Noskaidroti Latvijas Dizaina gada balvas 2025 ieguvēji

Ceturtdienas vakarā dizaina kopiena pulcējās Latvijas Dizaina gada balvas 2025 apbalvošanas ceremonijā «Sporta 2» kvartālā, lai godinātu šī gada labākos dizaina darbus. Uzvarētājus sveica arī kultūras ministre Agnese Lāce: «Latvijas Dizaina gada balva nav tikai stāsts par uzvaru. Tā apliecina, ka Latvijā ir ļoti spēcīgi radošo industriju pārstāvji, kas rada kvalitatīvus darbus un ar savu veikumu stiprina valsts tēlu pasaulē. Jūs esat pierādījuši, ka kvalitatīvs dizains ir ne tikai funkcionāls, bet arī cilvēkiem saprotams un jēgpilns. Latvija patiesi var lepoties ar radošiem, starptautiski konkurētspējīgiem profesionāļiem, kuri nebaidās no pārdrošāko ideju īstenošanas.»

 

«Finālistu darbi bija patiešām izcili, un, izvēloties laureātus, padziļināti diskutējām gan par katras kategorijas uzvarētāju, gan Grand Prix ieguvēju. Vērtējot darbus, ņēmām vērā daudzpusīgus vērtēšanas kritērijus — no estētikas un tehniskā izpildījuma līdz sabiedrības iesaistei un kultūras vai ekonomiskajai nozīmei —, un būtiska nozīme bija arī finālistu publiskajām prezentācijām. Priecēja darbu un domāšanas oriģinalitāte, kā arī plašais tematu loks, ko dizains spēj aptvert. Konkursa uzvarētāji ne tikai apliecina dizaina izcilības spēku, bet arī izceļ kopradīšanas un sadarbības nozīmi,» komentē konkursa fināla žūrijas priekšsēdētājs Andrē Pulheims (André Poulheim).

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 ieguvēji

Grand Prix ieguvējs un komunikācijas dizaina kategorijas uzvarētājs:
kampaņa «Slimība izārda, cerība dziedē!»

Darba autors — «Magic». Darba pasūtītājs — Latvijas Sabiedriskais medijs

 

Žūrija norāda, ka Grand Prix ieguvusī kampaņa bija pārliecinoša visos līmeņos: «Kad dizains ir skaists un vienlaikus atstāj spēcīgu ietekmi, tas atklāj savu patieso potenciālu. Mūs fascinēja, kā Latvijas tradīcijās sakņotās amatniecības prasmes izmantotas, lai raisītu cilvēkos emocijas. Tas, kā autori savijuši visus stāsta pavedienus vienotā, spēcīgā vēstījumā, atstāja uz mums dziļu iespaidu.»

 

«Slimība izārda, cerība dziedē» — katru gadu Latvijā vairāk nekā 300 smagi slimu cilvēku meklē palīdzību «Ziedot.lv», jo viņi nevar atļauties uzsākt ārstēšanos, tieši tāpēc šī gada Latvijas sabiedriskā medija ikgadējais labdarības maratons «Dod pieci!» bija veltīts viņu atbalstam. Sadarbībā ar Dundagas rokdarbniecēm tika izveidoti labdarības maratona kampaņas materiāli — gan galvenais vizuālais risinājums, gan tamborējums 3×2 metru lielumā, kas pārsteidza un priecēja gan maratona studijas apmeklētājus, gan garāmgājējus. Šis tamborējums palīdzēja skaidri izteikt kampaņas vēstījumu, kā arī vienoja Latvijas cilvēkus kopīgam mērķim. Tika saziedoti vairāk nekā miljons eiro, kas ir rekords labdarības maratona vienpadsmit gadu vēsturē.

Produktu dizaina kategorijas uzvarētājs:
krēsls bērniem «The Moon Chair».

Darba autors — Marks Litvjakovs. Darba pasūtītājs — «Wigiwama»

 

Šī gada uzvarētājs produktu dizaina kategorijā pārsteidza žūriju ar savu drosmīgo un eleganto pieeju: «Šis cenas ziņā pieejamais produkts ar savu minimālo un tīro dizainu, modulāro pieeju, rotaļību un ilgtspējīgu materiālu izvēli pārsniedza mūsu ekspektācijas. Krēsls veicina bērnu radošumu un patstāvību, kā arī ienes mieru nereti pārmērīgi stimulējošā vidē. «The Moon Chair» iederas ne tikai bērnistabā, bet jebkurā modernā dzīvojamā telpā. Bērni ir pelnījuši labu dizainu — jo viņi ir mūsu nākotne.»

