Līdz 30. septembrim Jaunpils pils muzejā skatāma mākslinieces Gintas Grūbes pirmā personālizstādē «Nepāra gads». Autore norāda, ka angļu valodā vārdam «nepāra» jeb «odd» ir septiņas nozīmes — gadījuma, dīvains, savāds, neparasts, atsevišķs, brīvs un lieks. Šie vārdi iezīmē izstādes tematiskās grupas, kuru analīze atklājas rotās, skicēs, maketos un arī videodarbā.
Māksliniece Ginta Grūbe izstādē «Nepāra gads» paplašina tradicionālo skatījumu uz rotu kā greznumlietu, demonstrējot laikmetīgu pieeju un uzdrošināšanos rotas veidot ar tēlniecisku vērienu. Viņas darbos veidojas attiecības starp brutālisma, raupjuma estētiskajiem ideāliem un minimālisma trauslumu. Minimālisma kompozīcijās līdzīgi kā dadaismā izmantoti gan pašas veidoti, gan atrasti priekšmeti jeb «ready–made» — ķēdes, metāla elementi, dažādi darbnīcu instrumenti un citi. Ekspozīcijas mērķis ir rosināt ne tikai estētisku pārdzīvojumu, bet arī pārdomas par vieglumu un smagumu gan kā fiziskiem lielumiem, gan kā mentāliem prāta vai dvēseles stāvokļiem.
Ar šo izstādi māksliniece novēl apmeklētājam iedziļināties ikdienišķās lietās un saskatīt tajās potenciālu — ieraudzīt vērtību tukšā plastmasas iepakojumā vai uz zemes nomestā, sarūsējušā detaļā. «Materiāli ir tikai materiāli, un mēs tiem piešķiram kontekstu un izlemjam tos saukt par atkritumiem vai arī izejmateriāliem jaunām struktūrām. Visi objekti ir piemēroti rotai, tikai jāatrod īstie materiāli, ar kuriem tos apvienot, jāizveido kompozīcija un jāatrod īstais konteksts, kurā tos saskatīt kā rotu. Piemēri kontekstam varētu būt ikdiena, svētki, humoreska, karnevāls, suvenīrs, dāvana, trofeja, amulets. Protams, rotai ir nosacījumi — tai jābūt ērtai un vieglai. Bet, ja veido izstāžu darbu, esi atbrīvots no šiem priekšnosacījumiem. Rotas svars var kļūt par daļu no koncepta. Kā, redzot kaklarotu ar āmuru, teica mans opaps: «Interesanta ideja, viss dzīves smagums kaklā»,» stāsta Ginta, kuru veidot izstādi tieši Jaunpilī uzrunāja Jaunpils pils muzeja vadītāja Inga Spure.
«Gads» izstādes nosaukumā izceļ faktu, ka laikmetīgās rotas radītas ilgākā laika posmā. Starp senākajiem darbiem ir Gintas 2015. gadā tapušais maģistra darbs Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), kura vadītājs bija pazīstamais metālmākslinieks Juris Gagainis. Savukārt tematiskajās grupās — nepāra, gadījuma, dīvains, savāds, neparasts, atsevišķs, brīvs un lieks — atklājas arī trīs Gintas atmiņu stāsti no bērnības, kas ar šiem atslēgas vārdiem sasaucas. Tie vēsta par «atradeņiem» jeb interesantām, atrastām lietām, par kurām māksliniecei nav zudusi kopš mazotnes. «Francijā uz ielas atradu norūsējušu durvju rokturi, kas vēlāk tika integrēts kaklarotā,» viņa min piemēru. Otrs stāsts veltīts skolas laikā tapušajiem greizajiem cimdiem, bet trešais — mājturības stundā kolāžas tehnikā tapušam spilvenam. «Es izvēlējos kolāžas tehniku, kas nebija iekļauta programmā. Skolotāja izbrīnā teica, ka darbs neatbilst vērtēšanas kritērijiem, bet tas ir ļoti labs savā oriģinalitātē. Bija interesanti apzināties, ka varu tikt novērtēta savā savādībā,» Ginta atminas.
Mākslinieci joprojām interesē neierastais — «rotu mākslas leksikas ievietošana jaunā kontekstā». Viņu uzrunā tādi mākslinieki kā, piemēram, Līzbete Buše (Liesbet Bussche), kura teikusi: «Maniem darbiem ir cita funkcija. Es nenodalu, vai tā ir rotaslieta vai skulptūra — tu vari to uztvert kā pilsētas rotu, tu vari to uztvert kā skulptūru.»
Ginta Grūbe norāda, ka izstāde «Nepāra gads» nav plānota kā pabeigts veselums, bet gan viņas radošā procesa atklāšana. «Gada sākumā izvirzīju sev mērķi — līdz izstādei katru dienu izgatavot vienu rotas maketu. Tās ir 3D skices, kurām ir iespēja kļūt par rotām. Dažas no tām par rotām grūti nosaukt, bet es nosaucu. Mans radošais darbs ir taktils, meditatīvs un intuitīvs. Rezultāts nav primārs. Es pētu, ko varu izdarīt ar doto materiālu un spēlējos ar to, kā bērnībā ar konstruktoriem,» atklāj autore.
Ginta Grūbe laikmetīgo rotu nozarē darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Pašreiz Ginta turpina studijas LMA doktorantūrā, bagātinot rotu mākslas vēstures analīzi Latvijā pēcpadomju periodā. Ginta ir ieguvusi bakalaura un maģistra grādu rotu programmā LMA Dizaina nodaļā, kur šobrīd pati vada lekcijas. Kā nozīmīgu savas mākslinieciskās darbības ietekmes avotu viņa uzskata studijas Reinas Mākslas augstskolā Strasbūrā. Strasbūrā viņa arī stažējās, strādājot par mākslinieces Jumsiri Vantanapindu (Yiumsiri Vantanapindu) asistenti. Esot daļai no starptautiska mākslinieču kolektīva «Hatara Project», Ginta vairākkārt piedalījusies Minhenes rotu nedēļā. Viņa ir arī biedrības «Laukku» locekle, kas ar performancēm uzstājusies vairākos festivālos. Video darbs «Priekšmetu atmiņa», kas redzams izstādē «Nepāra gads», ir sadarbība ar laikmetīgās dejas mākslinieci Terēzi Zabarovsku. Līdz šim Ginta piedalījusies vairākās grupas izstādēs gan Latvijā, gan ārpus tās.
Gintas personālizstāde «Nepāra gads» Jaunpils pils muzejā skatāma līdz 30. septembrim.
Viedokļi