Aprīļa vidū pasaulē lielākajā izstādē «Expo 2025 Osaka» tika atklāts Baltijas paviljons «We Are One», kurā vienoti tiek pārstāvēta Latvija un Lietuva. Paviljona galvenais dizainers ir Artūrs Analts, un tas izceļ dabas, cilvēku un tehnoloģiju mijiedarbību labākas nākotnes veidošanā. Ekspozīcijas centrālie elementi ir «Dabas aptieka», kas vēsta par Baltijas reģiona augiem un to nozīmi mūsu kultūrā, un interaktīva instalācija «Kizuna», kas apmeklētājiem paviljonā ļauj atstāt savu vēstījumu.
Baltijas paviljons ar koncepciju «We Are One» aicina apzināties, ka ikviens no mums ir daļa no šīs planētas un ka mūsu atbildība ir to nosargāt nākamajām paaudzēm. Baltijas ekspozīcijā šis vēstījums tiek nodots, iepazīstinot ar mūsu dabu, kultūru un tradīcijām, kā arī ar Latvijas un Lietuvas radītajiem risinājumiem labākai nākotnei. Koncepcija seko «Expo 2025 Osaka» vadmotīvam «Designing Future Society for Our Lives» jeb «Veidojot nākotnes sabiedrību mūsu dzīvei» un apakštēmai «Saving Lives» jeb «Glābjot dzīvības», ko Baltijas paviljonam apstiprinājuši izstādes organizatori. «Ja mēs savienojam šos trīs aspektus — tehnoloģiju inovācijas, cieņu pret dabu un cilvēcību —, mēs patiešām varam glābt dzīvības,» norāda Artūrs Analts.
Pirmais, ko, ieejot paviljonā, redz apmeklētājs, ir «Dabas aptieka», kurā savākti vairāk nekā 300 Baltijas augu, ko papildina apraksti angļu un japāņu valodās par to medicīniskajiem pielietojumiem un nozīmi mūsu kultūrā. «Dabas aptieka» risināta kā milzīgs, telpisks herbārijs, izkaltētos augus eksponējot zem Latvijas mākslas stikla ražotāja «Groglass» liektajiem stikliem. «Apmeklētāji var iepazīties ar katru auga dzīslu, katru saknīti un lapiņu. Tas rada meditatīvu sajūtu, kas aicina uzkavēties ilgāk,» stāsta Artūrs. Apmeklētāju pieredzi bagātina arī dabas skaņas un smarža, ko īpaši izstādei izstrādājis kosmētikas zīmols «Madara».
Paviljons veidots kā telpa telpā — ar «Dabas aptiekas» kubu centrā un ar digitālu ekspozīciju, kas izkārtota uz sienām. «Dabas aptiekas» kuba iekšpusē izvietota telpa, kurā iespējams rīkot dažādus pasākumus, lekcijas vai biznesa tikšanās, savukārt ikdienā apmeklētāju plūsma risināta cirkulāri, ejot apkārt «Dabas aptiekai». Ekrānos pie pretējās sienas apmeklētāji var uzzināt vairāk par Latviju, Lietuvu un Baltiju kopumā, uzspēlēt spēles vai noskatīties īsus video par baltiešu dzīvesveidu, kuros Latvijas un Lietuvas cilvēki filmējuši savas gaitas. Ekspozīcijā stāsti kārtoti pa gadalaikiem — kāds rudenī lasa sēnes, cits vasarā dodas izbraucienā ar laivu.