 

«Wigiwama» misija ir palīdzēt ģimenēm veidot vidi, kas bērnos attīsta radošumu un labas gaumes izjūtu. «Moon Chair» ir bērniem paredzēts krēsls ar unikālu mēness formas dizainu. Tas ir veidots no trim moduļiem, kas ļauj krēslu viegli pielāgot dažādiem augumiem vai lietošanas mērķiem — lasīšanai, rotaļām, sapņošanai vai atpūtai pēc steidzīgas dienas. Minimālismā balstītais dizains, tīrās līnijas, patīkamais audums un izsmalcinātā krāsu palete ļauj «Moon Chair» organiski iekļauties jebkurā interjerā — vai tā būtu bērnistaba vai dizainera veidota viesistaba. «Moon Chair» tiek ar rokām radīts «Wigiwama» ražotnē Daugavpilī. Krēsls ir viegls, ērts, izturīgs un praktisks kopšanā. Tā noņemamais un mazgājamais pārvalks ir pieejams deviņos toņos un tas izgatavots no «Oeko–Tex» un «GRS» sertificētiem audumiem. Vairāk par «Moon chair» — šeit.

Pakalpojumu dizaina kategorijas uzvarētājs:
«Dores» piedāvājuma «Māju saime» optimizācija un komunikācijas dizains

Darba autori — «Overpriced» un «Gateris Works». Darba pasūtītājs — «Dores»

 

«Pakalpojumu dizains ir sarežģīta kategorija, kas sastāv no daudziem slāņiem — no ražošanas pieejas līdz lietotāja pieredzei, vizuālajam izskatam un kopējai ietekmei uz vidi. Projekts, kas uzvarējis šajā kategorijā, ne tikai ņem vērā visus šos kritērijus, bet arī izceļas ar vērtībām, ko dizaineri ieviesuši procesā. Kad klients izklāstīja uzdevumu, dizaineri to rūpīgi izvērtēja un ne tikai izstrādāja jutīgu, elegantu zīmola pārveides sistēmu, bet arī uzlaboja visu pakalpojumu, mainot biznesa un ražošanas procesu,» komentē žūrija.

 

«Dores» fabrika jau 20 gadus ir viens no vadošajiem koka ēku ražotājiem mūsu reģionā un ir palīdzējusi vairāk nekā tūkstotim ģimeņu rast mieru un māju siltumu caur saviem produktiem. Lai saglabātu ilgtspējīga zīmola statusu ne tikai produktu, bet arī dizaina kontekstā, «Dores» uzticēja zīmola atsvaidzināšanu un jauna kataloga izstrādi zīmolu studijai «Overpriced». Izpētes laikā atklājās plašāki komunikācijas izaicinājumi, kas nav sveši arī nozarei kopumā. Ciešā sadarbībā ar klientu tika optimizēts māju piedāvājums un veids, kā tās tiek individualizētas. Tika izstrādāts māju piedāvājuma vizuālais noformējums, jaunā identitāte, kā arī «Dores» māju jaunais katalogs. Caur reducētu piecu projektu «Māju saimi», Latvijas dabas iedvesmotām vizualizācijām, cilvēcīgu valodu, ilustrācijām, fotogrāfiju un citiem jaunieviestiem zīmola elementiem līdzšinējais «Dores» māju piedāvājums ir kļuvis par ceļvedi mierpilnai, saprotamai un apzinātai mājas izvēlei.

Vides dizaina kategorijas uzvarētājs:
Tabakas fabrikas tehnisko ēku piemērošana Latvijas Kultūras akadēmijas vajadzībām

Darba autors — arhitektu birojs «NRJA». Darba pasūtītājs — VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Latvijas Kultūras akadēmija

 

«Šī gada uzvarētājs vides dizaina kategorijā izceļas ar ilgtspējīgu pieeju un telpas atkārtotu izmantošanu. Tas ir sarežģīts, daudzpusīgs projekts, kur vides dizaina un identitātes veidošanā izmantots plašs instrumentu klāsts: ainava, arhitektūra, interjera dizains, orientēšanās sistēma un tipogrāfija,» akcentē žūrija.

