Attēls — «Mash Studio»

Šonedēļ noslēgusies Latvijas Arhitektu savienības (LAS) vadītā Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo novietņu izvērtēšana, kurā padziļināti analizētas sešas konkurētspējīgākās vietas: AB dambis, Andrejsala, Elizabetes iela 2, teritorija Uzvaras parkā, Rīgas Kongresu nams un Rūpniecības preču tirgus teritorija. Lietuvas pilsētplānotāji «Mash Studio» sadarbībā ar Latvijas plānošanas kompāniju «Grupa 93», sekojot skaidri definētiem kritērijiem, izvirzījuši trīs piemērotākās novietnes.

Ziņas Fold 10. jūnijs, 2021

10. jūnija rītā notika prezentācija, kurā preses pārstāvji un plašāka publika tika iepazīstināti ar koncertzāles novietņu salīdzinošā pētījuma veicēju «Mash Studio» (Lietuva) un fokusgrupas diskusiju veidotāju «Grupa93» (Latvija) darba rezultātiem. Pētījums ietver vērtējumu par novietņu stratēģisko potenciālu, sasniedzamību un piekļuvi, vietas gatavību attīstībai, izskatot juridiskos kritērijus un ar tiem saistītos riskus. Vērtēta arī novietnes kapacitāte, pilsētvides konteksts un iespēja veidot vizuāli atpazīstamu ēku. Tāpat tika izskatīta projekta realizācijas atbilstība ilgtspējības principiem, vērtēta iespējamā sabiedrības reakcija, kā arī iekļauti salīdzināmi starptautisku koncertzāļu projektu piemēri.

 

Kā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai piemērotākās novietnes ar vislielāko stratēģisko un pilsētvides attīstības potenciālu, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību izvēlētas trīs vietas Rīgā:

  • Andrejsala (Andrejostas iela 17),
  • Rīgas Kongresu nams K. Valdemāra ielā 5,
  • Rūpniecības preču tirgus teritorija starp Gaiziņa, Prāgas un Turgeņeva ielu.

 

Andrejsala

Andrejsalā koncertzāle kā kultūras magnēts ūdensmalā kļūtu par reprezentablu un ikonisku teritorijas reģenerācijas katalizatoru un nozīmīgu pilsētainavas sastāvdaļu, stimulējot kopējo teritorijas attīstību, paaugstinot vides kvalitāti un jaunu funkciju ienākšanu. Šajā novietnē iespējama vislielākā arhitektoniskā brīvība, satura un programmas interpretācijas, taču iepriekš valstij un pašvaldībai jāpanāk vienošanās ar esošo zemes nomnieku.

 

Rīgas Kongresu nams

Rīgas Kongresu nama pārbūve par koncertzāli piedāvā iespēju veidot nacionāli nozīmīgu, bet kompaktāku programmu jau esošā ēkā, kurai nepieciešama atjaunošana, lai turpinātu tās izmantošanu jaunā kvalitātē. Šī vieta pētījuma autoru ieskatā ir ātrākais, paredzamākais un izmaksu ziņā pieejamākais ceļš koncertzāles īstenošanai, jo nav nepieciešama papildus infrastruktūras izbūve vai īpaša vietas sagatavošana. Koncertzāles īstenošana Kongresu namā gan prasīs plānotās koncertzāles telpu programmas pārskatīšanu un samazināšanu, tomēr, atšķirībā no administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Kongresu namu iespējams pielāgot koncertzāles funkcijai bez būtiskas ēkas daļas nojaukšanas.

 

Rūpniecības preču tirgus teritorija

Pašreizējā Rūpniecības preču tirgus teritorija ir mazāk tradicionāla un grūtāk pieņemama kā koncertzāles vieta. Tomēr līdz ar koncertzāli tā var attīstīties kā jauns un laikmetīgs ar uzņēmējdarbības garu un radošu atmosfēru piepildīts kultūras kvartāls, kas dotu nozīmīgu sociālekonomisko impulsu kopējai Maskavas priekšpilsētas attīstībai kontekstā jau ar uzsākto «Rail Baltica» infrastruktūras projekta realizāciju, Centrāltirgus, Daugavas krastmalas un kopējo apkārtnes attīstību.

