Šogad nozīmīgākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā — Latvijas Arhitektūras gada balvai — pieteikti 48 darbi. Salīdzinot ar citiem gadiem, konkursā iesniegts vairāk privātmāju un procesu, kas atklāj aktuālo pētniecībā. Konkursa finālisti, kuri tālāk pretendēs uz Latvijas Arhitektūras gada balvu, tiks izziņot septembrī, kad tiks publiskots arī fināla žūrijas ārzemju ekspertu sastāvs.
Latvijas Arhitektūras gada balvai (LAGB) pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, nozīmīgākos procesus un aicina ikvienu domāt par kvalitatīvu arhitektūru, vērtēt to un arī — svinēt. Šogad žūrija vērtēs 38 objektus un 10 procesus. Kā ierasts, visvairāk iesniegto objektu atrodas Rīgā, kam seko Kurzeme un Vidzeme.
«Latvijas Arhitektūras gada balvas 30. jubilejas gadā par tikšanu finālā sacenšas spēcīgi projekti. Organizatoru un partneru vārdā sakām paldies visiem iesniedzējiem par drosmi piedalīties konkursā, šādi ne tikai pretendējot uz balvām, bet arī demonstrējot aktuālo ainu Latvijas arhitektūrā. Šogad vairāk nekā ierasts objektu pieteikti privātmāju kategorijā, kas liecina par individuālo pasūtītāju atvērtību demonstrēt plašākai sabiedrībai savas dzīvesvides kvalitāti. Vērts atzīmēt Latvijas arhitektūras augstskolu pieteikumus «Procesu» kategorijā, kas ļauj ielūkoties uz nākotni vērstos vides kvalitātes jautājumos un apzināt Latvijas augstskolu potenciālu. Starp šogad iesniegtajiem darbiem žūrijai būs jāvērtē arī interjers Lietuvā. Vēlam veiksmi visiem konkursa dalībniekiem un izturību žūrijai, vērtējot un lemjot par šī gada konkursa finālistiem!» uzsver Latvijas Arhitektu savienības valdes loceklis, Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025 projekta vadītājs Gvido Princis.
Atlases kārtas un starptautiskā fināla žūrija vērtēs divu veidu darbus — objektus (pabeigtus un ekspluatācijā nodotus darbus) un procesus (pētījumus, publikācijas, izglītojošus un citus sarīkojumus, kā arī jebkuru citu arhitektūras notikumu). Balvas nolikums paredz darbu vērtēšanu pēc Davosas kvalitātes sistēmas, kas piedāvā astoņus arhitektūras kvalitātes kritērijus. Tie ir: pārvaldība, funkcionalitāte, vide, ekonomika, daudzveidība, konteksts, vietas izjūta un skaistums. Tāpat tiek ņemti vērā arī Kultūras ministrijas izstrādātajā Arhitektūras stratēģijā 2024–2027 ietvertie kritēriji.
Latvijas Arhitektūras gada balva ietver trīs pakāpju apbalvojumus — atlases žūrijas balvu un finālista diplomu visiem atlases žūrijas izvirzītajiem finālistiem, fināla žūrijas balvu jeb LAGB 2025 labākajiem nominētajiem darbiem un LAGB 2025 Grand Prix vienam darbam saskaņā ar fināla žūrijas lēmumu. Tāpat tiek pasniegtas īpašās atzinības un partneru speciālbalvas. Sadarbībā ar Kultūras ministriju apbalvošanas ceremonijā otro gadu tiks pasniegta «Jaunā Eiropas Bauhaus» atzinība, kā arī sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomi un «Design and Architecture Norway» tiks piešķirta Iekļaujošā dizaina atzinība, izvērtējot un piemērojot Norvēģijas labo praksi un kritērijus iekļaujoša dizaina veidošanā.
Pirmajā kārtā darbus vērtēs atlases žūrija: žūrijas priekšsēdētāja — arhitekte, «Zaigas Gailes biroja» vadītāja, un LAGB 2024 Grand Prix ieguvēja Zaiga Gaile; arhitekte, arhitektu biroja «Ruume arhitekti» līdzdibinātāja, LAGB 2024 Gada balvas laureāte Liene Adumāne–Vāvere; arhitekte un arhitektu biroja «Arhitektes Lienes Griezītes studija» vadītāja Liene Griezīte–Verpakovska; arhitekts, arhitektu biroja «Space in» līdzdibinātājs un LAGB 2024 Gada balvas laureāts Normunds Kagainis; arhitekts, augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes dekāns un LAGB 2024 laureāts Rudolfs Dainis Šmits; mākslas zinātniece, publikāciju autore Anita Vanaga; būvinženieris, Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis un «AV Akustika» vadītājs Andris Veinbergs.
Visus LAGB 2025 pieteiktos darbus var apskatīt Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā.
Viedokļi