Digitālo risinājumu kategorijas uzvarētājs:
Jaunā E–veselības iedzīvotāju portāla prototips «Teste.lv»

 

Darba autori — «Asteroid», «Mobilly», «ZZ Dats». Darba pasūtītājs — Nacionālais veselības dienests

 

Žūrija norāda, ka uzvarētāja izvēle digitālo risinājumu kategorijā bija viena no grūtākajām, jo visi trīs finālisti piedāvāja risinājumus, kuru nozīme un īstenošana varētu ietekmēt ne tikai vietējos lietotājus, bet arī kalpot par piemēru projektiem citur pasaulē. «Kategorijas uzvarētājs piedāvā ne tikai risinājumu svarīgai problēmai, ar ko saskaramies, bet arī palīdz novērst problēmu rašanos. Šis projekts, kurā galvenais uzsvars likts uz gala lietotāju, rāda ceļu arī citiem līdzīga mēroga projektiem.»

 

Mainoties paaudzēm un tehnoloģiskajām tendencēm, Latvijas E–veselības sistēmā nepieciešamas pārmaiņas, kas nodrošinātu tās atbilstību mūsdienu digitālajām prasībām un lietotāju gaidām, piemēram, ērtu piekļuvi informācijai mobilajā vidē, atspoguļotās informācijas personalizēšanas iespējas un skaidru struktūru. Galvenais priekšnoteikums šo pārmaiņu īstenošanai ir uz lietotāju centrētas pieejas ievērošana, un E–veselības prototips ir solis ceļā uz to. Tajā parādīta portāla kopējā struktūra, galvenā funkcionalitāte vairāku lietotājstāstu kontekstā. Prototips nodots publiskai izmēģināšanai un viedokļa izteikšanai mājaslapā «Teste.lv» ar mērķi būt par platformu nepieciešamo uzlabojumu plānošanai.

«Jaunā dizainera» balvas ieguvējs:
Modulāru sēdmēbeļu kolekcija ar slēptu BDSM funkciju «Randevú»

Darba autore — Zanda Seņkova, darba vadītāja — Ilze Gūtmane. Darba pasūtītājs — Rīgas Tehniskā universitāte

 

Žūrija uzsvēra, ka konkursā iesniegtie jauno dizaineru darbi bija ļoti profesionālā līmenī, taču viens projekts žūrijai iepatikās īpaši: «Dizainere, kuru mēs vēlamies godināt, spēja identificēt tukšu nišu un aizpildīt to ar ļoti labi izstrādātu produktu. Turlāt sabiedrības vērtējums liecina, ka viņa ir apmierinājusi reālu vajadzību. Papildus tam mēs vēlamies uzsvērt viņas drosmi un iedrošināt jaunos dizainerus uzdrīkstēties.»

 

Pieaugot sabiedrības informētībai, arvien samazinās dažādu tabu tēmu stigmatizācija. Viena no tām ir BDSM — seksuālu prakšu kopums, kas ietver erotisku varas apmaiņu. Arvien vairāk cilvēku vēlas izmēģināt un integrēt šīs prakses savā ikdienā, un lielākais šķērslis fantāziju īstenošanai ir tradicionālo BDSM produktu vieglā atpazīstamība un agresīvā estētika, kas rada bažas par līdzcilvēku nosodījumu. Modulāro sēdmēbeļu kolekcija «Randevú» ietver slēptu BDSM funkcionalitāti, piedāvājot inovācijas nozarē, kuras produkti gadiem ilgi ir bijuši vienveidīgi. Kolekcijas mērķauditorija ir piedzīvojumiem atvērti pieaugušie, kuri meklē iespēju jaunu seksuālo pieredžu atklāšanai un uzlabošanai ikdienā, vienlaikus saglabājot diskrētumu un izvairoties no līdzcilvēku nosodījuma. Vienlaikus «Randevú» kolekcijas rosina diskusiju sabiedrībā, turpinot tēmas destigmatizāciju.