 

Izvērtēšanas process

Lietuvas pilsētplānošanas birojs «Mash Studio» koncertzāles novietņu salīdzinošo analīzi veica, vadoties pēc iepriekš skaidri definētiem desmit kritērijiem: novietnes stratēģiskais potenciāls, novietnes socio-ekonomiskā ietekme, novietnes pieejamība, apkārtējā transporta tīkla kapacitāte, vietas gatavība būvniecībai, atbilstība pilsētas plānošanas dokumentiem, novietnes ietilpība, apkārtējās urbānās vides kvalitāte, novietnes prestižs un sabiedrības iebildumu risks. Ņemot vērā fokusgrupas izvirzītos kritērijus, vērtēta arī koncertzāles novietnes iekļaušanās esošajā mūzikas infrastruktūrā, būvniecības paredzamās izmaksas un laiks, kā arī vairāki citi faktori.

Fokusgrupa

Kā integrēta procesa sastāvdaļa sabiedrības pārstāvju līdzdalības nodrošināšanai tika rīkotas piecas fokusgrupas diskusijas pilsētplānotāja un moderatora Neila Balgaļa («Grupa93») vadībā. Piecpadsmit dažādu jomu un paaudžu profesionāļi kā nākotnes koncertzāles lietotāji ar starptautisku un starpdisciplināru pieredzi formulēja savu viedokli par koncertzāli kā daļu no mūzikas ekosistēmas un pilsētas organisma, atvērtu un demokrātisku ēku un publisko ārtelpu ap to. Dalībnieki akcentēja izmaksu un kvalitātes līdzsvaru un kategoriski iestājās pret ēkas būvēšanu uz esošu vērtību rēķina, tostarp nojaucot ēkas vai būvējot parka un apstādījumu teritorijās. Fokusgrupas sarunās būtisks bija vienojošs princips — pārstāt 33 gadus ilgušo neizlēmību un izcelt tos aspektus, kas sabiedrībai un lēmumpieņēmējiem ļautu vienoties un uzsākt reālu darbu pie koncertzāles projekta realizācijas.

 

Savu iekšējo kompromisu fokusgrupas dalībnieki spēja panākt par vienu vietu — AB dambi, kas ir emocionāli spēcīga vieta mūzikai latviešu apziņā un vieta nacionālajai koncertzālei kā simbolam Latvijas, Rīgas, Daugavas sirdī. Savukārt pilsētplānotāju vērtējumā AB dambis ir ļoti sarežģīta novietne ar visaugstākajām būvniecības izmaksām. Andrejsala, kas kopējos pētījuma secinājumos ir viena no labākajām vietām, fokusa grupas kolektīvam bija mazāk pieņemama neskaidro juridisko apstākļu un īpašumtiesību dēļ.

Konteksts

Jau ziņojām, ka LAS, atsaucoties Kultūras ministra Naura Puntuļa aicinājumam, piedāvāja plānu Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnes atrašanās vietas izvēlei, potenciālo novietņu analīzei identificējot 36 iespējamās lokācijas Rīgā. Pirmajā izvērtēšanas posmā uz tālāko izpēti tika virzītas 11 novietnes: AB dambis, Andrejostas iela 17 Andrejsalā, Elizabetes iela 2 un Kronvalda bulvāris 6, Ķīpsalas pludmale, parka teritorija starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rūpniecības preču tirgus teritorija starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu, teritorija pie Spīķeriem un Kārļa baseina, teritorija Salu tilta ZA galā, novietnes Torņakalnā, Skanstē un Zaķusalā. Pēc Rīgas Domes aicinājuma tika lems skatīt arī divpadsmito vietu — Kongresu namu.

 

10. jūnija preses konferencē gan LAS, gan kultūras ministrs Nauris Puntulis uzsvēra, ka izpētes rezultāti ir palīdzējuši nonākt pie konsolidēta viedokļa. Lai gan katra no trim iespējamām novietnēm ir ar saviem izaicinājumiem, ministrs apliecināja gatavību sadarboties ar arhitektiem un Rīgas domi koncertzāles attīstības tālākajos soļos. Pētījuma rezultātā izvirzītās trīs vietas prasa dažādas pakāpes vienošanās un kompromisu meklējumus, un šie nosacījumi ir tālākā rīcības plāna sastāvdaļa.