DMDM skatāma «Roche» dizaina vīzijai veltīta izstāde

Izstādes «Drosme un rūpe. Arhitektūra un dizains: «Roche» vīzija» mērķis ir pastāstīt mūsdienu skatītājam, kā uzņēmuma vadības drosmīgā domāšana, tolerance un rūpes tika vērsta gan farmācijas zinātnes attīstības virzienā, gan precīzas un kvalitatīvas vizuālās identitātes izveidē. Darbā «Roche» aicināja labākos, arhitektiem un grafikas dizaineriem sniedzot radošo brīvību un iespēju eksperimentēt, — tā tapa jauna konkrētās nozares specifikai atbilstoša funkcionāla arhitektūra un neparasti bagātīga grafikas dizaina valoda, kas paralēli zinātnes atklājumiem 20. gadsimtā lika pamatus «Roche» korporatīvajam tēlam.

«Roche» 1896. gadā Bāzelē, Šveicē dibināja pieredzējušais uzņēmējs Frics Hofmans–Larošs (Fritz Hoffmann–La Roche) ar pārstāvniecībām Itālijā un Vācijā. Pirmais pasaules karš un revolūcija Krievijā būtiski ietekmēja kompānijas darbību, kad finansiālo grūtību rezultātā to vajadzēja pārveidot par akciju sabiedrību. 1920. gadā vadību pārņēma Emīls Kristofs Barels (Emil Christoph Barell), kurš veicināja progresu un modernās farmācijas izaugsmi. Jau pašos pirmsākumos uzņēmums bija kosmopolītisks, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas sievietēm. Barels pievērsa lielu uzmanību arhitektūras, grafiskā dizaina un starptautiskā mārketinga attīstībai un arī uzsāka mākslas darbu pasūtīšanu «Roche» ēkām.

Savukārt uzņēmuma darbības sākums Latvijā saistīts ar Liepājā dzimušo Jozefu Āronštammu (Joseph Aronstamm), kurš Krievijā radīja veiksmīgu tirdzniecības tīklu. Pēc 1917. gada Oktobra apvērsuma viņš atgriezās Latvijā un nodibināja «Roche» aģentūru. 1931. gadā tika plānota «Roche» ēka Rīgā, lai tā kļūtu par centru Baltijas un Krievijas reģionam, taču karš un okupācija to izjauca. «Roche» Latvijā atsāka darbību 1993. gadā, 2005. gadā izveidoja «Roche Latvija», kas 2016. gadā atpirka vēsturisko ēku Miera ielā 25. Ēku atjaunoja «Didrihsons arhitekti».

Izstādē Latvijas publika pirmo reizi varēs iepazīties ar unikāliem materiāliem, kas glabājas «Roche» arhīvā Bāzelē: fotogrāfijām, arhitektu oriģinālajām skicēm un rasējumiem, kā arī kaleidoskopisku iespieddarbu klāstu. Ekspozīcijas centrālo asi veido stāsts par diviem arhitektiem: latvieti Aleksandru Klinklāvu un šveicieti Oto Rūdolfu Zalvisbergu. Abus vieno sekošana modernismā balstītai funkcionalitātei, par galveno izvirzot nepieciešamību radīt konkrētā uzņēmuma prasībām pielāgotu arhitektūru. Šo arhitektu veikumu 20. gadsimta sākumā dokumentējuši izcili fotogrāfi — Roberts Johansons (1877–1959, Latvija) un Roberts Šprengs (Robert Spreng, 1890–1969, Šveice).

Aleksandrs Klinklāvs (1899–1982) ir pirmās īpaši «Roche» uzņēmumam būvētās funkcionālisma stila ēkas ārpus Šveices arhitekts. 1932.–1933. gadā viņš ir projektējis ēku Rīgā, Miera ielā 25, kas vienlaicīgi paredzēta ražotnes un biroja vajadzībām. Klinklāvs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem Ernesta Štālberga audzēkņiem, profesors apmācības procesā orientējās uz Bauhaus skolas teorētiskiem principiem. Latvijas 20. gs. 20.–30. gadu arhitektūras vēsturē viņš ir ieguvis atzinību kā speciālists veselības aprūpes arhitektūras jomā. Klinklāva radošais mantojums izceļas ar racionālu un proporcionāli līdzsvarotu internacionālo modernismu, ko demonstrē «Roche» Rīgas filiāles ēka.