Žūrijas atzinības

Keramikas sakņaugu glabātuves «Džūkste»

Darba autors — Ādams Sūna. Darba pasūtītājs — MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola

 

Keramikas sakņaugu glabātuves «Džūkste» ir paredzētas kartupeļu, burkānu, sīpolu un ķiploku uzglabāšanai. Lai gan trauku gabarīti izstrādāti konkrētiem dārzeņiem, tie ir piemēroti arī citiem sakņaugiem. Glabātuves paredzēts novietot virtuvē vai pieliekamajā — sev ērtā, viegli pieejamā vietā. Keramika nodrošina dārzeņiem optimālu mikroklimatu — tumsu, sausumu un dabīgu ventilāciju —, kas pietuvina uzglabāšanas apstākļus pagraba videi. Šie faktori ir būtiski dārzeņu ilgstošai svaiguma saglabāšanai, īpaši pilsētvidē, kur pagrabi ne vienmēr ir pieejami. Trauka augšpusē ar jostu piestiprināta džutas auduma «cepure», kas ar savilcēja palīdzību viegli atverama un aizverama, nodrošinot ērtu piekļuvi sakņaugiem un vienlaikus saglabājot atbilstošu mikroklimatu.

Grāmata «The Kardashev scale»

Darba autore — Elīza Roberta Āķīte. Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija

Kardaševa skala ir metode, ar kuru zinātnieki mēra civilizācijas attīstību, balstoties uz enerģijas daudzumu, ko tā spēj izmantot. Lai gan tā ir oficiāla zinātniska mērvienība, šī metode sabiedrībā nav plaši zināma. Vēloties to mainīt, studiju procesa ietvaros autore izveidoja grāmatu, kas iepazīstina lasītājus ar to, kāda varētu būt mūsu ikdienas dzīve katrā Kardaševa skalas attīstības līmenī. Grāmata pēta astoņus cilvēces potenciālās evolūcijas posmus, sākot no resursu izmantošanas uz mūsu planētas līdz galaktisku enerģijas avotu apguvei. Lai padarītu šo sarežģīto tēmu pieejamāku, informācija pasniegta vienkāršotā valodā, papildinot to ar cianotipijas un zīmuļa ilustrācijām. Grāmatas centrālais vēstījums ir aicinājums izvēlēties izaugsmi pār iznīcību un sadarboties ar dabu. Darbs mudina domāt par cilvēces attīstības potenciālu, ja mēs spētu saudzīgi izturēties pret savu planētu un tās resursiem.

Audiovizuālā izstāde «Dzīvais cimds»

Darba autors — dizaina studija «Overpriced». Darba pasūtītāji — Cēsu muzejs, biedrība «Cimdu ceļš»

 

Izstāde «Dzīvais cimds», piesakot sevi kā audiovizuālu un intelektuālu pieredzējumu, meklē veidus, kā sniegt ieskatu mākslinieces un daiļamata meistares Jettes Užānes pasaulē. Ekspozīcija ļauj apmeklētājam caur dažādiem apzinātiem elementiem un aktivitātēm iepazīt ne tikai lielāko vienkopus izstādīto cimdu kolekciju, bet arī aizdomāties par mākslinieces plašo iekšējo pasauli, sekojot dažādām tematiskajām līnijām jeb balsīm. Paralēli galvenajiem mākslinieces cimdu cikliem izstāde vērš uzmanību uz dabas klātbūtnes nozīmi, dzīves gaitas cikliskumu, funkcionālo pieejamību un rotaļu aspektu ikdienišķajā. Vairāk par izstādes dizainu — šeit.

Interaktīva instalācija–rotaļu laukums bērniem «Rotaļu skatuve»

Darba autori — Linda Vigdorčika un Renāte Lagzdiņa. Darba pasūtītājs — Valmieras novada pašvaldība

 

