Februārī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvoja izrāde «Lēdija Makbeta», kuru pēc Viljama Šekspīra motīviem radījis dramaturgs Artūrs Dīcis un iestudējusi režisore Laura Groza. Izrādes scenogrāfija, ko radījis laikmetīgās modes un mākslas duets «Mareunrol’s», veidota kā dinamiska telpa, kas mainās līdz ar galvenās varones iekšējo pasauli, slāni pa slānim atklājot realitāti, kas slēpjas zem iedomu slāņiem. Izrādes dizains vienlaikus ir kritisks vērojums par mūsdienu tendencēm un ģeopolitisko situāciju.
Šekspīra luga «Makbets» stāsta par postošo psiholoģisko ietekmi, ko uz cilvēku atstāj vardarbīga cīņa par varu. Iestudējums «Lēdija Makbeta» Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pazīstamo stāstu un tā vēstījumu atklāj no Makbeta sievas — un noziegumu līdzzinātājas — skatpunkta. «Mareunrol’s» veidotā izrādes scenogrāfija tapusi reizē ar dramaturģiju kā nozīmīga iestudējuma daļa, kas ataino Lēdijas Makbetas iekšējās pasaules attālināšanos no realitātes un centienus atkal saskatīt īstenību, skatītājiem dodot mājienus par gaidāmajiem notikumiem vēl pirms tie norisinājušies.
Scenogrāfijas pamatā ir Lēdijas Makbetas pašas iniciēta drošības būve, kas vizuāli veido asociācijas ar ārstniecības iestādi un simbolizē galvenās varones vēlmi patverties no skarbās realitātes savos sapņos. Scenogrāfija veidota no daudziem slāņiem, kā telpa telpā, kur īstenība atklājas, slāni pa slānim nolobot iedomu «plīvurus». Telpas centrā ir terārijs, kas iemieso lēdijas komforta zonu — atmiņas, sapņus un manipulācijas shēmas — un trauslo sapņu pasauli, kas, lai gan ir daudz skaistāka par realitāti, ir ierobežojoša. Līdz ar terāriju telpā darbojas arī citi simboliski elementi , piemēram trīs TV hipnozes ekrāni, kas atgādina par mūsdienu propagandas formām — manipulāciju ar informāciju sociālajos tīklos un televīzijā.
Scenogrāfija tapusi ciešā sadarbībā ne vien ar režisori Lauru Grozu un dramaturgu Artūru Dīci, bet arī izrādes komponisti Annu Fišeri, ar kuru kopā «Mareunrol’s» scenogrāfijā integrējuši īpašu mūzikas instrumentu, kas rezonē telpā un izrādē ienes «dzīvās» skaņas klātbūtni. Tāpat scenogrāfija kalpo kā pamats mākslinieces Katrīnas Neiburgas veidotajām vizuāli bagātajām projekcijām — lēdijas sapņu, murgu un fantāzijas ainām —, kas kontrastē ar lakonisko telpu.
Arī izrādes kostīmi runā par manipulāciju ar informāciju, kas jaunu veidolu ieguvusi, attīstoties mākslīgajam intelektam. Lai gan, veidojot izrādes dizainu, mākslīgais intelekts nav izmantots, «Mareunrol’s» tērpos interpretējuši tā ietekmi uz mūsdienu estētiku, kā arī sabiedrības fragmentāro un nereti virspusējo interesi par lietām. Veidojot kostīmus, «Mareunrol’s» nav pieturējušies pie lugas norises vai Šekspīra laikam atbilstošas modes, bet gan interpretējuši mūsu priekšstatus par Šekspīra laiku, iekļaujot atblāzmas no viduslaiku, renesanses un pat baroka tērpiem. Tāpat kostīmos redzamas atsauces uz laikmetīgo modi — Lēdijas Makbetas tēlā dizaineri iekļāvuši «Klusā centra haipa apvīto «Balenciagīgo» oligarhu sievu trendus», savukārt Makbetam par prototipu kalpojis hiphopa mākslinieks Ye jeb Kanje Vests, kurā dizaineri saskatījuši zināmas līdzības ar Makbetu. Galvenās varones tērpi izrādē bieži mainās, simbolizējot tīrības meklējumus sevī — nespējot to rast, viņa vienu kleitu maina pret nākamo. Simboliska nozīme ir arī izrādes fināla ainas jeb sprieduma tērpam, kas ietver divējādu naratīvu — cerību par otru iespēju un neizdzēšamu vainu par alkatību, varas kāri un centieniem ignorēt ļaunumu.
Izrādei kā ievads kalpoja instalācija «Sapņu Sonāte» teātra mākslas galerijā — no skatlogā redzamā baltā kubā, ko «Mareunrol’s» sākotnēji radīja izrādei «Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos», taču nu jau tas pārtapis pastāvīgā mākslas telpā. «Vēlējāmies eksponēt Lēdijai Makbetai atbilstošu vēstījumu, kas papildina izrādes stāsta simbolismu, piešķirot tam papildu interpretācijas slāni,» stāsta autori. «Instalācijā attēlota gulta, tajā — guļoša meitene. Daži viņu uzskata par guļošu sapņainu jaunavu, daži viņā saskata politisku vēstījumu un norādi uz to, ka visas pasaules «lēdijas Makbetas» piever acis un ignorē savu vīru vai līdzgaitnieku — tirānu, oligarhu un diktatoru — darbības, slēpjoties no tām savā sapņu pasaulē. Tajā pašā laikā, varbūt šis stāsts ir par nepārtrauktu cilvēces izdegšanu, mācīšanos mīlēt sevi, saudzēt sevi un veltīt enerģiju savas iekšējās pasaules labsajūtai, mieram un veselībai.»
Dizaineri atklāj, ka sākotnēji viņiem nebija pārliecības par dalību projektā, tomēr viņi piekrituši, saskatot izrādes vēstījumā paralēles ar šodienas globālajām varas spēlēm. «Ģeopolitisko konfliktu dēļ ir ļoti būtiski iestudēt šo izrādi tieši krievu valodā, caur skaistuma plūdumu mudinot aizdomāties par šodienas pasaules skarbo realitāti, nākotni un neseno vēsturi. Mudinot apzināties, cik mūsu vidē ir daudz vienaldzīgo pret Krievijas barbarisko un gļēvo kara agresiju Ukrainā. Tas ir ļoti bīstami,» atgādina «Mareunrol’s».
«Mareunrol’s» radošajām gaitām var sekot viņu mājaslapā un Instagram kontā.
Viedokļi