Publicitātes attēls

Jūlija vidū Londonā norisinājās ikgadējā Tipografikas vasaras skola, kas vienkopus pulcēja 30 jaunus un pieredzes bagātākus grafikas dizainerus ar īpašu interesi par teksta un burtu dizainu. Tajā piedalījās arī pašmāju zīmolu dizaina studijas «Overpriced» grafikas dizainere Eva Abduļina, kura dalās savos vērojumos un atziņās ar FOLD lasītājiem.

Reportāžas Eva Abduļina 29. augusts, 2017

Tipografikas vasaras skolas (Typography Summer School, turpmāk — TSS) idejas autors ir britu grafikas dizaineris un pasniedzējs Freizers Magridžs (Fraser Muggeridge), kura mērķis bija radīt vietu, kur jaunie dizaineri varētu savienot mācības ar profesionālo darbību un attīstīt prezentācijas prasmes, vienlaikus pilnveidojot iemaņas un zināšanas tipografikā. Skolas sākumā tās mērķauditorija bija Londonas un Lielbritānijas studenti, bet šobrīd tie ir vien mazākā daļa no dalībniekiem. Skola pulcē jauniešus no Amerikas, Brazīlijas, Austrālijas, Singapūras, Indonēzijas un vairākām Eiropas valstīm. Kopš 2013. gada tā notiek arī Ņujorkā un guvusi lielu popularitāti studentu vidū.

TSS lokācija mainās ik gadu. Šogad tās norisei tika izvēlēts Rabbits Road Institute Austrumlondonā. Institūts atrodas Vecās muižas parka (Old Manor Park) 1904. gadā celtajā bibliotēkā, kas šobrīd kļuvusi par mājām neatkarīgajiem māksliniekiem. Tās plašums un tehniskais aprīkojums ļauj darboties ar vairākām drukas tehnikām, kā arī organizēt tur dažādus pasākumus un darbnīcas, tostarp atbalstīt TSS norisi. Skolas apkārtne atšķiras no vienmēr krāsainās Šordičas, kur būtu viegli iedomāties notiekam šādu pasākumu, taču tā ir ne mazāk kolorīta ar citu tikpat dzīvīgu vidi un lieliskiem tipografikas piemēriem uz katra stūra.

Katru gadu TSS tiek uzņemti 30 dalībnieki ar atšķirīgiem pieredzes līmeņiem. Lielu daļu veido studenti vai jaunie profesionāļi, kuri nesen beiguši studijas, bet daži augstāka ranga dizaineri ierodas TSS, lai paplašinātu redzesloku.

Vasaras skola norisinās piecas dienas, un grafiks ir visai saspringts. Katru dienu no plkst. 10.00 līdz 18.00 vai pat ilgāk notiek radošās darbnīcas, papildu tām — dažādas vieslekcijas. Šogad programma tika sadalīta trīs darbnīcās, kuru laikā fokuss no teksta pārplūda uz burtu.

Pirmā un otrā diena. Vikipēdijas darbnīca

Jau ieejot zālē, bija dzirdama kņada. Iepazīšanās pagāja bez biklas vārdu apmaiņas — visos dalībniekos bija jūtama degsme un vienota motivācija, kādēļ esam šeit ieradušies. Diena sākās ar Freizera lekciju par teksta hierarhiju. Uzmanība tika vērsta uz tipografikas pamatprincipiem. Tie varēja likties diezgan pašsaprotami, tomēr ikdienā, pašiem strādājot ar tekstu, visbiežāk lietojam sev ierastākos, nemaz neiedomājoties par citiem, piemērotākiem variantiem. Apskatījām daudz dažādu piemēru par citātu, atsauču un virsrakstu formatēšanu un diskutējām par katra piemērotību situācijai un par apzinātu dažādu stilu izvēli un to atbilstību saturam.

Nākamais runātājs bija Džeimss Langdons (James Langdon). Ja Freizera lekcija vairāk skāra funkcionālo teksta apstrādes pusi, tad Džeimss pievērsās teksta saturam. Savā praksē viņš visvairāk strādā ar grāmatām par teātri, mākslu un dzeju, līdz ar to teksts seko šo mediju likumiem, un tipografikas likumi ir pakļauti satura ritmam un jēgai.