Marija Montesori reiz rakstījusi, ka rotaļas ir bērnu darbs, uzsverot, ka tieši rotaļās bērni apgūst dzīvē nepieciešamās iemaņas un attīsta savus talantus. Nereti vides, kas vecākiem nav iecienītākās — peļķes, pamesti būvlaukumi, akmeņu kraujas un citas «nevietas» —, bērniem kļūst par vietām, kur viņi aizrautīgi pavada laiku un aug par veseliem un patstāvīgiem pieaugušajiem, ļaujot apzināties savas fiziskās spējas, izvērtēt riskus, saprast rīcības sekas un attīstīt prasmes visdažādāko problēmu risināšanai. Mākslinieces Lindas Vigdorčikas radītā rotaļu skulptūra «Rotaļu skatuve» ir interaktīva mākslas instalācija — skulptūra, kas veidota kā atbilde rotaļu laukumu trūkumam Valmierā un aicinājums pārdomāt, kāda vide visveiksmīgāk veicina bērnu attīstību, kā arī, cik daudz vietas pilsētā atvēlam bērniem un rotaļīgumam. «Rotaļu skatuve» simbolizē drosmīgu un daudzveidīgu pieeju rotaļu vides veidošanai, mudinot uz netipiskiem un bērniem aizraujošiem pilsētvides projektiem, vienlaikus iezīmējot mākslinieku nozīmi šādu vietu radīšanā. Vairāk par «Rotaļu skatuvi» — šeit.

 

Patentu valdes speciālo balvu saņēma zvilnis «Daydreamer» un tā autori «Onlyonly studio». Patentu valdes balva ietver konsultatīvu atbalstu veiksmīgākai sava radītā dizaina, uzņēmuma intelektuālā īpašuma aizsargāšanai. Ar šo balvu Patentu valde vēlas sekmēt dizaina profesionāļu izpratni par intelektuālā īpašuma aizsardzību, kā arī veicināt Latvijas dizaina nozares attīstību ilgtermiņā, tostarp plašāku dizaina lietojumu uzņēmējdarbībā un publiskajā sektorā, tādējādi stiprinot šo abu jomu sadarbību un labāko risinājumu komercializāciju. Savukārt «JCDecaux» savu īpašo balvu — komunikācijas atbalstu plašākas auditorijas sasniegšanai — pasniedza Latvijas vannu ražotāja «PAA» un pasaulslavenā dizainera Karima Rašida kopīgā sadarbībā radītajai vannas istabas produktu kolekcijai «Pointe».

Par LDGB 2025

Latvijas Dizaina gada balvai 2025 kopumā tika iesniegti 128 darbi, no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja 59 pieteikumus, ko spraigās diskusijās vērtēja fināla žūrijas eksperti, izvirzot 21 finālistu. Darbu vērtēšana turpinājās ar finālistu darbu prezentācijām LIAA Radošo industriju pārstāvniecībā.

 

Fināla žūrijā darbojās seši pieredzējuši dizaina profesionāļi. Līdzās Latvijas pārstāvjiem darbus vērtēja trīs ārvalstu eksperti:

• Andrē Pulheims (André Poulheim) — produktu dizainers, vācu dizaina studijas «Noto» dibinātājs;
• Mārja Mēmetsa (Maarja Mäemets) — igauņu māksliniece, dizainere un kuratore, Tallinas lietišķās mākslas triennāles organizatore;
• Juļus Senūns (Julius Seniūnas) — lietuviešu arhitektūras un zīmolu dizainers, studijas «Praktika» līdzdibinātājs;
• Maija Rozenfelde — dizaina direktore un partnere «KID Design», Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore;
• Reinis Leo Miķelsons — dizainers un arhitekts, studijas «Gateris Works» līdzdibinātājs;
• Ilze Grava — intelektuālā īpašuma jomas eksperte, pārstāv Patentu valdi.

Fināla žūrija vērtēja iesniegtos darbus atbilstoši konkursa nolikumā definētajiem vērtēšanas kritērijiem:
idejas oriģinalitāte un jaunrade,

• problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam,
• koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā,
• funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums,
• estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas,
• ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums,
• sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība.

Būtiski atzīmēt, ka, lai saglabātu pilnīgu objektivitāti, dažās no kategorijām darbus vērtēja pieci fināla žūrijas pārstāvji, izslēdzot tos, kuri tieši vai pastarpināti piedalījušies darbu tapšanā. Pakalpojumu dizaina kategorijā vērtēšanā nepiedalījās Reinis Leo Miķelsons, savukārt komunikācijas dizaina un «Jaunā dizainera» balvas darbu vērtēšanā neiesaistījās Maija Rozenfelde

 

Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicināt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību. Latvijas Dizaina gada balva ar Kultūras ministrijas atbalstu dibināta 2017. gadā. Līdz 2025. gada maijam to organizē Latvijas Dizaina centrs.

 

Latvijas Dizaina centrs ir Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.