Atzīmējot Cēsu muzeja Izstāžu nama 40 gadu jubileju, šoruden tur aplūkojama māksliniekam Raimondam Pinnim, Izstāžu nama interjera autoram, veltīta izstāde. Ekspozīcijas apmeklētāji varēs uzzināt vairāk par Izstāžu nama tapšanu, Cēsu māksliniekiem un Raimonda Piņņa veikumu. 6. decembrī interesenti aicināti uz mākslas vēsturniece Agneses Strautiņas lekciju par kafejnīcu dizainu 20. gadsimta otrajā pusē.
Domājot par kvalitatīvu mākslas izstāžu rīkošanas iespējām novados ārpus Rīgas, pēc Cēsu muzeja direktora Ivara Zukuļa un mākslinieka Jāņa Droņa iniciatīvas 1985. gada 20. februārī apmeklētājiem tika atvērts Cēsu Izstāžu nams. Izveidojot piecas izstāžu zāles, tas tika iekārtots bijušajā Cēsu pilsmuižas zirgu stallī — 200 gadus senā ēkā, kas tika pārbūvēta un restaurēta pēc arhitekta Ilgoņa Stukmaņa un interjerista Raimonds Pinņņa projekta.
Ivars Zukulis savā Izstāžu nama atklāšanas uzrunā norādīja: «Arhitektu projektētāju, restauratoru, mākslinieku un citu speciālistu ciešā sadarbība radījusi atzīstamas kvalitātes vidi, kura izvirza augstas prasības tās tālākai izmantošanai un domājams arī augstas prasības turpmāko ekspozīciju autoriem–māksliniekiem». Savukārt māksliniece Džemma Skulme atklāšanas pasākumā, runājot par pieeju kultūras darba mūsdienīgu risinājumu meklēšanā, piebilda: «Cēsu muzejs ir tuvu ideālām iespējām».
Bijušā staļļa–ratnīcas restaurēšanas un rekonstrukcijas darbu programmā, atbilstoši valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības principiem, bija paredzēts saglabāt esošās būvkonstrukcijas un restaurēt klasicisma parauga elementus fasādēs. Arī interjera koncepcijai bija jāattīsta šī restaurācijas pamatideja, izmantojot ēkas kultūrvēsturiskās arhitektoniskās vērtības. Raimondam Pinnim bija izdevies radoši apvienot redzamos vēsturiskos arhitektūras elementus ar mūsdienīgo.
Mākslinieks, interjerists Raimonds Pinnis (1942–2022) aktīvi darbojies Cēsu mākslas un radošajā dzīvē. Vēl pirms iestāšanās Latvijas Mākslas akadēmijā viņš kopā ar mākslinieku Jāni Droni Cēsīs ierīkoja mākslinieku darbnīcu, lai modernizētu veikalus, izstrādātu un īstenotu sabiedrisko ēku un veikalu projektus, noformētu skatlogus un veidotu reklāmas. Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas 1977. gadā Raimonds desmit gadus strādāja Rīgā, kombinātā «Māksla», pildot valsts pasūtījums. Piņņa paveikto darbu sarakstā ir sabiedrisko ēku interjeru izveide Gulbenē, Alūksnē, Valmierā, Cēsīs. Viņa kā interjerista veikums Cēsīs ir bārs «Bravo», savulaik populārākā kafejnīca pilsētā «Laumiņa», veikals «Pērle», Vecpilsētas aptieka, grāmatnīca «Sprīdītis». Arī Valmieras Drāmas teātra vestibils, muzejs un kafejnīca, kafejnīca «Eglīte» Āraišos un citi projekti.
Cēsu Izstāžu nama jubilejas izstāde apmeklētājiem atvērta līdz 14. decembrim. Izstāžu nama jaunumiem iespējams sekot Instagram un Facebook.
6. decembrī plkst. 16.00 interesenti aicināti uz mākslas vēsturniece Dr. Agneses Strautiņas lekciju «Publiskais interjers 20. gadsimta otrajā pusē: modernisma principu interpretācija un pielietojums kafejnīcu dizainā» Cēsu Izstāžu namā. Lekcija atklās atklās interjera dizaina nozīmi un vietu Latvijas kultūrtelpā un mākslas vēsturē, pievēršoties 20. gadsimta otrās puses modernisma un postmodernisma interjera dizainu piemēriem Rīgas, Jūrmalas un Cēsu kafejnīcās.
20. gadsimta otrajā pusē publiskais interjers atspoguļoja pārmaiņas, ko noteica modernisma estētikas ietekme. Atainojot dizaineru un mākslinieku centienus sabalansēt politiskās iekārtas prasības ar tolaik noliegto Rietumu pasaules ietekmi, kafejnīcu interjeri bieži kļuva par «izstāžu zāli», ar kuras palīdzību demonstrēt apmeklētājiem padomju ideālus, tomēr, paradoksālā kārtā, vienlaikus arī oficiālās ideoloģijas noliegtās Rietumu dizaina tendences.
Viedokļi