Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina vasaras skolas «Dizaina aktīvisms: intervences eko–sociāliem izaicinājumiem» laikā dizaina, bioloģijas un vides zinātņu studenti pētīja urbāno ekoloģiju, reģeneratīva dizaina principus, kā arī cilvēku un citu sugu attiecības pilsētvidē. Šī gada vasaras skolas virstēma bija sikspārņi, kas ir apdraudēta, bet bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīga zīdītāju suga. Starpdisciplinārās komandās studenti veidoja dažādas instalācijas, kas aicina domāt par līdzvērtīgākām sugu attiecībām. Līdz vasaras beigām darbi aplūkojami rūpnīcas «Veldze» teritorijā.
Jau otro gadu LMA Dizaina nodaļa rīko dizaina vasaras skolu «Dizaina aktīvisms: intervences eko–sociāliem izaicinājumiem», kas aicina palūkoties ārpus cilvēkcentriskas pieejas dizainam, lai veicinātu empātijas veidošanos starp cilvēkiem un dabu, kā arī rosinātu starpdisciplināru pieeju aktuālu problēmu risināšanā. «Mēs mēdzam nošķirt «pilsētu» no «dabas», «cilvēku» no «dzīvnieka», tomēr šis sadalījums ir iztēlots un mākslīgs. Vasaras skolas laikā kopā ar studentiem mēģinām iztēloties rūpēšanās un taisnīguma pilnas attiecības, kā arī meklēt veidus, kā runāt un stāstīt par tām. Starpdisciplinaritāte un sadarbība starp dizaina un vides zinātņu studentiem palīdz veidot izpratni, ka panākt ekocentriskas pārmaiņas nav indivīda spēju robežās — tās var īstenot līdzīgu mērķu vadītas kopienas, kas apvieno cilvēkus ar dažāda veida zināšanām,» norāda viena no skolas organizatorēm, dizainere Rūta Jumīte.
Programmas komanda akcentē, ka izglītībai ir būtiska loma ilgtspējīgu pārmaiņu veicināšanā un vērtību sistēmas maiņā, tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kādās vērtībās un ideoloģijās izglītības programmas un metodes tiek balstītas. «Vasaras skolu raksturo kritiskās pedagoģijas pieeja, kas mācīšanās procesā ienes ne tikai kritiskas domāšanas un dizaina metodes, bet arī pašu izglītības procesu uzlūko kritiski. Tiek veidota horizontāla mācību vide, kur ikviena pienesums ir svarīgs, zināšanas tiek decentralizētas — mācāmies ne tikai no ekspertiem, bet arī viens no otra, no citām sugām un viņu paradumiem, kā arī pašas izpētes vietas,» stāsta mācību programmas satura līdzautore, izglītības projektu kuratore Ieva Laube.
Izmantojot spekulatīvā dizaina, aktīvisma un stāstniecības metodes, vasaras skolas dalībnieki radošās rūpnīcas «Veldze» teritotijā veidoja instalācijas, kas aicina sabiedrību plašāk palūkoties uz pilsētvidi un tās bioloģisko daudzveidību, šogad īpašu uzmanību pievēršot urbānajiem sikspārņiem. «Programma tika veidota no izejas pozīcijas, kas akcentē sikspārņu vērtību bez tieša labuma cilvēkiem, lai tie ne tikai izdzīvotu pilsētvidē, bet dzīvotu ar uzviju,» pauž skolas organizatore, dizainere un pētniece Tīna Alise Drupa.
Intervence «Sikspārņu caurums aizspriedumu pārvarēšanai» aicina apmeklētāju apgulties un ielūkoties ķieģeļu sienas plaisā — vietā, kas potenciāli varētu būt sikspārņu mītne —, izaicinot savas bailes no tumšiem un nezināmiem nostūriem urbānajā vidē. Iedziļināties mūru ekosistēmās aicina arī instalācija «Paslēpes», kas vērš uzmanību uz plaisām ēku fasādēs. Tās nereti kalpo kā patvērums urbānajiem sikspārņiem, tomēr, atjaunojot namus, šīs dzīvotnes tiek zaudētas.
