Zīmolu «Esse Ceramics» izlolojusi Esse, īstajā vārdā Esmeralda Purvišķe — keramiķe ar dizaina izglītību, kuras rokās ikdienā lietojami priekšmeti iegūst vienlaikus estētisku un ergonomisku apveidu. To papildina asprātīgas detaļas un vizuālais noformējums.
Esse visbiežāk strādā ar porcelānu, ko izceļ kā tehniski grūtāko un reizē skaistāko materiālu, un dažkārt savus darbus veido arī no akmens masas. Darbs ar porcelānu pieprasa augstu precizitāti — katrai detaļai jābūt rūpīgi izrēķinātai, jo porcelānam piemīt īpašība pēc dedzinājuma ievērojami sarauties. Trauki pārsvarā tiek izgatavoti liešanas tehnikā, katrai detaļai veidojot ģipša formu un modeli. Esse stāsta, ka trauka radīšanas procesā viņu aizraujot viss — sākot no rasējumiem, beidzot ar glazēšanu un trauka nodošanu pircējam: «Es uzskatu, ka roku darbs vienmēr atmaksājas. Tas veido cilvēka raksturu un personību, tāpēc man ir būtiski to darīt.»
Ar veidošanu Esse pirmoreiz iepazinās Bauskas mākslas skolā, kur viņa darinājusi arī savu pirmo trauku liešanas tehnikā. Vēlāk, stājoties PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (RDMV), tolaik Rīgas Lietišķās mākslas koledžā, izvēlēties keramiku mudinājis vecākais brālis, un šo izvēli nav nācies nožēlot. Tur gūtās zināšanas ne vien ielikušas ļoti labus pamatus, bet arī ietekmējušas skatījumu uz keramiku kopumā: «Sākotnējā doma par keramiku nereti saistās ar kaut ko vecmodīgu, Latgales svečturiem, spīdīgām glazūrām, brūniem māliem un visādām cakām. Bet man bija tā laime satikt fantastiskus pedagogus, kuri šo uzskatu manī mainīja.» Tagad Esses iedvesmojošie vidusskolas skolotāji ir viņas darba kolēģi — jau ilgāku laiku viņa pati vada kompozīcijas stundas, datormācību, darbu materiālā, porcelāna apgleznošanu un kvalifikācijas darbus audzēkņiem, bet kopš septembra ir arī RDMV Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programmas vadītāja.
Augstāko izglītību māksliniece ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas funkcionālā dizaina un keramikas apakšnozarēs. Gan bakalaura, gan maģistra darbā Esse mūsdienīgi interpretējusi latviešu etnogrāfijas tēmu. «Man šķiet iedvesmojoši paskatīties mūsu vēsturiskajā mantojumā — tas taču ir tik bagāts! Ar to tautas viena no otras atšķiras, un tādēļ vien ir interesanti braukt uz citām zemēm paskatīties, kā dažādās dabas ainavas un amatniecības tradīcijas atstājušas savus nospiedumus cilvēkos,» stāsta «Esse Ceramics» vadītāja. Trauku kolekcija, kas radīta, iedvesmojoties no etnogrāfijas, rotā studijas skatlogu, piesaistot garāmgājēju uzmanību.
Maģistrantūras laikā Esse vienu semestri pavadīja, apmaiņas programmā studējot dizaina keramiku Gībihenšteinas pils Mākslas un dizaina universitātē Hallē, Vācijā. Tieši tur pirmoreiz tapušas nu jau par «Esse Ceramics» firmas zīmi kļuvušās bumbuļkrūzes: «Tas man pašai bija neplānots projekts. Augstskola sadarbojās ar vācu porcelāna fabriku «Kahla», kas ļāva mums izmantot porcelānu lielos daudzumos, varējām atļauties daudz eksperimentēt. Kad izlēju savu pirmo porcelāna bumbuli, visai spontāni to izveidoju kā aksesuāru pavisam citam traukam. Pēc trauka apdedzināšanas sapratu, ka šis bumbulis ērti iegulst rokās. Tā man ienāca prātā ideja, ka šāda mierīgi varētu būt arī krūzes osiņa, tā vienkārši — rotaļājoties.»
