Noslēdzot maģistra studijas Amsterdamas Arhitektūras akadēmijā, urbānists Miks Bērziņš izstrādājis piedāvājumu, kā padarīt Rīgas centru iedzīvotājiem draudzīgāku un pievilcīgāku, piepildot neizmantotās teritorijas ar dažādām pagaidu funkcijām — no kultūras norisēm līdz bišu audzēšanai. Šāds risinājums ļautu ieviest tūlītējas pārmaiņas pilsētvidē, negaidot ilgtermiņa attīstības ieceru īstenošanu.
Rīgas iedzīvotāju skaitam samazinoties, pilsētas centrs draud kļūt par aizvien tukšāku un nepievilcīgāku vietu. Jo vairāk iedzīvotāju izvēlas pārcelties uz Rīgai piegulošajām pašvaldībām, jo straujāk degradējas pilsētvide, rosinot arvien vairāk cilvēku meklēt savu dzīvesvietu citur un tādējādi radot arvien lielāku slodzi uz pilsētas infrastruktūru. Pieaugošās automašīnu plūsmas sadārdzina ceļu uzturēšanu un pasliktina gaisa kvalitāti, no pašvaldības aizplūstot iedzīvotāju ienākumu nodokļiem, mazinās pilsētas rocība, sarūkot iedzīvotāju blīvumam, vājinās kopienas un pasliktinās publiskā telpa.
Lai risinātu šo problēmu un padarītu Rīgu cilvēkiem pievilcīgu, Miks Bērziņš rosina pārvērst pilsētas tukšās un degradētās teritorijas par publisku telpu. Veidojot diplomdarbu, viņš apzinājis un kartējis neizmantotās teritorijas pilsētā, secinot, ka privātīpašnieku rokās tās nereti gadiem ilgi paliek tukšas. «Šķiet, ka zemes īpašnieki un investori pret pilsētas pilsētvides audeklu izturas kā pret akcijām — pērk, pārdod, un izmanto kā līdzekli aktīvu drošai uzglabāšanai. Tas izraisa stagnāciju, kas ilgtermiņā degradētā telpā var pārvērst visu pilsētu,» norāda Miks.
Gaidot attīstības plānu īstenošanu un mainot īpašniekus, neizmantotās teritorijas gadiem ilgi tiek izrautas no pilsētas struktūras. Miks ir pārliecināts, ka, piešķirot tām pagaidu publisko funkciju, Rīgā būtu iespējams ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem uzlabot pilsētvides un dzīves kvalitāti. «Dzīvei piemērota Rīga ir ērti izstaigājama, tajā ir mazāk automašīnu un vairāk vietas cilvēkiem un aktivitātēm. Tajā ir pastāvīgas pagaidu telpas — vietas, kurās mēs varam kopīgi eksperimentēt, lai radītu pilsētu, kur patiešām vēlamies dzīvot,» pauž Miks. Viņš atzīmē, ka Rīgā jau īstenoti vairāki veiksmīgi projekti, kur neizmantotām teritorijām rasta pagaidu funkcija — tādi ir gan Sporta pils dārzi, gan Tallinas un Sporta 2 kvartāli.
Lai rosinātu pārmaiņas, pilsētplānotājs izstrādājis risinājumu kopumu neizmantoto teritoriju apdzīvošanai, ieviešot tajās tādas funkcijas kā rotaļu un sporta laukumi, parki, kopienu dārzi, zaļās teritorijas gaisa kvalitātes uzlabošanai vai bišu audzēšanai, vietas kultūras pasākumu norisei vai tirdzniecībai, grilēšanai vai saunai. Katrai funkcijai noteikts gan minimālais laiks tās norisei zemes gabalā, gan potenciālais finansētājs — pašvaldība, zemes īpašnieks, vietējā kopiena u.c. Miks norāda, ka apdzīvojamas Rīgas veidošanā var un vajag piedalīties visām ieinteresētajām pusēm — pašvaldībai nodrošinot ietvaru un radot noteikumu kopumu vai, gluži pretēji, atvieglojot pagaidu funkciju ieviešanu, iesaistīties vides uzlabošanā varētu gan privātīpašnieki, gan iedzīvotāji.
Lai demonstrētu, kā šādi risinājumi varētu tikt ieviesti, Miks izstrādājis vīziju teritorijai starp Dzirnavu un Bruņieku, Brīvības, Sporta un Antonijas ielām. Izvēloties lokāciju, viņa mērķis bija radīt iedvesmojošu priekšlikumu pilsētas centrā, neskarot nevienu no «karstajiem kartupeļiem» jeb pilsētas galvenajām ielām, kurās pārmaiņu ieviešana allaž raisījusi sabiedrībā asas diskusijas. Aplūkotās teritorijas ielu tīkls ir piemērots satiksmes mierināšanai, un Miks rosina Skolas ielu pārveidot par velosipēdistu ielu, savukārt Ģertrūdes ielas sākumu — par gājēju ielu, atvēlot apli ap Veco Sv. Ģertrūdes baznīcu zaļajai zonai. Projekta teritorija ir arī pietiekami liela, lai tajā jēgpilni ievietotu Mika izstrādāto pagaidu risinājumu kopumu, paplašinot un pastiprinot apkaimes esošo noskaņu un potenciālu.
«Šī projekta mērķis ir rosināt entuziasmu un izpētīt iespējamos rezultātus, kas varētu rasties, rīkojoties tūlītēji. Tā vietā, lai gaidītu, kad notiks lielas pārmaiņas, un ieguldītu lielus līdzekļus automašīnu aizvākšanai no centra, mēģināsim padarīt to dzīvošanai piemērotāku jau šodien. Šīs pārmaiņas nenotiks pašas no sevis, pilsētai ir jāiesaistās un jāsadarbojas ar zemes īpašniekiem, veidojot dzīvīgas un daudzveidīgas apkaimes,» mudina Miks.
Mika Bērziņa diplomprojekts «Riga, Livable City» (no angļu val. — «Rīga, apdzīvojama pilsēta») izstrādāts, noslēdzot maģistra līmeņa studijas Amsterdamas Arhitektūras akadēmijas Urbānisma programmā. Mentori — Hermans Zunderlands (Herman Zonderland), Toms Kokins un Viesturs Celmins. Vairāk par projektu «Riga, Livable City» — Mika Bērziņa vietnē Amsterdamas Arhitektūras akadēmijas mājaslapā.
Viedokļi