Izpētot aptieku un mūsu stāstus, apmeklētājs nonāk paviljona centrālajā instalācijā pie «Kizuna» sienas, kas apvieno galvenos paviljona koncepcijas elementus — dabu, tehnoloģijas un cilvēku. Tulkojot no japāņu valodas, «kizuna» apzīmē ciešu, emocionālu saikni, un izliektā siena veidota kā interaktīva komunikācijas platforma. Unikāla sienas tehnoloģija rada kondensācijas efektu, ļaujot apmeklētājiem uz tās atstāt ziņojumu, kas izgaist pāris minūšu laikā, aicinot aizdomāties par katra rīcību un tās ietekmi uz planētu. Instalācijas pieredze apmeklētājiem ir daļēji pazīstama, atgādinot mums tik ierastos skārienjūtīgos ekrānus, tomēr sienas taktilās kvalitātes un analogais risinājums veido pavisam jaunu pieredzi. Pretī sienai izvietoti kubi, uz kuriem apmeklētāji var uz mirkli piesēst un aplūkot citu atstātos nospiedumus. Artūrs akcentē, ka iespēja apsēties ir nozīmīga: «Izstādes atklāšanā varēja just, ka cilvēki novērtē to, ka viņus nedzen uz priekšu, ka var mirkli atvilkt elpu.»
Dizainers norāda, ka viņam bija svarīgi paviljonā panākt miera un klusuma sajūtu, tādējādi respektējot arī Japānas kultūru, tāpēc paviljona dizains veidots gaišs un lakonisks. Artūrs novērojis, ka vietējie apmeklētāji to novērtē: «Japāņiem patīk niansētas lietas. Viņi uzmanīgi pēta dabas aptiekas augus un novērtē arī mūsu analogo ekrānu, kuram ir patīkami pieskarties.» Dizainers stāsta, ka tieši salīdzinoši analogā pieeja, vienkāršība un patiesums ļauj Baltijas paviljonam izcelties starp citiem, jo vairums «Expo 2025» paviljonu veidoti tumši, lai izceltu projekcijas un citus digitālus risinājumus. «Mēs centāmies būt patiesi pret sevi, pret mūsu kultūru un dabu. Paviljons ir mazs, bet mums izdevies parādīt būtiskāko,» atzīmē Artūrs.
Tā kā Baltijas paviljonam izmantotas jau esošas telpas, uzsvars likts uz ekspozīcijas interjeru, tomēr dizainers atradis veidu, kā izcelt paviljonu arī no ārpuses. Fasāde risināta kā kustīga mozaīka, izmantojot «gudro» stiklu, kas no caurspīdīga acumirklī var kļūt par necaurredzamu. Tādējādi statiska plakne kļūst dinamiska un mainīga, atklājot vai aizsedzot mozaīkas fragmentos iekļautos vārdus, kas raksturo ekspozīciju.
«Mums bija svarīgi apmeklētājiem radīt pozitīvas emocijas, lai viņi atcerētos, kas ir Latvija un Baltija. «Expo» nav domāts, lai tirgotu lietas. Tas ir domāts, lai radītu pozitīvas asociācijas ar valsti — lai radītu interesi un kopīgu pamatu tālākai sadarbībai. Mūsu vēstījums ir intuitīvs — to var saprast ikviens,» stāsta Artūrs.
Baltijas paviljonu veidoja apvienība «Kettler», kuras sastāvā apvienojušies: «Inspired», arhitektu birojs «7 A.M.», dizaina studija «Variant Studio», dizaina aģentūra «Ozols IR», reklāmas izgatavotājs «Yes We Can» un informācijas tehnoloģiju uzņēmums «Datu tehnoloģiju grupa». Paviljona koncepcijas autore ir Laura Slaviņa, galvenais mākslinieks un dizainers — Artūrs Analts. Baltijas ekspozīcijas aktualitātēm iespējams sekot paviljona mājaslapā un Instagram kontā.
«Expo 2025 Osaka», kas apmeklētājiem atvērta līdz 13. oktobrim, ir pasaulē nozīmīgākā valsts tēla veidošanas un eksportspējas veicināšanas izstāde, kas apmeklētājiem atvērta līdz 13. oktobrim. Tajā piedalās 160 valstis, 9 organizācijas un plānots, ka to apmeklēs ap 28 miljoniem cilvēku no visas pasaules.
Viedokļi