Keramiķe atzīst, ka dizaina studijas ir atstājušas savas pēdas, un domāšana par funkciju ir klātesoša visā, ko viņa rada. Ikviens no realizētajiem projektiem ir praktisks un lietojams. Piemēram, kad studiju uzdevums bijis veidot cilvēka figūru, Esse izvēlējās taisīt porcelāna krūzes ar vāciņiem, iedvesmojoties no japāņu kokeši lellēm. Trauka vienkāršo formu interesantu padara smalkās detaļas — krūzei ir mazas kājiņas, kā arī izveidota vieta pirkstam, lai to būtu ērtāk turēt rokā. Vāciņu savukārt ērti noņemt, turot lelles copi. Krūzes rotaļīgo raksturu papildina sietspiedes tehnikā radītie dekolu ornamenti.
Līdzīgā tehnikā realizēts arī nesenākais projekts «Streets of Baltics», kura idejas autori ir Esse un viņas dzīvesbiedrs, ilustrators Zahars Ze, ar kuru kopā tapuši arī vairāki citi darbi — cepumu trauks, dažādas krūzes un šķīvji ar apdrukām. Projektā «Streets of Baltics», sadarbojoties ar ilustratoriem no Baltijas valstīm, radītas septiņas krūzes. Katram bijis atļauts izmantot tikai vienu vai divas krāsas. Trauka forma atgādina papīra līdzņemšanas glāzi, kas kopā ar sietspiedē drukātajiem zīmējumiem rada asociācijas ar ielu mākslu.
«Esse Ceramics» trauki top «Krasta keramikas studijā», kas atrodas Turgeņeva ielā, dažu soļu attālumā no Daugavas. Telpās saimnieko arī keramiķe Agnese Sunepa ar zīmolu «Gaija», un abas mākslinieces sadarbojas, galvenokārt vadot keramikas meistarklases, kurās rāda cilvēkiem, cik šāds roku darbs ir laikietilpīgs un sarežģīts, bet vienlaikus skaists. Ikdienā, kad kāda no keramiķēm strādā, darbnīcas durvis ir vaļā — garāmgājēji ir laipni aicināti ienākt, parunāties un, ja ir vēlme, kādus no darbiem turpat arī iegādāties.
Domājot par Latvijas keramikas kopainu, dizainere spriež, ka interese par keramiku pieaug. Uz to norāda ne vien lielais studēt gribētāju skaits, bet arī tēmas aktualizēšana publiskajā telpā. Septembrī RDMV, Latvijas Dizaineru savienība un Latvijas keramikas asociācija organizēja izstādi «Latvijas keramikas dizains 21. gs.», sniedzot plašu Latvijas laikmetīgās keramikas pārskatu un aicinot uz sarunu nozares profesionāļus. Labi apmeklētā diskusija pierādīja, ka šī tēma ir saistoša gan pašiem keramiķiem, gan citu nozaru pārstāvjiem, kas arvien biežāk izvēlas izmantot keramikas materiālus savā daiļradē. Esse uzskata, ka keramikas «laimes atslēga» slēpjas tieši kvalitatīvā dizainā un veiksmīgā mārketingā, kā piemēru minot «Vaidava Ceramics», kam mūsdienīga dizaina trauku izveide ļāvusi augt un attīstīties.
Tuvākajos «Esse Ceramics» plānos, iespējams, ir kāda izstāde, neskaitāmi projekti kopā ar Zaharu, kā arī ideja, kura jau ieguvusi savus apveidus rasējumos. «Man ir daudz krūzīšu, bet tām trūkst pieskaņotas tējkannas. Pati esmu liela tējas cienītāja, un šķiet, ka šāds komplekts būtu ļoti praktisks,» mājienu dod Esse.
Viedokļi