Punktu uz «i» pirms darba sākšanas uzlika dizainera Lūka Hola (Luke Hall) lekcija par darba procesa optimizāciju un «InDesign GREP Styles», kas ievērojami atvieglo darbu ar lielu teksta apjomu un padara tā formatēšanu daudz efektīvāku. Lūks vērsa uzmanību uz to, ka darba kultūras optimizēšana ļauj krietni vairāk laika atvēlēt eksperimentiem un to realizēšanai.

Es gribētu izcelt lektoru sniegtās informācijas daudzveidību. Tā lika aizdomāties par saturu, tā nozīmi un formu un vienlaikus domāt arī par praktisko darba organizāciju.

Radošajā darbnīcā katram dalībniekam tika dots uzdevums brīvi izvēlēties tēmu no vikipēdijas un apstrādāt tekstu, sekojot likumiem, par kuriem nupat tika runāts lekcijās. Mēs mēģinājām likt lietā jaunās zināšanas un pārvarēt vēlmi izmantot ierastos paņēmienus. Bija svarīgi saprast, kāds teksta izklājums atbilst satura veidam un kāda hierarhija ir nepieciešama, lai viegli vadītu lasītāju cauri informācijai.

Strādājām individuāli, apspriežot savus lēmumus ar visiem iepriekš minētajiem lektoriem. Darbnīcas otrajā dienā izveidoto sistēmu mēģinājām pārbaudīt, pielāgojot to garākam tekstam ar atšķirīgu struktūru, tādējādi gūstot ieskatu izveidoto vadlīniju funkcionalitātē. Tā katrs dalībnieks izveidoja aptuveni četrus atvērumus, kurus vajadzēja prezentēt. Pēc tam dalījāmies savos ieguvumos. Kā viena no vērtīgākajām man palikusi atziņa — analizē saturu, pirms organizē tā formu.

Otrajā dienā ar lielisku lekciju uzstājās studijas «OK–RM» dizaineris Rorijs Makgrats (Rory McGrath), kurš mūs iepazīstināja ar saviem darbiem un runāja par teksta formatēšanas tiešo saikni ar satura uztveri. Arī viņš norādīja, ka dizainera uzdevums ir respektēt saturu un ļaut tam runāt skaļāk par mūsu radošajām ambīcijām.

Vēl kāda svarīga atziņa no vikipēdijas darbnīcas — skaties, kurp virzās tavas acis. Tas it kā ir pašsaprotami, bet, manuprāt, vienmēr ir svarīgi sev atgādināt par teksta plūdumu un to, kā tas vada informācijas uztvērēju.

Trešā diena. Tipografiskais portrets

Pirms ierašanās TSS skolas organizatori mums lūdza atvest dažādas avīzes no savas valsts, kas tika izmantotas trešās dienas darbnīcā.

Dienas sākumā Ketrīna Diksone (Catherine Dixon), pasniedzēja no Senmārtina Mākslas un dizaina koledžas, vadīja lekciju par teksta toni un to, cik svarīgi, strādājot ar tekstu, ir pievērst uzmanību tā lasāmībai. Nav lielāka prieka, kā ar 29 domubiedriem apspriest tādas nianses kā atstarpi starp rindām puspunkta izmērā!

Pēc lekcijas saņēmām numurētas lapas ar pikseļiem dažādās tonalitātēs, un mūsu uzdevums bija, izmantojot līdzi paņemtās avīzes, atrast teksta toni, kas atbilda katram kvadrātiņam uz tonālās lapas. Zinājām, ka rezultātā jāsanāk kāda cilvēka portretam, un nākamās divas stundas iegrimām teksta tonalitāšu šķirošanā, griešanā un līmēšanā. Pēc tam, kad katrs jau bija padevies tonālajos meklējumos un uz beigām samierinājies ar to, ka no šī visa nekas nesanāks, mūs aicināja salikt lapas kopā uz sienas. Pamazām izveidojās Džeremija Korbina portrets, un mēs visi bijām pārsteigti par tik detalizētu iznākumu.

