Foto — Vents Āboltiņš

Latvijas Bankas simtgades izstāde «Vērtību zīmes» Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā aicina novērtēt naudu ne vien kā maksāšanas līdzekli, bet arī kultūrvēsturisku vērtību. Par izstādes apmeklējumu raksta dizainere Anete Krūmiņa.

Viedokļi Anete Krūmiņa 20. oktobris, 2022

Lai nokļūtu Latvijas Bankas simtgades izstādē «Vērtību zīmes», ir jādodas cauri lielformāta objektam «Mūsu saule», kas uz izstādes laiku aizsedz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galveno ieeju un fasādi. Uz muzeja kāpnēm valda neierasta kņada — daži aplūko instalāciju, citi taisa selfijus, tam visam fonā pacilājoša murdoņa. Ilgāk uzturoties uz kāpnēm un ieklausoties sarunās, nepamet pārliecība, ka pretēji pēdējo gadu reālisma trendam laikmetīgiem dizaina objektiem pilsētvidē Rīgā ir auditorija. Diska formas instalāciju veido 369 bērnu zīmējumi par vērtību tēmu, katrs no tiem pārvērsts zelta cilnī, kas pēc izstādes noslēguma nonāks pie zīmējuma autora.

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju veidotā izstāde balstās bankas dizaina monētu kolekcijā, aicinot apmeklētājus aplūkot naudu ne tikai kā racionāli saimniecisku nepieciešamību, bet arī kā kultūras vērtību iemiesojumu un mākslas objektu. To veido 80 kolekcijas monētas, noskaņas eksponāti no dažādām atmiņu institūcijām, monētu tapšanas procesa stends, divas instalācijas un interaktīva telpa, kas kopā veido brīvstāvošu stāstu krājumu.

 

«Vērtību zīmes» ir meditatīva izstāde, kurā nesteidzīgi piedzīvot gan tās veidotāju piedāvāto distancēti estetizēto skatījumu uz naudu, gan laikmetīgu un kvalitatīvi realizētu izstādes dizainu. Monētu izstādes pirmā nedēļa sakrīt ar Purvīša izstādes noslēgumu — muzejs ņudz ar pandēmijas laikā piemirstu dzīvību, un ilgāk uzkavēties pie viena stenda nav iespējams, jo cilvēku plūsma nemanāmi liek iekļauties kopējā ritmā un virzīties tālāk.

Nauda var būt smaga tēma, īpaši globālas ekonomiskās krīzes apstākļos. Izstādes iekārtojums, izmantotie materiāli un eksponēšanas risinājumi mērķtiecīgi konstruē viegluma sajūtu. Eksponētas šauros un neierasti augstos stendos, dažādu nominālu kolekcijas monētas pasniegtas ar gaisīgumu, kas šķietami paceļ tās virs pārējās pasaules aktuālajām problēmām. Katra monēta ir novietota uz neliela papīra un plastikāta spilventiņa, kas vienlaikus levitē un rotē ap savu asi. Šāds tehnoloģisks risinājums rada brīnuma sajūtu, vienlaikus atrisinot izstāžu dizaineriem ierastu problēmu — kā plakanu eksponātu parādīt no visām pusēm, nepieblīvējot telpu ar statiskiem dublikātiem. Rodas sajūta par apzinātu izstāžu iekārtojuma elementu dekonstrukciju — kupoli virs eksponātiem ir daļēji atvērti, vēsturiskos izdevumus un atklātnes nesedz stikls, to raupjās un nobružātās tekstūras acīmredzamas, teksti īsi un kodolīgi. Nekā lieka. Vienīgi stendu augstums rada jautājumu par pieejamību bērniem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

 

