Izstāde «100 priekšmeti no Somijas» DMDM. Foto — Didzis Grodzs

Vēl tikai līdz 8. aprīlim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) skatāma izstāde «100 priekšmeti no Somijas», kas interaktīvā un apbrīnojami aizkustinošā veidā aicina iepazīt šīs valsts vēsturi un raksturu. Lai arī izteikts ar simts objektu palīdzību, patiesībā, stāsts ir ne tik daudz par lietām, cik cilvēkiem.

Viedokļi Veronika Viļuma 5. aprīlis, 2018

Izstādē «100 priekšmeti no Somijas» ar nelielo Ziemeļvalsti, kurai pērn apritēja apaļie simts, iepazīstina viens priekšmets no katra neatkarības gada. Koncepts ir pagalam vienkāršs, taču lieliski piemērots izstādes mērķim — parādīt somiskuma esenci caur priekšmetiem, kuri, citējot izstādes anotāciju, atklāj tautas «kopīgi pārvarētās nelaimes, kā arī atjautīgus izgudrojumus un prieka avotus». Ideju izstādes autori esot aizņēmušies no slavenā Britu muzeja Londonā un tā ekspozīcijas «Pasaules vēsture 100 priekšmetos», kas tiecās aptvert vairāk nekā divus miljonus garu laika nogriezni.

Izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā aplūkojamās lietas gan ir ražotas vai dizainētas Somijā, taču, būtiskākais, tās tur arī plaši lietotas. Virkne ikdienišķu priekšmetu joprojām atrodami ne tikai muzejos, bet virknē mājokļu, savukārt citi ir unikālas, spilgtas laikmeta liecības. «Šī nav Somijas dizaina kanona vai visu laiku skaistāko priekšmetu izstāde. Tās ir lietas, kas glabā sevī stāstu vai sajūtu,» preses konferencē saka izstādes kuratore, mākslas vēsturniece un rakstniece Anna Kortelainena. Viņas domai piekrīt arī Somijas institūta Igaunijā direktore Anu Laitila, kuras vadītā institūcija ir galvenā projekta iniciatore un virzītāja. «Viena no svarīgākajām Somijas dizaina iezīmēm ir tā, ka tam nav raksturīgas tikai ekskluzīvas, dārgas un šaurai sabiedrības daļai pieejamas lietas. Somijas dizains ir praktisks un pieejams visiem,» teic Laitila. Tā kā šī ir Somijas un Igaunijas sadarbības rezultātā tapusi izstāde un arī ekspozīcijas dizainu veidojuši mūsu kaimiņvalsts dizaineri, pieeja nevilšus atsauc atmiņā Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu redzēto. Arī tajā vērojami centieni valsts attīstības gaitu asprātīgi izstāstīt caur prozaiskiem objektiem, sākot no pirmā bankomāta līdz naktspodu kolekcijai. Tiesa gan, ja Tartu konteksta izprašanai gandrīz obligāta bija iepazīšanās ar literāras esejas cienīgu tekstu, Somijas ekspozīcijā lasāmā tikpat kā nav, toties ir sajūtamais. Kuratoru spēja atrast īstās lietas, uztaustīt to, kas līdz sirds dziļumiem rezonē ar Somijas iedzīvotājiem, ir apbrīnojama.

«Kad atklājām šo izstādi Helsinkos, tā bija ļoti populāra un mani māca ziņkāre — kāpēc gan? Esmu strādājis pie neskaitāmām izstādēm, kuras galvenokārt apmeklē paši dizaineri un arhitekti. Bet uz šo sanāca visi — vecvecāki, bērni. Es domāju, ka iemesls ir tas, ka šeit ikviens var atrast priekšmetu, ar kuru saistās kādas atmiņas. Tas ir vairāk nekā tikai dizains, tā ir daļa no ģimenes vēstures,» stāsta izstādes līdzautors, dizainers Peka Tovanens.

Izstāde organizēta apļa kompozīcijā un sākas ar priežu maizes rikām. «Bija karš un maizei nācās pievienot priedes koksni, kas mūsu nācijas sākumam piešķir tumšu nokrāsu. Bet noslēdzošais objekts ir jaundzimušā pūriņš, kas ir optimistisks, priecīgs stāsts,» stāsta Kortelainena, norādot uz lielu kasti, pildītu mazuļu drēbītēm, attīstošām rotaļlietām un citām pirmajos dzīves mēnešos noderīgām lietām. Katra ģimene Somijā šādu «starta komplektu» saņem bez maksas, un nupat pie tāda tikusi arī Somijas pirmā lēdija, dzejniece Jenni Haukio, kura šomēnes pasaulē laidusi dēlu. «Tā ir demokrātija!» priecājas izstādes kuratore.

Pirms Rīgas «100 priekšmeti no Somijas» izrādīti Helsinkos, Tallinā, Oslo un Madridē, taču izstāde paliek atvērta arī pēc Somijas simtgades svinību beigām. Tas, pateicoties interneta vietnei, kurā 14 valodās (arī latviešu) iespējams vairāk uzzināt par eksponētajiem priekšmetiem. Olimpisko spēļu sekotājus varētu ieinteresēt sudrabā un Karēlijas bērzā darinātā lāpa, ar kuru 1952. gadā, kad olimpiāde norisinājās Helsinkos, tika iedegta olimpiskā uguns. Kulta filmas «Star Wars»  faniem nozīmīgs objekts būs princeses Leas kaklarota, kuras autors ir mākslinieks Bjorns Vekstroms. Un kā tad bez Muminiem! Tūves Jansones grāmatu varoņus, kurus pazīst gan liels, gan mazs arī Latvijā, izstādē pārstāv mīlīgs, 1956. gadā darināts trollītis apaļām stikla acīm un melnu čemodāniņu rokā.

Uzķeroties uz izstādes autoru izmestā āķa, un izstaigājot muzeja zāli, meklējot sev zīmīgos gadus reprezentējošos priekšmetus, uzdrošinos apgalvot, ka «100 priekšmeti no Somijas» ir viscilvēciskākā un sirsnīgākā no pēdējā laikā aplūkotajām izstādēm. Rodas jautājums — ko mēs savā simtgadē varam likt pretī, pieļaujot sentimentu, bet ne bezgaumību?

 

Recenzija sākotnēji publicēta žurnāla «Ir» 2018. gada 21. februāra numurā.