Iepazīstinām ar Latvijas Dizaina gada balvai (LDGB) 2026 rudens periodā iesniegtajiem darbiem vides dizaina kategorijā, kuri iekļuvuši konkursa otrajā kārtā. No 12 pieteikumiem atlases žūrija tālāk virzījusi sešus darbus. Nominantu vidū ir gan domāšanu rosinošs izstāžu dizains un interaktīva mākslas instalācija, gan izteiksmīgi komerciālie interjeri — darbi, kurus vieno autoru prasme radīt spilgtu telpisko pieredzi. Vēl līdz 20. martam atvērta ziemas pieteikšanās LDGB 2026.
«Dalībai nākamajā kārtā virzījām projektus ar patiesu jaunradi un pievienoto vērtību, ņemot vērā vidi un mērķi, ar kuru katrs projekts tiek radīts. Būtiska bija spēja ieraudzīt vidi kā aktīvu līdzautoru, kur materiāli, mērogs, gaisma un sociālais konteksts veido vienotu un savstarpēji saistītu sistēmu. Augstu vērtējām risinājumus, kuros vide kļūst ne tikai par fonu, bet par pieredzes veidotāju, kas ietekmē cilvēku sajūtas, kustību un savstarpējo mijiedarbību. Aicinām nekautrēties un konkursam pieteikt dažādu veidu interjerus, iekštelpu un ārtelpu dizaina risinājumus, kuros vide ir pārdomāta, ilgtspējīga un spēj bagātināt ikdienas dzīves kvalitāti!» aicina vides dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētājs, dizainers Artūrs Analts.
Nominanti vides dizaina kategorijā
Izstāde «Drosme un rūpe. Arhitektūra un dizains: Roche vīzija»
Darba autori — Inese Baranovska, Dāvis Gasuls un Aleksejs Muraško. Darba pasūtītājs — Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzejs
Izstāde caur viena konkrēta uzņēmuma piemēru ļāva novērtēt radošās domas spēku, spēju pieņem drosmīgus risinājumus, uzņemties atbildību un rūpes par jautājumiem, kas aktuāli un nozīmīgi mūsdienu sabiedrībā, arī dizainā un arhitektūrā. Ekspozīcija aicināja domāt par to, kā vērtības kļūst telpiskas, kā tās arhivēt un pamanīt. Izstāde atgādināja, ka jebkādai paliekošai investīcijai ir jābūt ilgtspējīgai, tajā skaitā no estētiskā aspekta.
Pirmo reizi Latvijas publika varēja iepazīties ar unikāliem materiāliem, kas glabājas «Roche» arhīvā Bāzelē. Ekspozīcijas iekārtojums veidoja telpisku dialogu starp modernisma arhitektiem Aleksandru Klinklāvu Rīgā, Oto R. Zalvisbergu Bāzelē un «Roche» grafikas departamenta darbību 20. gs. Arhīva materiāli fotogrāfijas un dizaina paraugi ekspozīcijā kārtoti, atsedzot spriegumu, atstājot vietu interpretācijām un rosinot domāšanu. Izstādes telpiskā struktūra tika simetriski kārtota ap bijušās Sv. Jura baznīcas centrālo asi, kuras galā atsegtais apsīdas oriģinālais logs noslēdza ekspozīciju ar krītošas gaismas kūli.
Rūpes bija klātesošas ne vien izstādes tematikā, bet arī resursu lietojumā — dizaina autoriem bija svarīgi ekspozīcijā izmantot pēc iespējas vairāk jau esošu materiālu un radīt tādus, ko pēc tam var lietot atkārtoti arī citās izstādēs. Modulārie metāla «rasējamie galdi» un statīvi, kas izstādē veido saikni ar modernisma estētiku, veidoti tā, lai būtu viegli izjaucami un kompakti uzglabājami. Vairāk par izstādes dizainu — šeit.
Gunāra Birkerta simtgades izstāde un izdevums «Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma.»
Darba autori: kurators, satura un koncepcijas autors — Jānis Dripe; izstādes telpiskā koncepcija — «Arhis arhitekti»; grafikas dizains — Tatjana Raičiņeca; gaismas dizains — Jevgeņijs Sisojevs, Jānis Škutāns u.c. Darba pasūtītājs — Latvijas Nacionālā bibliotēka, LNB atbalsta biedrība
Izstāde «Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma.» Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir izcilā latviešu arhitekta Gunāra Birkerta simtgades centrālais notikums. Izstāde dod unikālu iespēju iedziļināties Birkerta gaismas filozofijā un vienkopus redzēt viņa īpašo pienesumu pasaules bibliotēku arhitektūrā — 18 bibliotēkas ASV un mūsu Nacionālo bibliotēku.
