Absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu, jaunā grafikas dizainere Alise Stefānija Miļuhina pievērsusies Latvijas tipografikas mantojumam, interesantākos un nozīmīgākos atradumus apkopojot grāmatā «100 latviešu burti». Tajā atrodami burtu paraugi no dažādiem avotiem, aptverot laika periodu no 1890. līdz 1970. gadiem. Izdevums sniedz ieskatu Latvijas dizaina vēsturē un vienlaikus ir arī personīgu novērojumu kolekcija, autorei meklējot latviskumu burtu mākslā. «100 latviešu burti» jau raisījuši plašu interesi, un drīzumā iznāks grāmatas otrā tirāža.
Pievērsties Latvijas tipografikas izpētei Alisi pamudināja tas, ka par šo tēmu un Latvijas dizaina vēsturi kopumā pieejams ļoti maz informācijas. Viņa norāda, ka burtu dizains ir ne tikai komunikācijas rīks, bet arī kultūras nesējs — mainoties vēsturiskajai situācijai, sabiedrības noskaņojumam un gaumei, tipografika mainījusies tiem līdzi. «Mans mērķis bija apkopot dažādas lietas, kas slēpjas bibliotēku, arhīvu un muzeju krājumos, krāmu tirdziņu un komisijas veikalu preču klāstā, kā arī cilvēku privātajās kolekcijās — lietas, kas bija latviešiem pastkastēs, virtuvēs, makos un grāmatu plauktos. Vēlējos saprotamā valodā pastāstīt sabiedrībai par to, cik latviešu dizains ir bijis dažāds, bagāts un atjautīgs,» stāsta Alise.
Izpētot vairāk nekā divsimt periodikas materiālu, aptuveni simts iepakojumu un neskaitāmus grāmatu vākus, Alise atlasīja simts dažādus burtus, kas viņai patika visvairāk. Lai lasītājiem palīdzētu labāk orientēties burtu klāstā, dizainere izdevumam veidojusi sistēmu, kurā katrai desmitgadei piešķirta sava krāsa. Piemēram, 1920. gadi ir apzīmēti ar zaļu toni, un burti, kas nāk no šī perioda, drukāti uz attiecīgās krāsas fona. Grāmatā vēstīts arī par burtu autoriem. Izdevums aplūko ietekmīgāko grafiķu veikumu, kas papildināts ar īsiem tekstiem par autoriem un viņu rokraksta zīmīgākajām īpašībām. Iekļautas arī dažas sadaļas par izmaiņām valodā — kad un kāpēc latviešu valodā parādījās garumzīmes? Kur pazuda «ŗ» burts? Kāpēc latvieši atteicās no «vecās drukas»? Dizainere atzīmē, ka šīs pārmaiņas grāmatā aplūkotas, galvenokārt, no vizuālā, nevis fonētiskā viedokļa.
Darbs pie «100 latviešu burtiem» Alisei ir arī svarīgs arī personīgi: «Tik intensīva Latvijas dizaina mantojuma, periodikas, mākslas un literatūras izpēte, man pašai nozīmēja ļoti daudz. Es ne tikai uzzināju daudz ko jaunu par izciliem latviešu grafiķiem, bet arī iedziļinājos ortogrāfijas reformas procesā, Latvijas vēsturē un kultūrā. Es pati nāku no krievvalodīgas ģimenes, esmu pabeigusi mazākumtautību pamatskolu Jelgavā, un man līdz šim vienmēr ir bijusi neliela nacionālās identitātes krīze — vai es drīkstu saukt sevi par latvieti? Vai es drīkstu rakstīt kaut ko par latviešu valodu, ja neesmu ne latviete, ne valodniece? Pēc grāmatas pbeigšanas, es sapratu, ka man ir visas tiesības saukt sevi par latvieti, pat ja kādam tas nepatīk. Šī ir arī mana valsts, un es esmu un gribu būt daļa no mūsu kultūras.»
«100 latviešu burtu» pirmā tirāža, kas tapa Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura darba ietvaros, bija pavisam neliela — tikai 30 eksemplāri. Tos izpirka vēl pirms Alise bija aizstāvējusi savu diplomdarbu. Pavisam drīz klajā nāks izdevuma otrā tirāža, un grāmatu iespējams pasūtīt Alises mājaslapā. Šis projekts pamudinājis dizaineri turpināt darbu pie mūsu dizaina mantojuma — šobrīd Alise strādā pie burtveidola, kura pamatā ir 1973. gadā Toronto izdotās Aleksandras Dzērvītis grāmatas «Latvju raksti» vāka noformējums. No tā nācis arī burtu dizains, kas izmantots nosaukumā uz «100 latviešu burtu» vāka.
Alises diplomdarba vadītāja Latvijas Mākslas akadēmijā — Maija Rozenfelde. Sekot līdzi Alises radošajām gaitām iespējams viņas mājaslapā un Instagram kontā.
Viedokļi