Noskaidroti Ainavu arhitektūras balvas 2025 laureāti

LAABA Dižbalva — Uzvaras parka revitalizācija

Autori: «Zala Landscape Architecture», «GSA projekts», «Ceļuprojekts», «Alps ainavu darbnīca», «Mind Work Ramps», «We Build Parks» un citi

Uzvaras parka atjaunošana ir ļāvusi to sajust un ieraudzīt no jauna. Vairākas dekādes novārtā pamestā vieta tagad ir ļaužu pilna un parks vieno, radot jaunu tā stāstu. Īsā laikā izstrādātais projekts un būvniecība ļāvusi godam sagaidīt parka simtgadi, jo tieši par Uzvaras laukumu to nosauca Kārlis Ulmanis 1923. gadā. Radītais parka plānojums, neskatoties uz reljefa, jaunas celiņu sistēmas un Mārupītes attekas izveidi, ir pilnībā saglabājis esošos kokus un iekļāvis tos jaunajā ainavā, kur mierīgas atpūtas vietas mijas ar dažādu aktivitāšu zonām, piesātinājumu sasniedzot parka daļā starp Hermaņa ielu un tā centrālo promenādi. Mierīgais Mārupītes plūdums ieausts parka dizainā un materialitātē — projektā izmantota grants, dabīgs akmens, masīvkoks, oļi, betons, pļavas un graudzāles, kā arī pasteļtoņu krāsu palete bez košiem akcentiem.

Projekts iesniegts kategorijā «Telpa», un līdz ar starptautiskās žūrijas piešķirto LAABA Dižbalvu Uzvaras parks saņēma arī Sabiedrības simpātijas balvu.

Procesi

Lokālplānojums Līgatnes papīrfabrikas teritorijai

Autori: Laura Hrisanfova, Māra Kalvāne, Elīna Mieme, Zanda Bitmane, Jānis Skudra, Zane Lauva

Iecerētā attīstības koncepcija veido vietu ar identitāti, respektējot esošās vērtības, formas un robežas, kā arī iesaistot vietējo kopienu vietas radīšanā.
Lokālplānojumā būtiska uzmanība pievērsta skatu punktiem, apbūves siluetam un vizuālajām dominantēm. Ņemot vērā vēsturisko kontekstu un vietas raksturu, plānota jauna dzīvojamās apbūves zona, kurai izstrādāti dzīvojamo ēku tipi, ievērojot Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskā centra koka ēku apbūves raksturu.

Latvijas digitālais ainavu atlants

Autori: Ilze Stokmane, Daiga Skujāne, Aija Ziemeļniece, Natalija Ņitavska, Una Īle, Kristīne Vugule, Madara Markova, Aiga Spāģe, Iveta Lāčauniece, Pēteris Lakovskis

Latvijas digitālā ainavu atlanta izstrāde saistīta ar Latvijas ainavas politikas īstenošanu. Atlantu veido vairākas sadaļas: informatīvā daļa «Iepazīsti ainavas»; «Ainavu stāsti», kas ietver aprakstus un fotogrāfijas, atklājot ainavas sabiedrības skatījumā; «Ainavu pārvaldība» — informācija par ainavas politiku un dažādi metodiskie materiāli; «Ainavas kartēs», kas iekļauj dažādus kartogrāfiskos datus (ArcGIS).

Kīleveina pilsētas ūdens dārzi un Sarkandaugavas dzīvā ūdens parks

Autori: «VentEko, «Alps ainavu darbnīca», Mētra Augškāpa, Māris Bušs, Ilze Rukšāne, Evita Zavadska, Alise Zālīte

Projektus vieno mērķis atdzīvināt un attīrīt Rīgas ūdens vidi, pārvēršot piesārņotos Kīleveina grāvja un Sarkandaugavas kanāla posmus par ainavisku, izglītojošu un sociāli aktīvu vidi, kas savieno vēsturi, dabu un pilsētas nākotni, stiprinot cilvēku un ūdens attiecības. Iecerēts radīt jaunu pilsētas vietzīmi, kas stāsta un izglīto par apkaimes un ūdensmalu pagātni un nākotni, upes un dabas vides reģenerāciju, dabiskas upju ainavas veidošanu, sanāciju, fitotehnoloģijām, upes un ūdens nozīmi pilsētvidē un ekosistēmā. Sarkandaugavas dzīvā ūdens parks tiek attīstīts tā, lai samazinātu virsūdeņu noteces ātrumu, uztvertu palielinātu virsūdeņu daudzumu, kā arī padarītu krastus par veselīgu vidi, kas veicina un veido ekoloģisko atjaunotni un sadarbību starp pilsētniekiem un upi kā unikālu urbānu ekosistēmu.

