Šī gada tēma «Past, Present, Possible» jeb «Pagājušais, tagadējais, iespējamais» atzīmēja Nīderlandes Dizaina nedēļas (DDW) 25. gadskārtu. No 18. līdz 26. oktobrim Nīderlandes dizaina galvaspilsētā Eindhovenā pulcējās 2500 izstāžu dalībnieku, atbalsojot šī brīža ģeopolitiskos un militāros konfliktus pasaulē, kā arī inovācijas materialitātē un tehnoloģijās. Līdz ar izstādēm notika diskusijas par dizaina izglītību un dizaineru lomu sabiedrībā, iezīmējot gan dizaineru atbildību, gan nepieciešamās pārmaiņas profesijas noturībai pārmaiņu priekšā.
Materiālu inovācijas un jaunatklāšana
Diskurss par materiālu aprites ekonomiku, industriālās ražošanas atlikumiem un kontrastu starp masveida un ierobežota daudzuma produktu ražošanu šogad DDW izskanēja arvien plašāk, tostarp Eindhovenas Dizaina akadēmijas skates diplomandu darbos. Jaunais dizainers Filips Go (Philippe Gaud) akadēmijas skatē rīkoja vaska lampu darbnīcu «Le Labo 1.0», skatītāju priekšā izgatavojot kvalitatīvus, pārdomātus un pilnībā pārstrādājamus gaismekļus. Ar šo projektu dizainers piedāvā pārskatīt patēriņa kultūras principus, padarot izgatavošanas procesu caurspīdīgu, lokālu un pielāgojamu apkārtējiem apstākļiem. Savukārt dizainers Noē Garsija (Noé Garcia) piedāvāja mēbeļu kolekciju «Industrial Fragments», kas izgatavota no industriāliem atlikumiem. Alumīnija profili, plastmasas formas un iepakojumu materiāli, kas iegūti būvlaukumos, rūpnīcās un noliktavās, dizainera savienoti, veido jaunu izpratni par skaistumu, atklājot to arī ansambļos, ko veido aizmirstu objektu fragmenti.
Materiālu dizainā izcēlās divi projekti. Džeks Ostins (Jack Austin) ar projektu «The Floor is Lava» savieno materiālu, vietu un pieredzi. Iedvesmojoties no Skotijā sastopamiem iežiem, viņš radījis jaunu materiālu, kas apvieno akmens un stikla īpašības. No obsidiānam līdzīgā materiāla dizainers izgatavojis viskija trauku kolekciju, iemiesojot un sakausējot Skotijas ģeoloģiju un kultūru. Ivans Stefkovičs (Ivan Stefkovic) darbā «Zeme — Earth as a design material» piedāvā atgriezt zemi laikmetīgā dizaina materiālu apritē. Ideju materializējot, dizainers izgatavojis lakonisku sienas gaismu un plauktu kolekciju. To formveide iedvesmota no blietētas zemes ķieģeļiem — primārā dizainera sadarbības partneru ražotā produkta Sarunā Ivans atklāj, ka rūpnīcas komanda bija pārsteigta par materiāla iespējām un sasniegto rezultātu. Tas pasvītro nepieciešamību dizaineriem veidot dialogu ne vien ar sabiedrību, bet arī ražotājiem, iedrošinot līdztekus masu produktiem eksperimentēt ar unikāliem risinājumiem.
Dizaineru atbildība un loma sabiedrībā
Lai dizaina izglītība neatpaliktu no industrijām un sabiedrībai aktuālā, jārūpējas, lai jaunie dizaineri mācību procesā iegūtu sev nepieciešamos instrumentus, kā sociālpolitiski kritisku domāšanu, praksē veidotu izpratni par aprites ekonomiku un spēju komunicēt ar sabiedrību par sistēmiskajām izmaiņām, kas skar dizaina nozari. Šo vienprātīgi uzsvēra industriālie dizaineri un pedagogi Madelēna Vīzere (Madeleine Wieser), Stefans Dīcs (Stefan Diez), Kerola Baižingsa (Carole Baijings) un Ineke Hansa (Ineke Hans) paneļdiskusijā «Kur dodas produktu dizaina izglītība?» («Where is product design education headed?»). Parelēli darbam akadēmiskajā vidē visi diskusijas dalībnieki aktīvi uztur arī savu individuālo praksi un sarunā uzsvēra, ka tas ir vienīgais veids, kā pedagogiem saglabāt saikni ar industriju un nodot studentiem zināšanas, kas iemieso aktuālās vajadzības.
