Piedāvājot rīdziniekiem un pilsētas viesiem jaunu publisko ārtelpu vietā, kur reiz atradās autostāvvietas, šomēnes tika atklāts atjaunotais Dailes teātra priekšlaukums. Veidojot laukumu un tā elementus, projekta autori «MADE arhitekti» sekojuši Dailes teātra dibinātāja Eduarda Smiļģa moto — «Skaidrība. Vienkāršība. Kaislība.» Jaunais laukums ne vien izceļ modernisma ēkas arhitektūru, bet ir cilvēkiem pieejams un draudzīgs — nodrošināta vides pieejamība, izveidots ilgtspējīgs apzaļumojums un dažādas atpūtas vietas.
Dailes teātris ir iemīļots kultūras galamērķis un izcils modernisma arhitektūras piemērs, tāpēc, atjaunojot priekšlaukumu, «MADE arhitektiem» bija svarīgi atrast līdzsvaru starp vēlmi izcelt arhitektes Martas Staņas veidoto teātra arhitektūru un vēlēšanos radīt patīkamu āra teritoriju pilsētniekiem. «Rīgā esošā transporta infrastruktūra par galveno dalībnieku liek autovadītāju un automašīnas. Līdz šim Dailes teātra priekšlaukums ilustrēja šo ideoloģiju, līdzīgi kā kādreiz arī Operas priekšlaukums, ļaujot teātra apmeklētājiem uz izrādes laiku novietot auto tieši pie teātra durvīm laukumā, kas sākotnēji bija paredzēts kā cilvēku pulcēšanās vieta un teātra arhitektūras sastāvdaļa,» norāda viena no projekta autorēm Linda Krūmiņa no «MADE».
Viņa stāsta, ka projektēšanas procesā autori centušies sekot Staņas domu gājienam un rūpīgi izstrādājuši elementu proporcijas un attiecības, kas būtu ciešā saiknē ar teātra formu valodu. «Pētījām teātra arhīvā pieejamos zīmējumus, un visvairāk iedvesmoja skice, kur laukums — skaidrs un lakonisks — noklāts ar strīpojumu līdz pat Šarlotes ielai. Bieži savā starpā diskutējām, kā vienu vai otru lietu būtu darījusi Staņa,» stāsta Linda. Staņas vīzija atjaunotajā laukumā interpretēta, izmantojot oriģinālos glazētos ķieģeļus, kas pārbūves laikā tika saudzīgi demontēti un ieklāti joslās, kas stiepjas pāri visam laukumam. Atkārtoti izmantoti arī granīta pakāpieni un granīta ielu apmales kāpnēm virs bunkura, kā arī restaurētas betona puķu kastes.
Respektējot modernisma mantojumu, laukumā izveidotas vairākas pulcēšanās vietas un atpūtas zonas. Saglabāts apzaļumoto monumentālo platformu motīvs, kas laukumā bija redzams pirms tā atjaunošanas, tomēr tas padarīts cilvēka mērogam atbilstošāks un draudzīgāks — ap kokiem un citiem stādījumiem izveidotas mazākas platformas, ko pilsētnieki var izmantot sēdēšanai, bet bērni rotaļām. Veidojot ciešāku sasaisti ar Šarlotes ielu, atsevišķa atpūtas zona iekārtota arī uzkalnā, kas slejas aiz mākslinieka Voldemāra Irbes pieminekļa.
Viens no būtiskākajiem laukuma uzlabojumiem ir vides pieejamība — jaunais segums un vienmērīgais reljefs aizstāj pakāpienus, kas pirms atjaunošanas apgrūtināja pārvietošanos cilvēkiem ar kustību traucējumiem, senioriem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, tādējādi radot drošāku un patīkamāku vidi. Drošību uzlabo arī jaunizveidotais, neuzkrītošais apgaismojums, kas iestrādāts dažādos elementos, piemēram, platformās un kāpņu margās. Laukums kļuvis arī daudz zaļāks — jauni koku un krūmu stādījumi izveidoti visā laukuma teritorijā, arī teātra galvenās fasādes tiešā tuvumā. Projekta autori norāda, ka liels izaicinājums bijis pārliecināt Rīgas atbildīgās institūcijas un inženiertīklu turētājus par to, ka stādīt kokus priekšā teātrim ir laba doma — kā smejas Linda, «labas lietas Rīgā ir jāpierāda».
Laukumā izmantoti ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi, kas atdarina lietus ūdeņu noteci dabiskajās ekosistēmās, tādējādi novēršot plūdu riskus un atslogojot lietus ūdens kanalizācijas sistēmas, kā arī veicina bioloģisko daudzveidību pilsētā. Ūdens savākšanas un uzkrāšanas ieplaka reizē kalpo kā zaļā zona, kas palīdz laukumu norobežot no skaļās Brīvības ielas.
Sadarbībā ar dizaineru Edgaru Zvirgzdiņu («Associates, Partners et Sons») un arhitekti un urbānisti Evelīnu Ozolu uzlabots arī laukuma grafiskais noformējums. Pirmo reizi uz ēkas izveidots pamanāms uzraksts, kas vēsta par to, kas tajā atrodas. Lai gan rīdziniekiem tas ir pašsaprotami, pilsētas viesiem atrast Dailes teātri pirms tam varēja būt apgrūtinoši. Evelīna norāda, ka viens no projekta mērķiem bija attīrīt ēku no liekiem uzslāņojumiem. Lai vēstītu garāmgājējiem par gaidāmajām izrādēm un teātra vēsturi, zem vestibila apjoma izveidota galerija. Izstrādājot projektu, tika nolemts, ka šī galerija nomainīs pie ēkas stiprinātos banerus, tomēr reklāmas joprojām aizsedz daļu fasādes (kā zināms, ieradumam ir liels spēks). Laukumā izvietoti arī vairāki ekrāni, kas izrāžu reklāmas rullīšos ļauj vērot aktierus kustībā. Sēžot laukumā, ekrāni arī vizuāli norobežo atpūtas zonu no Brīvības ielas, kustībai ekrānos «aizēnojot» intensīvo satiksmes plūsmu. Lai pievērstu garām braucošo uzmanību, uz apgaismojuma stabiem gar ielu izvietot baneri, kas kalpo arī kā ritmisks elements.
Projekta autori: «MADE arhitekti» (Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava) sadarbībā ar Evelīnu Ozolu; grafikas dizains — Edgars Zvirgzdiņš, «Associates, Partners et Sons»; koku un augu speciālisti — «Labie koki»; apgaismojums — Māris Važa; būvkonstruktors — Alvis Narmonts; ceļi — «IE.LA inženieri»; inženiertīkli — Aleksandrs Somovs.
Viedokļi