Rīgas Starptautiskā kino festivāla («Riga IFF») sadaļa «Architect’s Cut» šogad pievērsīsies Parīzes tēlam un arhitektūrai uz kino ekrāna. Festivāla pirmajā nedēļas nogalē, 18. un 19. oktobrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē apmeklētājus pulcēs divi īpaši seansi: «Lielā arka» — Kannās izrādīta biogrāfiska drāma par Parīzes Lielās arkas tapšanu, un sadarbībā ar Francijas Sinamatēku veidota franču kino lielmeistaru īsfilmu izlase «Parīze, kādu to redz… Francijas Sinematēka».
Arī šogad programmas sadaļā «Architect’s Cut», kas veltīta pilsētvides izzināšanai, «Riga IFF» turpina piedāvāt savu skatījumu uz arhitektūras un kino ciešo mijiedarbi. Aicinot apmeklētājus uz seansiem vienā no pamanāmākajām Rīgas ēkām — Latvijas Nacionālajā bibliotēkā —, tiks izrādīta īpaša kino darbu izlase, kuras centrā iemirdzēsies Parīze, tās apkaimes, ēkas un arhitektūras un kino vēsture.
Festivāla pirmajā sestdienā, 18. oktobrī, plkst. 18.00 «Architect’s Cut» ievadīs Kannu kinofestivāla «Īpašais skatiens» konkursā izrādītā drāma «Lielā arka» (L’inconnu de la Grande Arche). Mijot biogrāfiskus un fikcionālus akcentus, 1980. gadu vēsmās ieturētās spēlfilmas centrā ir tolaik vēl nezināmā dāņu arhitekta Juhana Oto fon Sprekelsena, Parīzes Lielās arkas radītāja, cīņu ar birokrātiju, būvmākslas rūgtumu un kultūru atšķirībām. Režisora Stefana Demustjē nevainojami kinematogrāfiskajā formā skatam atklājas utopiska, teju būvlaukumam līdzīga Parīze, kas tiek uzcelta no jauna, un izjusts arhitekta un viņa mūža darba šķērsgriezums. Dāņu un franču kultūru un mentalitāšu sakausējumā un pretstatos spilgtās lomās ieraugāmas dāņu ekrāna zvaignzes Klāss Bangs un Sise Babete Knudsena, kanādiešu režijas brīnumbērns Ksavjē Dolans, franču aktieris Svans Arlo («Kritiena anatomija» (2023) u. c.), kā arī plašs franču kino aktieru zieds.
Filmas «Lielā arka» izrādīšana Latvijā ir īpašs notikums — ambiciozā prezidenta Fransuā Miterāna 1982. gadā izsludinātā Lielās arkas konkursā, lai Parīzē veidotu ēku, kas iegultos perspektīvā ar Luvru un Triumfa arku, piedalījās arī divas latviešu arhitektu grupas. Pēc seansa 18. oktobrī šie arhitekti — Jānis Dripe, Andris Kronbergs un citi — dalīsies atmiņās un prezentēs savus tā laika priekšlikumus starptautiskajam konkursam.
Savukārt dienu vēlāk, 19. oktobrī, plkst. 19.00 festivāla apmeklētājiem būs iespēja pieredzēt unikālu īsfilmu izlasi «Parīze, kādu to redz…Francijas Sinematēka», kas uz ekrāna iedzīvinās Parīzes tēlu teju gadsimta garumā. Sadarbojoties ar vienu no pasaulē būtiskākajām kino atmiņas institūcijām — Parīzes Sinematēku —, «Riga IFF» piedāvās nepieradinātu, lielpilsētas simfonijai līdzīgu izlasi, kas izskanēs vienā seansā. Sešās īsfilmās, kas tapušas laikā no 1928. līdz 1999. gadam, atklājas zināmākas un klusākas Parīzes apkaimes, ēku formu apdziedājumi, gadalaiku mijas, cilvēkstāsti un māksliniecisko ideju apgarotā lielpilsēta, kas var likt izjust arī badu, neiederību un aukstumu.
«Negaidīta Parīze, kas atspoguļo Francijas Sinematēkas kolekciju eklektiku. Fotogrāfa Andrē Kērtesa stils («Parīzes harmonijas»), krāsainā «tehnikolora» mērogs («Parīzes manekeni»), Renē Klēra mīlošā, haptiskā kamera («Tornis»), klejošana pa ielām un krastmalām kā astronautam 1931. gadā, Jona Meka stilā meklējot Mēnesi («Koku spēles»), Fransuā Trifo un Ērika Romēra montāžas režisores «Super 8» filmlente («Parīzes ziema (1986–1987)») un Šantalas Akermanes mazais, neizdziedātais mūzikls («Esmu izsalkusi, man ir auksti»),» Par īsfilmu izlasi stāsta Emīlija Kokī, Francijas Sinematēkas Filmu pieejamības un izplatīšanas vadītāja.
Biļetes uz abiem sadaļas «Architect’s Cut» seansiem — filmas «Lielā arka» seansu 18. oktobrī plkst. 19.00 un īsfilmu izlases «Parīze, kādu to redz… Francijas Sinematēka» seansu 19. oktobrī plkst. 19.00 — pieejamas «Riga IFF» mājaslapā.
Rīgas Starptautiskais kino festivāls šogad norisinās no 16. līdz 26 oktobrim, piedāvājot skatītājiem teju 100 kinodarbu.
Viedokļi