Ekspozīcijā — 372.5 kvadrātu platībā un ar 149 metru garu skatu joslu — redzami Birkerta bibliotēku projekti, rasējumu fragmenti, autora skices, shēmas un lielformāta būvju attēli, ko bagātina arhitektūras kritiķu un izstādes kuratora teksti. Ekspozīcijā iekļauts arī video materiāls, kā arī vairāki speciāli izstādei veidoti Birkerta būvju maketi. Izstādes dizains sakņojas tās tematikā — ekspozīcijas plaknes kā gaismas stari vieno Nacionālās bibliotēkas izstāžu zāli ar vestibilu un virza apmeklētāja skatu pāri Daugavai uz Vecrīgas siluetu. Andra Kronberga veidotā telpiskā koncepcija izriet no gaismas fiziskās dabas un precīzi izceļ Birkerta idejas un arhitektu izteiksmes melnbalto dimensiju.
Izstādes būtiska sastāvdaļa ir Birkerta simtgades izdevums «Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma.».
Izstāde «Tiesības uz bibliotēku»
Darba autori — Maija Treile, Pauls Daija, Krišs Salmanis. Darba pasūtītājs — Latvijas Nacionālā bibliotēka
«Tiesības uz bibliotēku» ir vienlaikus tēlaina, intelektuāli reflektējoša un politiska izstāde, kas mudina apmeklētāju pārdomāt bibliotēkas lomu pagātnē, šodien un nākotnē. Dizaina galvenais uzdevums bija radīt aicinošu, pārsteidzošu un konceptuāli vienotu telpu, kas skatītāju ievelk negaidītā, paradoksu pilnā pasaulē un ar vizuāliem līdzekļiem piedāvā jaunu skatījumu uz lasīšanu un domāšanas procesiem digitālajā laikmetā.
Izstādes ierosme ir vēsturisks stāsts par Rīgas pilsētas bibliotēku, kas tika dibināta 1524. gadā svētbilžu grautiņu laikā un piedzīvoja dramatisku un pat traģisku tālāko likteni. Šis stāsts kļūst par metaforu tam, kā sabiedrības transformācijas, ideoloģijas maiņas un kultūras satricinājumi ietekmē ne tikai grāmatas un kolektīvo atmiņu, bet arī mūsu spēju izprast pasauli. Lielākā daļa šīs bibliotēkas krājuma gāja bojā Otrajā pasaules karā — izstāde izmanto šo faktu kā spēcīgu dramaturģisku un vizuālu asi.
Izstādes dizains modelē bibliotēku kā pasaules mikromodeli, kur satiekas individuālie un kolektīvie centieni sakārtot zināšanas, meklēt ceļu uz brīvību un definēt vērtības, kuras krīzes brīžos nosargāt. Izstāde rosina diskusiju par to, kāda būs mūsu nākotnes sabiedrība: lasoša un kritiski domājoša vai tieši pretēji — virspusīga, fragmentāra un informācijas haosa pārņemta. Šis ir stāsts par kultūrpolitiku, par dizaina spēju rosināt domāšanu un par bibliotēku kā demokrātijas infrastruktūru.
Mākslas instalācija «Meatrack»
Darba autori —Džeimss Teilors Fosters (James Taylor Foster) un «Ēter». Darba pasūtītājs — «Weekday» / «H&M»
«Meatrack» ir apdzīvojama mākslas instalācija — «intimitātes mašīna» —, kas spēlējas ar robežām starp modi, arhitektūru un performanci. Caur telpisku formu tiek radīta jauna veida publiska, iekļaujoša kolektīvā telpa — daļēji mēbele, daļēji topogrāfija, daļēji dramaturģija —, kas pēta kolektīvās tuvības dinamiku. Tā aicina dalībniekus pārdomāt, kā mēs viens otru ietekmējam caur klātbūtni, tuvumu un pieskārienu.
Struktūra nes divpadsmit ķermeņus vienotā šūpuļtīklā, ko veido kokoniem līdzīgi nodalījumi, kas šūpojas un ir savstarpēji atkarīgi. Kad tu kusties, tu kustini arī kādu citu. Kad kustas kāds cits, tu tiec kustināts. Instalācija tiek «iedarbināta» gan ar apmeklētāju, gan īpaši sagatavotu performanču programmu. Mijiedarbību starp apmeklētājiem pastiprina arī dažādas detaļas, piemēram, ar rāvējslēdzējiem apdarīti roku caurumi, kas ļauj sniegties cauri savam nodalījumam un pieskarties blakus esošā cilvēka rokai.
Kafejnīcas «CCAF. Cacao Apothecary Firm» interjera dizains
Darba autors — «Ēter», Dagnija Smilga. Darba pasūtītājs — «CCAF. Cacao Apothecary Firm»
«Ēter» arhitekti ir radījuši atmosfērisku vidi kafejnīcai Rīgas centrā, kas piedāvā ceremoniālo kakao, maču un funkcionālos kokteiļus, kas baro prātu un ķermeni. Neskatoties uz ļoti ierobežoto budžetu un īso realizācijas laiku, arhitekti interjeru veidojuši no individuāli izgatavotiem dizaina elementiem, kuru tapšanā izmantoti atrasti priekšmeti, materiālu atgriezumi un būvniecības veikalā nopērkami elementi.