Dienas beigās Ketrīna ievirzīja mūs uz burtu dizaina ceļa, runājot par burtveidoliem dažādās valstīs un to funkcionālo piemērotību vidē. Viņa stāstīja, piemēram, par «Trajan» lietošanu Romā un tā kļūdaino izmantojumu Londonas arhitektūrā, kur saules leņķis ir daudz mazāks, līdz ar to šī fonta smalkās detaļas pazūd un neizskatās tik eleganti. Ketrīna izveidojusi burtveidolu arhīvu un krāj eksemplārus no dažādām pasaules malām.

Ceturtā un piektā diena. Fonta atjaunošana

Ceturtās dienas sākumā tikām iepazīstināti ar burtu dizainera Pola Bārnsa (Paul Barnes) darbu pie «Chiswick» burtveidola un tā evolūcijas. Pola lekcija ierāva tipografikas detaļu virpulī, tā ievadot nākamo darbnīcu.

Pēc lekcijas tikām sadalīti grupās pa trim. Darbnīcas uzdevums bija atjaunot pilnu fontu no iedotajiem pieciem burtiem. Daži saņēma ģeometriski precīzus un loģiski atveidojamus burtveidolus, bet mūsu grupas fonts vairāk līdzinājās oļu kaudzītēm, kas nepakļāvās nekādām likumsakarībām. Lai arī fonti nelīdzinājās tiem, ko redzam ikdienā, tas bija lielisks treniņš. Sākām ar esošo burtu analīzi un nospriedām, ka sākumā burtus izzīmēsim ar roku, lai vienotos par to formu. Vēlāk izvēlējāmies katram burtam vispiemērotāko formas skici, ko vēlāk digitalizējām «Glyphs» programmā. Ar tehnisko jautājumu risināšanu palīdzēja Reičela Trilevinga (Rachel Trileving) no Freizera studijas.

Dienas noslēgumā pie mums ciemojās grafikas dizainere Frita Kera (Frith Kerr). Viņa savā praksē stilizē fontus, balstoties projekta vajadzībās, tādējādi tipografika viņas darbos kļūst par absolūtu identitātes sastāvdaļu. Šī pieeja bija pilnīgi pretēja Pola Bārnsa praksei, tāpēc bija interesanti abas salīdzināt.

Piektās dienas sākumā ar saviem darbiem iepazīstināja mana līdz šim mīļākā dizaina studija «Europa», kuru darbs vairāk ir saistīts ar sociāliem un kultūras projektiem, publiski lietojams un balansē starp grafikas un vides dizaina jomām. Šāda veida projektus es labprāt īstenotu arī pati savā praksē.

Kopā ar «Europa» apkopojām jaunizveidotos fontus un prezentējām tos pārējiem dalībniekiem gan ar īsām animācijām, gan fontu izklājumu, izdrukām. Tas, ka divu dienu laikā spējām izveidot funkcionālus fontus, sniedza milzīgu gandarījumu.

Kopsavilkums

Kopumā TSS pārsteidza ar savu intensitāti un nepārtraukto rosību. Visvairāk, protams, iepriecināja tas, cik visiem klātesošajiem rūpēja smalkas tipografikas nianses un cik ieinteresēti mēs bijām diskutēt par šīm citiem nepamanāmajām detaļām. Guvu dziļāku izpratni par to, cik būtiski ir būt informētam un zinošam, lai pat vienkāršākajos ikdienas darbos radītu kvalitatīvu un uztveramu teksta dizainu. Skatītājs jāradina pie labiem piemēriem vismazākajās lietās, tikai tā var vairot labu vizuālo kultūru.

Galvenā atziņa man pašai — skatīšanās ir svarīga. Tā jau atkal ir pašsaprotama ideja, bet ikdienā der atcerēties, cik būtiski ir saredzēt saturu, tā vajadzības un detaļas. Uztaustīt, kas to varētu izcelt un palīdzēt lasītājam vai skatītājam vēstījumu uztvert un izprast.