Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāde «Viss, kas notika Strenčos»

Dāvis Spunde, Strenču fotodarbnīcas dibinātājs, esot mēdzis teikt, ka fotografējot «vēsturei». Ar vairāk nekā 13 000 stikla plašu negatīviem Latvijas Fotogrāfijas muzeja kolekcijā iemājojusi Strenču pilsēta, kādu to radījuši darbnīcas fotogrāfi. Kāda tā ir? Un vai tā atklāj visu, kas Strenčos notika? «Liela daļa izstādes fotogrāfiju neiekļaujas lielajos naratīvos — tajās ir nejaušas pozas, kustības, emocijas un humors. Esam radījuši stāstu, kas vedina domāt gan par cilvēka dzīvi ģimenes, kopienas, valsts kontekstā, gan fotogrāfu un arhīvu lomu vietas vizuālās vēstures veidošanā un tās radīšanā mentālajā ģeogrāfijā,» atklāj izstādes veidotāja, muzeja vēsturniece Džūlija Rodenkirhena.

Izstādes dizainu veidojis mākslinieks un scenogrāfs Artūrs Arnis. «Tumšajā paviljonā ar gaismas bildēm skatītāji varēs pazust no apkārtējās pasaules, lai dokumentālā atmosfērā nonāktu Latvijas starpkaru periodā. Tas būs imersīvs ceļojums,» viņš raksturo.

Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija ir viena no lielākajām kolekcijām, kas aptver tik plašu laika periodu. Kolekcija ir nozīmīga dokumentāla liecība par dzīvi, tradīcijām un darba veidiem Strenču novadā. No 1909. gada Strenču darbnīcas dibinātājs, fotogrāfs Dāvis Spunde un viņa mācekļi gan uzņēmuši ievērojamu skaitu strencēniešu salona portretu, gan iemūžinājuši dažādas norises pilsētā un tās apkārtnē — būvniecību, elektrifikāciju, plūdu seku likvidāciju, plostnieku un lauksaimnieku darbu. Kolekcijā atrodamas arī savdabīgas ikdienas ainas, kuras ar nejaušām detaļām, rotaļīgumu, neiestudētām pozām un emocijām savaldzina ikvienu pētnieku, kurš ar šo kolekciju strādā.

Izstāde būs apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu zālē no 3. oktobra līdz 27. novembrim.