Oto Rūdolfs Zalvisbergs (Otto Rudolf Salvisberg, 1882–1940) ir pirmās funkcionālisma stilā būvētās «Roche» uzņēmuma ēkas Bāzelē (Bldg 21 – administratīvais korpuss) arhitekts. Tā tika pabeigta 1936. gadā, tas ir nedaudz vēlāk nekā Rīgas projekts, bet nenoliedzami abas celtnes vieno askētiska arhitektoniskā valoda un modernisma loģikā balstīta funkcionalitāte. Zalvisbergs atzina par nepieciešamību radīt tieši uzņēmuma prasībām pielāgotu arhitektūru. Tāpat meistara rokraksts spoži izpaudās viņa interjeros, kur pārdomātais un lietotājam draudzīgais detaļu risinājums saglabā savu aktualitāti arī no šodienas skatpunkta.

Otrs nozīmīgs izstādes aspekts ir «Roche» inovatīvā pieredze, izstrādājot uzņēmuma produktu tēlu grafiskajā dizainā. Kā ar vizuāliem līdzekļiem pastāstīt par zāļu efektivitāti? 1930.–1970. gados tapušās informatīvās lapas raksturo spēcīgas metaforas un pārsteidzoši dažādi mākslinieciskie paņēmieni, oriģināla un kvalitatīva poligrāfija, kas pārliecinoši atklāj grafiskā dizaina evolūciju 20. gadsimtā.

Par vadošajiem grafikas māksliniekiem uzņēmumā strādājuši vairāki ievērojami dizaineri, to vidū bija arī Makss Braitšmits (Max Breitschmid, 1911–1970) un Teo Balmers (Theo Ballmer, 1902–1965). Sevišķi jāizceļ leģendārais Jans Tšiholds (Jan Tschichold, 1902–1974) — fotomontāžas pionieris, tipogrāfs un grāmatu dizainers, «Bauhaus» iedvesmotājs, kuram ir neatsverama loma 20. gadsimta grafiskā dizaina attīstībā.

DMDM ir pateicīgs par sadarbību ar «Roche» arhīvu Bāzelē un «Roche Latvija», apkopojot vērtīgas 20. gadsimta arhitektūras un dizaina liecības, kas parāda, kā viens no vadošajiem farmācijas uzņēmumiem cauri laikiem ir saglabājis uzticību modernismam, racionālai arhitektūrai un izteiksmīgam dizainam, ko demonstrē «Roche» ēku spilgtākie piemēri Bāzelē, Rīgā un citur pasaulē, kā arī «Roche» grafikas dizaina nodaļā tapušie informatīvie izdevumi.

Izstādi pavada plaša pasākumu programma, kurā padziļinātu ieskatu aplūkotajās tēmās sniegs dizaina, arhitektūras un vēstures pētnieki. Jau pirmajā dienā — 13. septembrī — plkst. 13.00 notiks Šveices uzņēmuma «Roche» pārstāvja, vēstures kolekcijas un arhīva kuratora Aleksandra L. Bieri (Alexander L. Bieri) lekcija «Roche and the Arts – A Legacy of Commitment» («Roche un māksla: mantojums nākotnei») un atvērtā ekskursija izstādē angļu valodā. Savukārt radošās darbnīcas, nodarbības skolēniem, Rudens skola bērniem, «Senioru rīti», «Sarunas muzejā», lekcijas un citas norises dažādos aspektos aktualizēs «Roche» kolekcijas daudzveidību un tās nozīmi mūsdienu kontekstā. Sekot līdzi izstāde aktualitātēm iespējams DMDM mājaslapā.