Pagājušā gada nogalē Eiropas Parlaments lēma par vajadzību uzlabot dzīves un darba apstākļus mākslas, kultūras un radošajās nozarēs strādājošiem profesionāļiem, norādot, ka sektors, kurā nodarbināti 3,8 % no ES darbaspēka un kurš veido 4,4 % no IKP, nav pietiekami aizsargāts. Lai apzinātu šī brīža situāciju, kā arī noskaidrotu radošo profesionāļu domas par Eiropas Savienības iniciatīvu, kultūras organizāciju tīkls «Culture Action Europe» aicina līdz 9. februārim aizpildīt aptauju.
Netipiski darba modeļi un neregulāri ienākumi kultūras un radošajās nozarēs ir radījuši tādas problēmas kā vāja sociālā aizsardzība un pienācīgu darba apstākļu trūkums, kas padara nozarē strādājošos neaizsargātus pret ļaunprātīgu apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu, fiktīvu pašnodarbinātību, nepietiekami apmaksātu vai neapmaksātu darbu. Arī jaunās digitālās tehnoloģijas, piemēram, ģeneratīvais mākslīgais intelekts, var padziļināt radošo profesionāļu problēmas. Darbam kultūras un radošajās nozarēs bieži vien ir raksturīga pārrobežu mobilitāte, taču atšķirības starp valstu sociālajām sistēmām, radošas personas definīcijām un citiem noteikumiem rada netaisnīgus apstākļus. 2022. gadā visā Eiropas Savienībā gandrīz trešdaļa (31,7 %) kultūras un radošo profesionāļu bija pašnodarbinātie salīdzinājumā ar vidēji 13,8 % ekonomikā kopumā.
Eiropas Parlaments ir aicinājis Eiropas Komisiju izstrādāt priekšlikumu par Eiropas Savienības tiesisko regulējumu, lai uzlabotu sociālos un profesionālos apstākļus kultūras un radošajās nozarēs. Šis regulējums ietvertu:
- direktīvu par pienācīgiem darba apstākļiem kultūras un radošajiem profesionāļiem un pareizu viņu nodarbinātības statusa noteikšanu;
- Eiropas mēroga platformu, lai apmainītos ar labajām praksēm un veicinātu dalībvalstu savstarpējo sapratni, lai, iesaistot sociālos partnerus, uzlabotu darba un sociālās drošības apstākļus;
- Eiropas Saivenības programmu, kas finansē māksliniekus un radošos profesionāļus, piemēram, «Radošā Eiropa», pielāgošana, lai tajās iekļautu sociālos nosacījumus, tādējādi veicinot ES, valsts vai kolektīvo darba un sociālo saistību ievērošanu.
Reaģējot uz Eiropas Parlamenta centieniem uzlabot situāciju kultūras un radošajā sektorā, izpētes un konsultāciju uzņēmums «Panteia» un «Culture Action Europe» veic pētījumu par mākslinieku un kultūras un radošo profesiju pārstāvju statusu un darba apstākļiem Eiropā. Aptauja ir angļu valodā, un tās aizpildīšana prasa aptuveni 5 minūtes.
- Aptauja māksliniekiem un kultūras un radošo profesiju pārstāvjiem — šeit.
- Aptauja kultūras organizācijām un iestādēm — šeit.
Jāatzīmē arī, ka Evikas Siliņas vadītās valdības rīcības plāns, ko šomēnes apstiprināja Ministru kabinets, kā vienu no 269 rīcības pasākumiem min kultūras nozarē strādājošo konkurētspējīga atalgojuma un ienākumu nodrošināšanu. Viens no soļiem mērķa sasniegšanai — grozījumi Radošo personu likumā, precizējot radošo personu statusu un attīstot radošo personu un profesionālo radošo organizāciju atbalsta mehānismus — realizējams līdz 2024. gada nogalei. Vairāk par valdības rīcības pasākumiem kultūras jomā — Kultūras ministrijas mājaslapā.
Viedokļi