Sēdekļu pamatnēm un citiem elementiem izmantoti keramikas celtniecības ķieģeļi no vietējās rūpnīcas «Lode», savukārt gaismekļi veidoti no iebūvējamiem LED profiliem. Lai radītu kontrastu robustajai materialitātei un «godīgajām» detaļām, arhitekti izmantojuši mīkstos «ķermeņus», galvenokārt, matračus, kas šūti pēc «Ēter» izstrādāta raksta, atsaucoties uz padziļināto ASMR dizaina valodas izpēti iepriekšējos projektos. Kopā tās rada telpu ar spēcīgu identitāti un nomierinošu atmosfēru vienā no rosīgākajām ielām pilsētā.
Saldējuma ražotnes «Molberts» dizains
Darba autors — «Gateris Works». Darba pasūtītājs — «Molberts Saldējums»
«Molberta» jaunā bāze un saldējuma ražotne atrodas nesen atjaunotajā daudzfunkcionālajā kompleksā «Grīziņdārzs». Šī ir viņu piektā atrašanās vieta Rīgā un ceturtā, kas tapusi sadarbībā ar dizaina studiju «Gateris Works». 135 kvadrātmetru plašās telpas, kur izvietota gan ražotne, gan veikals, atrodas pirmajā stāvā un ir atvērtam garāmgājēju skatienam, ļaujot baudīt ne tikai pašu produktu, bet vērot tā tapšanu.
Interjera dizaina koncepcijas pamatā ir ideja par metāla sastapšanos ar «Molberta» zilo toni. Izmantojot dažādas metāla variācijas — birstētu nerūsējošo tēraudu, cinkotu tēraudu un jumta profilus — panākta bagātīga, daudzslāņaina sajūta, izmantojot vienu materiālu. Līdzīgi pieiets arī zilajai krāsai, kas spilgtā formā redzama interjera detaļās, bet uz ēkas konstrukcijām ieguvusi patinētu izskatu.
Ziemas pieteikšanās turpinās līdz 20. martam
Rudens pieteikšanās sesijā kopumā tika saņemti 53 pieteikumi, un dalībai konkursa nākamajā kārtā atlases žūrija izvirzījusi 29 darbus, no kuriem pieci ir topošo dizaineru pieteikumi. Visvairāk nominantu — kopskaitā 11 — ir produktu dizaina kategorijā. Tai seko komunikācijas un vides dizaina kategorijas ar sešiem nominantiem katrā. Tālāk virzīti arī četri digitālie risinājumi un divi pakalpojumu dizaina darbi.
Konkursa pieteikšanās kārtība paredz iespēju darbu autoriem vai to pasūtītājiem darbus iesniegt divos periodos — rudenī un ziemā —, tā padarot ērtāku gan pašu pieteikšanās procesu, gan arī strukturējot vērtēšanu. Līdz 20. martam atvērta ziemas pieteikšanās LDGB 2026.
Konkursam iespējams pieteikt darbus, kas radīti kopš 2023. gada janvāra. Var iesniegt gan Latvijā īstenotus projektus (neatkarīgi no autoru valstiskās piederības), gan tādus, kas īstenoti jebkur citur pasaulē, ja to autoru piederības valsts ir Latvija. Pieteikt darbus var gan to autors, gan cita ar darbu saistīta persona, piemēram, tā īpašnieks vai pasūtītājs. Iesniedzēji var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas, tai skaitā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, izglītības iestādes, uzņēmumi, organizācijas un citi.
Pieteikuma forma un konkursa nolikums pieejams LDGB mājaslapā.
Par LDGB 2026
Plānots, ka ziemas sesijā iesniegtos darbus atlases žūrija vērtēs līdz aprīļa beigām. Tad sekos konkursa otrā kārta, kurā starptautiska fināla žūrija izvirzīs finālistus no rudens un ziemas nominantu vidus. Fināla žūrija arī lems par katras kategorijas uzvarētāju un Latvijas Dizaina gada balvas Grand Prix un «Jaunā dizainera» titula ieguvējiem. Konkursa otrā kārta noslēgsies ar Dizaina gada balvas pasniegšanu 2026. gada jūnija sākumā. Precīzi norises datumi tiks laicīgi izziņoti konkursa tīmekļvietnē.
Latvijas Dizaina gada balva ir nacionālas nozīmes apbalvojums dizainā, kura mērķis ir apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilākos sasniegumus, sekmējot Latvijas dizaina nozares attīstību. Konkurss ar Kultūras ministrijas atbalstu tika dibināts 2017. gadā, un psomā no 2026. līdz 2028. gadam to organizē Latvijas Dizaina centrs.
Latvijas Dizaina centrs ir Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.
Viedokļi