Jautājumi par izglītību un aprites ekonomiku tika aplūkoti arī «Interreg Baltic Sea region» projekta «Creative Cicular Cities» paneļdiskusijā, kurā piedalījās šī gada Eindhovenas Dizaina akadēmijas diplomandi Džidži Totaro (Gigi Totaro) un Ivans Stefkovičs, arhitektūras studijas «Method» līdzdibinātājs Pedro Daniels Pantaleone (Pedro Daniel Pantaleone) un latviešu materiālu dizainere Sarmīte Poļakova. Dalībnieki bija vienisprātis par dizaineru kolektīvo atbildību, lai izglītotu sabiedrību par videi draudzīgu materiālu izmantošanas nozīmi būvniecībā un produktu dizainā. Skatītāji tika iepazīstināti ar studijas «Method» šogad uzcelto paviljonu Frederiksordā, Nīderlandē «The Reading Room In The Forest», kura būvniecībā izmantoti 98% otrreizējo materiālu, aktualizējot pārdomātu celtniecību. Gan paneļdiskusijas, gan «Klokgebouw» telpās iekārtotās izstādes apmeklētājiem bija iespēja uzzināt vairāk par Sarmītes «(Un) woven» projektu — biomateriālu, kas izgatavots no tekstilrūpniecības atlikumiem.
Līdzās dizaineru atbildībai DDW šogad aktualizēja arī vajadzību spēcīgāk integrēt dizaina profesionāļus sabiedrībai nozīmīgos procesos. Intervijā ar «Designboom» DDW līdzdibinātāja Miriama van der Lube (Miriam van der Lubbe) atzīmēja, ka dizaineri var sniegt būtisku pienesumu gan politikas veidošanā, gan uzņēmējdarbībā. Tajā pašā laikā viņa iezīmē izaicinājumus, kas skar dizainerus Eindhovenā. Pieaugot tehnoloģiju sektora nozīmei pilsētā, strauji pasliktās studiju telpu pieejamība un pieaug dzīves dārdzība. Lai aizsargātu dizaineru kopienu pilsētā un aktualizētu tai nozīmīgus jautājumus, Nīderlandes Dizaina Fonds dibinājis jaunu organizāciju — «Design Development Eindhoven» —, kas turpmāk pārstāvēs dizaineru intereses. Tāpat intervijā Miriama akcentē sadarbību starp paaudzēm kā vitālu elementu dizaina industrijas noturībai — kamēr jaunākā paaudze bagātina dizainu ar eksperimentiem un aktualitātes dzirksti, pieredzējušākie dizaineri nodrošina jomas pēctecību un padziļina kontekstu.
Ģeopolitika un aktīvisms dizainā
Dizaina nedēļā netrūka arī nacionāla un globāla mēroga projektu, kuri radīti kopienām, kas šobrīd atrodas sociālo un politisko notikumu krustpunktā. Dizaineri piedāvāja gan funkcionālus risinājumus dažādām problēmām, gan izmantoja dizainu kā instrumentu tēmu aktualizēšanai plašākā sabiedrībā. Tie radīti kā atbalss uzskatu pretpolu ģeopolitiskajām krustugunīm, un atklāj vienu no mūsdienu dizaina pamatprasībām – būt sociāli reaktīvam.