Telpas

Strauta ielas pārbūvē un sporta un aktīvās atpūtas parks «Mežs» Valmierā

Autori: Strauta ielas pārbūve — «Alps ainavu darbnīca»; sporta un aktīvās atpūtas parks «Mežs» — «City playgrounds», «Alps ainavu darbnīca», «Ceļu komforts», «Stormtek»

Strauta iela respektē Valmieras vēsturi un ir vietas identitāti stiprinošs akcents. Ielas novietojums Valmieras pilsētas kontekstā akcentē Rātes upītes tuvumu. Pārbūve īstenota, veidojot ērti pieejamu un drošu telpa gājējiem un velosipēdistiem un nodrošinot ērtu funkcionālo sasaiste ar Valmieras tirgus laukumu. Strauta iela veidotā kā vieta, kur uzkavēties — saglabātas atvērtas skatu līnijas uz vecpilsētu un Valmieras teātri kā arī nodrošināta pieeja pie Rātes upītes.

Savukārt kādreizējās publiskās slidotavas asfalta laukums ir pārvērties par dzīvu, aktīvu, drošu, interesantu un zaļu aktīvās atpūtas parku ar velotrasi, fitnesa ierīcēm, rotaļu laukumiem, telpu strītbolam, skeitparku un celiņu skrituļotājiem.

Salaspils 7. bērnudārza labiekārtojums

Autori: «Alps ainavu darbnīca»

Ainava bērnu harmoniskai attīstībai sniedz iespēju sajust apkārtējo pasauli, izmantojot ne vien piecas klasiskās maņas, bet arī sesto — līdzsvaru. Teritorija veidota, maksimāli lielu telpu atvēlot apstādījumiem un bērnu aktivitāšu zonām un cietos segumus paredzot vien funkcionāli nepieciešamajās vietās. Rotaļu laukumos izmantoti dabiski materiāli, radot bērniem piemērotu un veselīgu vidi un plānojot bērnudārzu tā, lai katrs audzēknis tur justos kā mājās. Teritorijā integrēti ilgtspējīgi lietus ūdeņu risinājumi.

Personības

Aija Ziemeļniece

Sniegusi ilggadīgu ieguldījumu ainavu arhitektūras un plānošanas studiju programmu attīstībā, sniedzot zināšanas ainavu arhitektūras un plānošanas specialitātes studentiem visos studiju līmeņos Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē. Īpaši jāatzīmē Aijas Ziemeļnieces zinātniskā darbība, publikācijas saistībā ar kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, pētījumu popularizēšanu konferencēs un semināros un darbs LBTU žurnālā «Landscape architecture and Art» kā žurnāla galvenajai redaktorei. 2023. gada Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā 4. maijā profesorei par ilggadēju radošo darbu, ieguldījumu kultūrā un augstākajā izglītībā piešķīra Atzinības krustu un iecēla par Latvijas Republikas ordeņa virsnieci. Aija Ziemeļniece ir saņēmusi vairākas balvas un nozares atzinības — Imanta Ziedoņa piemiņas fonda «Viegli» balvu, balvu zinātnes nominācijā «Zemgales laiks Ziedonim», Latvijas Būvinženieru savienības atzinību konkursā «Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā», Latvijas Arhitektu savienības 2017. gada balvu nominācijā «Gada labākā restaurācija» un arī citas.

Anna Jurkāne

Turaidas Muzejerzervāta dibinātāja un direktore, kura ir Dainu kalna idejas autore. Dainu kalns, jau vairāk ne kā 40 gadus ir vieta, kur ikviens aicināts izzināt latviešu tautas vitalitātes noslēpumu, iepazīt tautasdziesmu daudznozīmību un gudrību, sajust dabas daili un smelties enerģiju. Dainu kalns ar tēlnieka Induļa Rankas skulptūrām Turaidā tika atklāts 1985. gada 7. jūlijā, veltot Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienai. Sava mūža pēdējo vasaru 1922. gadā Barontēvs dzīvoja Gaujas karstā «Dainu» mājās un bieži dodas uz blakus esošo kalnu, kas šodien zināms kā Dainu kalns.

