši YouTube pazīstami ASMR mākslinieki — «The Slow Mo Guys», «HidaMari Cooking», «Shu and Tree» un citi. Gluži fizioloģiskas reakcijas var piedzīvot, vērojot mākslinieka Tobiasa Bredforda (Tobias Bradford) performatīvo instalāciju ar siekalojošo mēli un pieskaroties pētnieka Marka Tesjē (Marc Teyssier) mobilajām ierīcēm izstrādātajam mākslīgās ādas prototipam.

Apzinoties, ka izstādes apmeklējuma laikā neesmu no rokām izlaidusi savu viedtālruni, apsveru futūristu kustības dibinātāja Filipo Tomāzo Marineti (Filippo Tommaso Marinetti) ieteikumu viņa taktilisma manifestā, kas tapis ap 1921. gadu, — vairākas dienas vajadzētu valkāt rokās cimdus, lai smadzenēs pastiprinātu vēlmi pēc daudzveidīgākām taustes sajūtām. Noslēgumā šķirstot izstādes bukletu (izstādes grafikas dizains — «Agga Mette Stage», Alexander Söder), pieķeru sevi pie uzmācīgas vēlmes notraukt tā lappusēs aizķērušos diedziņus — sīkais, šķietami nevainīgais, trauksmi radošais grafikas elements ir apzināti iestrādāts izstādes bukleta dizainā. Šīs personiskās izstādes pieredzēšanas nianses, tās nenoliedzami aktuālais saturs un scenogrāfija apstiprina ASMR kustības nozīmi ne tikai indivīda ķermenisko un psihoemocionālo sajūtu pasaulē, bet arī apliecina ASMR kā fenomena vietu kopējā dizaina kultūrā un attīstībā.

Izstāde «Weird Sensation Feels Good: The World of ASMR» Londonas Dizaina muzejā apskatāma līdz 16. oktobrim. Izstāde tapusi sadarbībā ar Zviedrijas Arhitektūras un dizaina centru «ArkDes», kur tā 2020. gadā pirmo reizi tika izrādīta. Kuratori — Džeimss Teilors–Fosters un «ArkDes».