Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) laidusi klajā jaunu izdevumu — mākslinieces, LMA profesionālās doktorantūras studentes Madaras Kvēpas grāmatu «Piezīmes par māksliniecisko autoetnogrāfiju». Grāmata veidota kā mākslinieces personālizstādes «Jūra nerunā, tomēr es atgriežos», kas skatāma ISSP galerijā, pavadošais uzziņas materiāls un vienlaikus kā rokasgrāmata visiem, kuri interesējas par māksliniecisko pētniecību akadēmiskā kontekstā. Grāmatas noformējuma autors ir Ingus Sproģis, kurš dizainā tiecies atspoguļot akadēmisko un reizē personisko izdevuma raksturu.
Izdevumā akadēmiska pieeja un mākslinieciska prakse sastopas ar personisku pieredzi dabā, kuras gaitā autore meklē atbildi uz jautājumu — vai empātiju pret dabu ir iespējams trenēt? Grāmata tapusi pusotra gada ilgā pētniecības periodā, Madarai Kvēpai regulāri apciemojot divus akmeņus un trīs priedes savas dzīvesvietas apkaimē Saulkrastu novadā, un dokumentējot pieredzēto fotogrāfiju sērijā un dienasgrāmatā. Madaras pētnieciskā pieeja balstīta mākslinieciskajā autoetnogrāfijā — metodē, kurā paša pētnieka personiskā, iemiesotā pieredze kļūst par galveno izziņas materiālu. Autore raksta ne tikai par sevi, bet arī «caur» sevi, reflektējot ne tikai par savu subjektīvo pieredzi, bet arī plašākiem ekoloģiskiem, filozofiskiem un eksistenciāliem jautājumiem, atsaucoties uz ekofenomenoloģijas un iemiesotās kritiskās domāšanas praksēm (angļu val. — embodied critical thinking).
Izdevuma dizainu veidojis grafikas dizainers Ingus Sproģis. «Mans uzdevums bija Madaras vizuālo un vienlaikus akadēmisko pētījumu pārnest taustāmā formātā,» stāsta Ingus. Tādēļ tapa grāmata, kas, lai arī ietver akadēmisku tekstu, nav pārlieku formāla vai smagnēja. Izvēlēts neliels formāts, kas atgādina pierakstu kladi vai dienasgrāmatu, ar mērķi uzrunāt gan māksliniekus un akadēmisko vidi, gan arī lasītājus ārpus tās,» stāsta Ingus.
Grāmata sastāv no divām daļām: pirmajā aplūkoti pētījuma teorētiskie aspekti, savukārt otrajā — autores uzņemtās analogās fotogrāfijas un dienasgrāmatas fragmenti. Šāda struktūra atspoguļo arī pašas pētījuma metodi, kur teorētiskā analīze savijas ar māksliniecisko praksi. Lasītājs var sākt no jebkuras puses, ļaujot pētījumu iepazīt intuitīvi.
Īpaša uzmanība pievērsta grāmatas vāka dizainam. «Gribējām atsaukties uz veco grāmatu estētiku, tādēļ izveidojām tā saukto «nevāku» ar vienkāršu centrālo kompozīciju,» skaidro Sproģis. Teksts uz vāka nav iespiests krāsā, bet iespiests reljefā, kas mainās atkarībā no gaismas un rada gandrīz neredzamu, taču taustei patīkamu virsmu. Šī izvēle turpina arī ISSP galerijā skatāmās Madaras izstādes noskaņu, rosinot lasītāju un apmeklētāju uz meditatīvu pauzi. Viegluma sajūtu pastiprina arī papīra izvēle — tā caurspīdīgums ļauj nojaust nākamo lapu, radot negaidītas vizuālas kombinācijas un jaunas kompozicionālas saspēles.
Izdevums pieejams lasīšanai Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Mākslas akadēmijas bibliotēkā un ISSP galerijā, kur līdz 2025. gada 19. septembrim ir skatāma Madaras personālizstāde «Jūra nerunā, tomēr es atgriežos» (kuratore — Liāna Ivete Žilde)
18. septembrī plkst. 18.00 ISSP Galerijā norisināsies izstādi papildinoša diskusija «Māksla un etnogrāfija: pētniecības robežzonas», kas pievērsīsies mākslas un etnogrāfijas saskarsmes laukam, pētniecības metodēm un pieredzes robežām. Sarunā piedalīsies mākslinieki Madara Kvēpa un Ivars Drulle, antropoloģe Māra Neikena un vēsturniece, etnogrāfe Dr. hist. Daina Bleiere. Diskusiju moderēs Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Dr. art. Inese Sirica.
Madara Kvēpa ir profesionālā doktora grāda mākslās pretendente Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopš 2016. gada aktīvi piedalās grupu izstādēs, kā arī piedalījusies 2021. gada Cēsu Mākslas festivālā ar personālizstādi «Vesels» un Rīgas Fotobiennāles grupas izstādē «Utopijas» (2022, kuratore Auguste Petre). Līdz šim viņa ir sarīkojusi arī vienpadsmit personālizstādes. 2021. gadā viņa ieguva «Nordic&Baltic Young Artist Award» balvu glezniecības kategorijā, bet 2020. gadā saņēma SEB bankas stipendiju glezniecībā. Paralēli studijām Madara strādā kā vieslektore Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedrā.
Viedokļi