Instalācija «Tumsnesis» kritiski aplūko pilsētvides apgaismošanas pieejas un runā par tumsu urbānajā vidē kā vērtību reģeneratīvai nākotnei. Darbs veidots kā vizuāla atsauce uz lampu, tomēr tas pilda pretēju funkciju, ļaujot urbānajiem sikspārņiem patverties no gaismas. Savukārt instalācija «Batedrāle» vērš uzmanību specifiski uz baznīcu izgaismošanu. Pilsētvidē sikspārņi nereti mitinās baznīcu fasādēs, tomēr to izgaismošana padara šo vidi sikspārņiem nedraudzīgu. Lai veicinātu mūsu empātiju un izpratni par šo jautājumu, «Batedrāle» veidota kā patvērums cilvēkam — vieta, kur paslēpties no pilsētas burzmas un rast mirkli mieram.
Instalācija «Oda priekam» aicina domāt par sugu simbiozi pilsētās. Sikspārņi ir nozīmīgi ekoloģijas procesu regulācijas dalībnieki urbānajā vidē, jo pārtiek no kukaiņiem, tostarp odiem. «Oda priekam» ir cilvēkam piemērots krēsls odu barošanai, ko iedvesmojis asinsdonora krēsls. Instalācija aicina pārvarēt mūsu «neērtās» attiecības ar odiem, saskatot savu līdzdalību sugu ekoloģijā.
«Vasaras skola pierāda, ka radot laiku, telpu un vietu, kas prasa izkāpt no ikdienas interešu lauka, mēs kolektīvi esam spējīgi rast empātiju un rūpes pat par tādām marginalizētām sugām kā sikspārņi. Manuprāt, šis mācību procesa uzstādījums ir skaidri redzams gala darbos. Radīt eko–sociāli centrētus izglītības notikumus nav tikai pedagoģisks, bet arī politisks akts, iestājoties par vēlamajām pārmaiņām. Aicinu vairāk profesionāļu iesaistīties izglītības dažādošanā, kas atspoguļotu uz pārmaiņām vērstu, kritisku un laikmetam piemērotu zināšanu apmaiņu,» rosina Tīna Alise.
LMA Dizaina vasaras skolas «Dizaina aktīvisms: intervences eko–sociāliem izaicinājumiem» notika no 2. līdz 11. jūnijam, savukārt studentu veidotās instalācijas radošās rūpnīcas «Veldze» teritorijā apskatāmas līdz vasaras beigām.
Instalācijas veidoja: Katrīne Šveida, Līva Jakobsone, Anna Liepiņa, Kristīne K. Putniņa, Elizabete Dzalbe, Grieta Ieviņa, Madars Juris Liholajs, Elīza Pētersone, Dārta Auziņa, Dāvis Dēliņš, Rasa Grīnberga, Samanta Pavļika, Luīze Sproģe, Mārtiņš Locs, Inese Elizabete Bukovska, Beāte Bogustova, Amanda Ieva Tutāne, Reinis Rubenis, Artis Sleņģis, Evenīna Krista Šteina, Samanta Berena, Elīza Roberta Āķīte, Darja Rogoza, Alise Zvaigzne, Miks Ozols un Patrīcija Elizabete Lakševica.
Vasaras skolu rīkoja LMA Dizaina nodaļa sadarbībā ar radošo rūpnīcu «Veldze» un Latvijas Universitāti. Komanda: Rūta Jumīte (organizatore, satura līdzautore), Tīna Alise Drupa (organizatore, producente, satura līdzautore), Ieva Laube (Satura līdzautore, fasilitētāja) un Rūdolfs Bekičs (intervenču būvniecības fasilitētājs). Atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, «Tikkurila», «Serviss D», «Stipro», RISEBA Arhitektūras fakultāte, «Valmiermuiža».
Viedokļi