Kopš aprīļa Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) darbojas «Izziņas bēniņi» — nodarbību telpa bērniem un jauniešiem, kas ļauj radošā veidā iepazīt Latvijas un Rīgas pils vēsturi. Ekspozīcija, kuras iekārtojuma autori ir dizainere Una Grants un scenogrāfs Reinis Suhanovs, izvietoti vairāki izziņas skapji, kas, iedvesmojoties no «cabinets of curiosities» jeb «brīnumu istabām», rosina bērnu iztēli un aicina pašiem izdarīt atklājumus.
Ekspozīcija «Izziņas bēniņi» iekārtota gandrīz 300 kvadrātmetru plašā telpā un radīta kā vieta, kur izzināt Latvijas vēstures gaitu no senvēstures līdz pat mūsdienām. Kā norāda LNVM pārstāvji, Latvijas muzeju kontekstā pašlaik tā ir plašākā Latvijas vēstures izziņas vieta tieši bērniem un jauniešiem, kurā zināšanu un pieredzes paplašināšana notiek, aktīvi iesaistoties apmeklētājiem.
Ekspozīcijas iekārtota bēniņos — telpā, kas populārajā kultūra parasti raisa asociācijas ar noslēpumiem, pagātnes liecībām un negaidītiem atklājumiem. «Vēlējos, lai bēniņos ienāk noskaņa, kas atgādina «Nebeidzamā stāsta» un «Harija Potera» sajūtu. Gribējām radīt vietu, kur rodas brīnums un iedzīvojas iztēle — telpu, kur bērni var aktīvi iesaistīties paši un izzināt vēsturi caur taktilo pieredzi un jēgpilni rotaļāties. Rotaļa man vienmēr bijis vistuvākais veids, kā mācīties un atklāt jauno,» stāsta viena no ekspozīcijas autorēm Una Grants.
«Izziņas bēniņi» sadalīti divās saturiskajās daļās — par Latviju un Rīgas pili. Apgūstot Latvijas vēsturi, pagātnes liecības apmeklētāji aicināti atklāt septiņos šim nolūkam īpaši darinātos izpētes skapjos. Tajos aptverta gandrīz 12 000 gadu ilgā Latvijas teritorijas vēsture, to dalot vairākos posmos — no Akmens laikmeta līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai. Katrā no izpētes skapjiem ir ietverts bagātīgs vēstures liecību un informatīvais klāsts, atzīmēti nozīmīgākie notikumi, parādītas būtiskākās saimnieciskās, politiskās, kultūras un sadzīves norises.
«Mūsdienās, kad ir sarežģīti konkurēt ar ekrāniem, ir svarīgi atcerēties pamatlietas un veidot veselīgu zinātkāres bāzi, savienojot dažādas pieredzes. Tādēļ arī izziņas skapji veidoti kā atsauce uz «cabinet of curiosities» jeb «brīnumu istabām», ko varētu uzskatīt par izstāžu dizaina pirmsākumiem. Katrs skapis piedāvā iespēju iepazīt kādu no vēstures posmiem — no aizvēstures līdz pat mūsdienām. Apmeklētāji var aplūkot oriģinālus priekšmetus, aptaustīt objektu kopijas un pat piemērīt Latvijas sentautu tērpus,» skaidro Una. Skapjos atrodami tādi priekšmeti kā akmens laikmeta harpūna, pirmās grāmatas latviešu valodā, fotoaparāts «Minox», trešās atmodas plakāti un citas interesantas lietas.
Bērnu zinātkāri rosina dažādi interaktīvi risinājumi — ceļojuma rats, jautājumu un atbilžu plāksnes, balsošana par mūsdienu vērtībām, veiklības spēle un citas iesaistošas aktivitātes —, kā arī taktilas pieredzes — atveramas atvilktnes, grozāmas plāksnes un iespēja pieskarties dažādiem materiāliem. Ekspozīciju papildina arī video materiāli un audio ieraksti.«Izziņas bēniņos» iekārtoti arī īpaši pētnieku galdi, kur atpūtas brīdī apmeklētāji var likt puzles, spēlēt galda spēli vai aplūkot kolekcionāru savāktos priekšmetus un citas vēstures liecības.
Otrā nodarbību telpas daļa veltīta Rīgas pils vēsturei. Te jaunāko klašu skolēni var to iepazīt, pētot telpisko laika līniju ar pils vairāk nekā 500 gadu gaitā nozīmīgākajiem notikumiem, aplūkojot priekšmetus, kas atrasti arheoloģiskajos izrakumos Rīgas pilī, no magnētiskajām aplikācijām veidojot pils iemītnieku tēlus vai saliekot pili no klučiem.
«Veidojot ekspozīciju, domājām gan par skolēniem, kuri «Izziņas bēniņus» piedzīvos vienaudžu kompānijā, gan par ģimenēm ar dažāda vecuma bērniem, kuriem ir atšķirīga zināšanu bagāža. Plānojot telpu, centāmies radīt vidi, kurā visa klase kopā var iepazīt kādu Latvijas vēstures posmu, kā arī pētīt un darboties pāros vai mazākās grupās. Īpaši piedomājām, lai ekspozīcija būtu interesanta gan pirmsskolas vecuma bērniem, kuri rotaļājoties var apgūt zināšanas par arheoloģiju vai Rīgas pils uzbūvi, gan skolēniem, kuriem jau ir priekšzināšanas vēsturē, ko iespējams pārbaudīt un papildināt izziņas skapjos,» komentē Reinis Suhanovs.
Individuālajiem apmeklētājiem «Izziņas bēniņi» pieejami nedēļas nogalēs vēl līdz 14. septembrim. Pēc tam ekspozīcija uz laiku, kamēr Rīgas pilī tiks iekārtotas jaunās LNVM ekspozīcijas, būs pieejama tikai skolēnu grupām. Plašāka informācija — LNVM mājaslapā.
Una Grants ir grafikas dizainere un arī viena no autorēm izdevniecības «Lielvārds» mācību grāmatām vēsturē 7.–9. klasei. Una norāda, ka šī pieredze ļāvusi padziļinātāk izprast vēsturi un veiksmīgāk sadarboties ar muzeju.
Reinis Suhanovs ir scenogrāfs, režisors un pedagogs, kurš savā radošajā darbā īpašu uzmanību pievērš Latvijas kultūrvēsturē balstītiem literāriem un dramaturģiskiem darbiem, jaunrades procesā sakausējot mūsdienu domāšanu ar pagātnes mantojumu.
Nodarbību telpas izveidē piedalījās LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta darbinieki — Astrīda Burbicka, Santa Cerbule, Kristaps Kalējs, Zane Lāce, Ilze Miķelsone, Elza Skutāne, LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts. Mākslinieciskās idejas un scenogrāfiskā iekārtojuma autori — Una Grants un Reinis Suhanovs, grafikas dizains — Una Grants. Sadarbības partneri: «Latvijas Finieris», mūzikas un reklāmas ierakstu studija «Mute Studija», profesionālās izglītības programma «StartSchool», «Balta Trend», «Reverie Trading Group». LNVM nodarbību telpa «Izziņas bēniņi» Rīgas pilī iekārtota ar Kultūras ministrijas piesaistītā Eiropas fondu līdzfinansējuma ieguldījumu.
Viedokļi