Projekts «De Wachtkamer» reaģē uz bēgļu skaudrajiem dzīves apstākļiem. Nīderlandē ir vairāk nekā 30 000 patvēruma meklētāju, kuri tiek izmitināti pagaidu patversmēs, kas iekārtotas tukšās biroju ēkās, militārās telpās un teltīs. Projekta autori rosina aizstāt standarta divstāvu gultas ar cilvēciskāku risinājumu, kas nodrošina lielāku privātumu, cieņu un drošību, tādējādi uzlabojot gan bēgļu dzīves apstākļus, gan radot atbalstošu vidi viņu veiksmīgai integrācijai sabiedrībā. Savukārt, instalācijā «Playing with Weapons» Hannas van Luterveltas (Hannah Van Luttervelt) mīkstie bumbu, raķešu un mīnmetēju atdarinājumi izpludina robežu starp nevainību un iznīcību. Ar maiguma palīdzību dizainere atmodina mūsu apziņu par kara biedējošo normalizāciju.
Šim jautājumam pievēršas arī studija «Design Reperations», kas DDW piedalījās ar spekulatīvu tūrisma aģentūras telpu «Gaza Travel Agency». Iedvesmojoties no vēsturnieka Dr. Salmuna Abu Sitas (Dr. Salmun Abu Sitta) Palestīnas iedzīvotāju repatriācijas plāna, izstādes veidotāji to interpretējuši kā tūrisma maršrutus Gazā, ko pavada emocionāli pieredzes stāsti, kas izstādīti gluži kā ceļojumu reklāmas. Interpretējot situāciju šādi, studija apvērš izmisuma sajūtas piesātināto naratīvu, piepildot to ar cerību par veiksmīgu Gazas iedzīvotāju atgriešanos mājās.
Ņemot vērā, ka Eindhovenas dizaina akadēmija izceļas ar savu multikulturālo studentu kolektīvu, skolas diplomandu skate bija viens no ģeopolitisko pārmaiņu izpētes karstākajiem punktiem. Minētais multikulturālisms vistiešāk atbalsojas diplomanda Tonija Tao Lī (Tony Tao Li) darbā «From the Diasphere with Love», kurā dizainers pēta diasporas pieredzes veidoto konceptuālo telpu, kas atrodas starp anglosfēru un sinosfēru jeb Austrumāzijas kultūras sfēru, kā arī Lotes van Hulstas (Lotte van Hulst) darbā «FC Tectonics: Football’s Strategic Play in the Territorialisation of Nation State Sovereignty», kas ar divu kanālu videoinstalācijas palīdzību pēta futbola kā ģeopolitiska spēka nozīmi un politisko raksturu.
Ar vides instalāciju palīdzību jaunie dizaineri nebaidās izcelt arī aktuālas sociālās problēmas. Piemēram, Andreas de la Penjas Agirres (Andrea de la Peña Aguirre) darbs «Structures of Fear» pievēršas aktuālajai dzimumvardarbības problēmai, izmantojot tekstilizstrādājumu ražošanas koloniālo vēsturi kā kontekstuālo vadmotīvu. Savukārt Aglaē Džerijas Vilsones (Aglaé Jarry Wilson) instalācija «Find Your Way Back: Unmapping Blackness» pēta melnādaino un jaukto identitāšu daudzveidību, izmantojot krāsu, materiālu un skaņu.
Dizains DDW meklē jauno skaistumu un atspoguļo pārmaiņas
Gaistot jauno dizaineru ambīcijām par masveida ražošanu, vairums no produktu un kolekcionējamā dizaina darbiem, kas bija apskatāmi DDW, savā vizuālajā tēlā ir organiski, nepilnīgi un apzināti atklāj to izveides un ražošanas nospiedumus. Taču atteikšanās no perfekcijas nenozīmē atteikšanos no skaistuma. Dizaineri meklē jaunus izteiksmes veidus, kā ienest mūsu dzīvē skaistumu, izmantojot jaunus materiālus un ilgtspējīgāku pieeju.
Dizainera profesiju raksturo spēja analizēt kompleksas situācijas, kas noder, ne vien veidojot funkcionālus risinājumus, bet arī meklējot naratīvus saspīlētās situācijās un viedokļu dažādībā. Spekulatīvais un aktīvisma dizains spēj sniegt gan kritisku skatījumu uz apkārtējiem procesiem, gan dot cerību, motivāciju pārmaiņām un degsmi par to, kas mums svarīgs.
Viedokļi