Aivars Irbe

Ilggadējs Turaidas muzejrezervāta kultūrvides nodaļas vadītājs. Gandrīz trīsdesmit gadus Aivars Irbe ir bijis Turaidas muzejrezervāta vides un ainavas veidotājs, izceļot vietas kultūrvēsturiskās, vides un dendroloģiskās vērtības. Nozīmīgu sava mūža daļu viņš ir veltījis Latvijas dārzu kultūras attīstībai un popularizēšanai. 2018. gadā Irbe iecelts Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku kārtā un pasniegts Atzinības krusta IV šķira. Viņš ir viens no Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības dibinātājiem.

Īpašās balvas

Šogad iedibināto Latvijas Kokkopju–arboristu biedrības specbalvu «Koku balvu» saņēma četri objekti — Uzvaras parka revitalizācija, Zilākalna skatu tornis, «Villa pie ezera» un Līvānu optiskās šķiedras ražotnes telpiskais risinājums, kas ieguva galveno atzinību.

Nacionālās žūrijas specbalvu nominācijā «Telpa» par ieguldījumu ainavu arhitektūrā — ainavu plānošanā, pārvaldībā un attīstībā — saņēma Valmieras novada pašvaldība.

Par LAABA

Konkursa nacionālo žūriju šogad veidoja: Sabīne Skudra — ainavu arhitekte un telpiskās attīstības plānotāja, kura vairāk nekā desmit gadus strādā Rīgas plānošanas reģionā kā projektu eksperte; Gunta Lukstiņa — arhitekte, plānotāja un vides zinātnes un pārvaldības maģistre, Latvijas Universitātes profesionālās maģistra studiju programmas Telpiskās attīstības plānošana koordinatore un docētāja; Evita Zavadska — ainavu arhitekte, doktora grāda ieguvēja arhitektūras zinātnē ar promocijas darbu par mūsdienu mākslu Latvijas kultūrainavā; Gvido Leiburgs — dārznieks, arborists, dendrologs un meža ekologs, Latvijas Kokkopju biedrības dibinātājs, uzņēmuma «Koku eksperts» īpašnieks; Jana Jākobsone — arhitektūras doktore, Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes vadītāja un novada arhitekte, vairāku pilsētvides attīstības koncepciju autore, lektore par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un docente RISEBA.

Konkursa godalgas piešķīra starptautiski eksperti: Aino Aspiala (Aino Asipala, Somija) — ainavu arhitekte, studijas «Aino Landscaping» dibinātāja, lektore Ālto Universitātē; Ramune Baņuliene (Ramunė Baniulienė, Lietuva) — ainavu arhitekte, Lietuvas vides ministra padomniece, lektore Viļņas Ģedimina Tehniskajā universitātē, Kristians Niguls (Kristian Nigul, Igaunija) — ainavu arhitekts, studējis Tallinas Tehnoloģiju universitātes Tartu koledžā un Kopenhāgenas Universitātē; Birgite Hellstrema (Birgitte Hellstrøm, Norvēģija) — ainavu arhitekte, Norvēģijas Ainavu arhitektu asociācijas prezidente.

Latvijas Ainavu arhitektūras balva, ko rīko Latvijas Ainavu arhitektu asociācija, ir ainavu arhitektūras nozares meistarības sasniegumu skate, kuras mērķis ir ne tikai apzināt un godināt ainavu arhitektūras meistardarbus, bet arī veicināt sabiedrības izpratni par ārtelpas kultūrvēsturiskajām, estētiskajām, ekoloģiskajām un sociālajām vērtībām.

Konkursa atbalstītāji: «Evergreen», «JLD», «Betono mozaīka», «Latvijas Finieris», «Extery», «Fixman», «Cozo», «Bruns Pflanzen», «EasyPave», «Landscape Construction», «Mmcité», «Dārzs zem Saules», stādaudzētava «Blīdene», «Moments by Made». Informatīvais stbalsts — «LSM.lv» un FOLD.