BEDA pētījums kartē dizaina politiku Eiropā

Pētījums «Design Policy Mapping in Europe» parāda būtisku paradigmas maiņu: dizains vairs netiek uztverts kā izolēta radošā nozare, bet kļuvis par starpdisciplināru rīku plašākā politikas veidošanā dažādās jomās. Tas arvien biežāk parādās aprites ekonomikas dokumentos, kultūras un radošo industriju attīstības plānos un Eiropas zaļā kursa iniciatīvās.

Pētījuma rezultāti parāda, ka dizains tiek integrēts ilgtspējīgas attīstības politikās un radošo jomu stratēģijās, tomērtas joprojām ir maz pārstāvēts digitālajās stratēģijās, pētniecībā un attīstībā, arhitektūrā un būvētās vides politikā, norādot uz vajadzību stiprināt dizaina nozīmi šo jomu politikas veidošanā.

• Eiropā spēkā ir tikai divas dizainam veltītas politikas — Latvijā un Islandē.
• Dizains politikas veidošanā ir klātesošs vairāk nekā jebkad agrāk un ticis integrēts attīstības stratēģijās dažādās jomās.
• No skaidri nodalītas līdz integrētai lomai — atsevišķas stratēģijas vietā dizains tiek integrēts politikā plašākā kontekstā.
• Dažādās politikās dizains ieņem atšķirīgas lomas — kā radošā nozare kā inovāciju metode, kā ilgtspējas virzītājs un kā instruments lietotājorientētu valsts pakalpojumu veidošanā.
• Specifiska, dizainam veltīta politika var nodrošināt saskaņotību dažādās jomās, ja tā ir cieši integrētas valsts pārvaldē — vietās, kur spēkā atsevišķa dizaina politika, tā spēj savienot dažādas darba kārtības un stiprināt nozares redzamību; vietās, kur tādas nav, dizaina loma var kļūt fragmentāra un grūtāk uzturama.

Dizaina pētnieks, viens no projekta dalībniekiem Pjotrs Švjonteks (Piotr Swiatek) rezumē paradoksu: «Vienā ziņā skaidri definētu dizainpolitiku Eiropā ir maz. Otrā — dizains ir redzamāks un ietekmīgāks nekā jebkad.» Balstoties uz pētījuma rezultātiem, BEDA izstrādājusi jaunu analītisku instrumentu — Dizaina politikas spektru —, kas ļauj novērtēt, cik cieši dizains integrēts nacionālajā politikas plānošanā.

Latvijā stratēģija jāpapildina ar rīcības plānu

Latvija pētījumā izcelta kā viena no retajām Eiropas valstīm, kurai ir īpaša dizainpolitika — Latvijas Dizaina stratēģija 2022–2027. Tā veidota kā nozares attīstības ietvars, kas stiprina dizainu ne tikai kā radošo profesionāļu jomu, bet arī kā metodi, kas palīdz risināt sabiedriski nozīmīgas problēmas, uzlabot pakalpojumus un veicināt inovāciju.

Latvijas profils pētījumā izceļ vairākas dizaina integrācijas jomas:

• kultūras un radošo industriju politika — dizains tajā aplūkots gan kā atsevišķa radošā joma, gan kā instruments lietotājorientētu risinājumu un kultūras pieejamības veicināšanai, tostarp saistībā ar «Jauno Eiropas Bauhaus»;
• aprites ekonomikas politika — ietvertas konkrētas atsauces uz ekodizainu un ilgtspējīgu produktu izstrādi;
• inovāciju, digitalizācijas un arhitektūras politikas jomās dizains pagaidām nav sistemātiski iekļauts.

Pētījums norāda, ka Latvijas lielākie izaicinājumi turpmāk ir konkrēta darbības plāna ieviešana, starpsektoru koordinācija un dizaina izmantošana arī ārpus kultūras un aprites ekonomikas jomām, integrējot to arī citās politikās. Vienlaikus fakts, ka Latvijai ir skaidrs dizaina politikas ietvars, dod tai priekšrocības, ļaujot vieglāk savienot dažādu jomu politikas, stiprināt nozares redzamību un nodrošināt strukturētu attīstību.

Iepazīties ar pilnu «Design Policy Mapping in Europe» pētījumu iespējams «MADres» mājaslapā.

BEDA ir Eiropas mēroga dizaina organizācija, kas apvieno 51 dalīborganizāciju, pārstāvot miljoniem dizaineru un sekmējot dizaina lomu politikas veidošanā. Tāpat BEDA atbalsta dizaineru lomu biznesā un sociālajā kontekstā, mudinot privātā un publiskā sektora organizācijas izmantot dizaina metodoloģijas, lai risinātu sarežģītas problēmas un ieviestu inovatīvas prakses. «MADres» ir BEDA stratēģiska iniciatīva, ko līdzfinansē Eiropas Savienība un kuras mērķis ir stiprināt dizaina lomu ilgtspējīgā izaugsmē.