Izstāde paredz brīvu apmeklētāja uztveres gaitu, tā nav nedz ierobežota ar konkrētu stāstījuma secību, nedz apzināti vadīta ar nepārprotamu telpas navigāciju. Stāsta dramaturģija un secība ir atstāta apmeklētāja ziņā, ļaujot katram pašam veidot savu izstādes maršrutu un klīst naudas labirintos brīvi izvēlētā trajektorijā. Izstādes pamatu veido astoņas dizaina monētu tematiskās grupas, kuru koncepcijas un atlases kritēriji atrodami īsos videostāstos. Katru no grupām papildina «Iedvesmas skapis» — estētiska noskaņas objektu atlase, kas it kā ļauj ielūkoties monētu dizaina tapšanas aizskatuvē. Tomēr bez atbilstoša komentāra eksponāti paliek mēmi. Bieži vien izstādēs teksti ir pārāk daudz un gari, ir pierasts, ka izvēle — lasīt vai nelasīt — ir katra paša ziņā. Šeit lēmums ir pieņemts apmeklētāju vietā, paļaujoties uz sajūtās balstītu izpratni par katru no tēmām.

Stāvu zemāk nevainojami tīro kupola zāli nomaina ar grafīta zīmējumiem un pirkstu nospiedumiem pildīta interaktīvā telpa. Uzraudze klusi pukojas par netīrajām sienām, papildinot papīra lapu un grafīta zīmuļu kaudzītes, kamēr dažādu paaudžu apmeklētāji labprāt atgriežas bērnībā, švīkājot zīmuļus uz papīra, nebaidoties izmantot iespēju apzīmēt arī izstādes stendus un vismaz uz mirkli redzēt savu darbu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

 

Kvalitatīvi veidota izstāde ir ķermeniska pieredze telpā, kurā dozēta, pārdomāta un kontekstualizēta eksponātu atlase ir tikai viens no izdošanās priekšnoteikumiem. Līdzvērtīgi svarīga ir telpai atbilstošas stāstījuma struktūras izvēle, apmeklētāja pieredze, akustiskie un tehnoloģiskie risinājumi, kas palīdz multimediālā veidā komunicēt izstādes vēstījumu. Kopiespaids ir vienlaikus neuzbāzīgs un pārliecinošs, atstājot izstādes apmeklētāja galvā pietiekami daudz brīvas vietas sajūtām un pārdomām par pieredzēto. Ir arī soliņš, kur atvilkt elpu un pavērot apkārt notiekošo.

Neskatoties uz ētiskas dabas pārdomām par dārgas izstādes norisi šī brīža ekonomiskajos apstākļos, tā uz mirkli sniedz nepieciešamo atslodzi no ikdienas drūmajām ziņām par apkures un elektrības tarifu kosmisko kāpumu, kara gaitu Ukrainā un potenciāliem kodolkara draudiem. Kultūras patēriņa pievienoto vērtību ir grūti pārvērst saskaitāmos lielumos, tomēr kvalitatīvas kultūras norises apmeklējums ekonomiski spiedīgā laikā tikai nostiprina pārliecību par to nepieciešamību jebkuros apstākļos.

 

Latvijas Bankas simtgades izstāde «Vērtību zīmes» Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) apskatāma līdz 2023. gada 15. janvārim. Izstādes aktuālajai programmai interesenti aicināti sekot līdzi LNMM mājaslapā, kā arī sociālajos tīklos Facebook un Instagram.

 

Izstādes iniciators — Latvijas Banka, kuratore — Inese Baranovska, mākslinieciskās koncepcijas autors — Artūrs Analts, grafikas dizainers — Edgars Zvirgzdiņš, izglītības programmas vadītāja — Anna Pūtele. Videostāstos piedalās Mārtiņš Kazāks, Laimonis Šēnbergs, Ramona Umblija, Ivars Drulle, Ieva Zībārte, Sandra Krastiņa, Janīna Kursīte un Vjačeslavs Kaščejevs. Izstādes audio celiņš — Brauer, video un montāža — Ivars Burtnieks, izstādes tehniskā realizācija — dizaina birojs «Yes We Can».