Attēls — Latvijas Arhitektu savienība

Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību (LAS) sākusi īstenot nākamo Nacionālās koncertzāles potenciālo novietņu izvērtējuma posmu — vienpadsmit atlasīto novietņu salīdzinošo analīzi un organizētas fokusgrupu diskusijas sabiedrības un ieinteresēto pušu līdzdalībai, kā arī profesionālo viedokļu pārstāvniecībai. Abi pakalpojumi tiek veikti integrēti.

Ziņas Fold 13. aprīlis, 2021

LAS, atsaucoties kultūras ministra Naura Puntuļa aicinājumam, ir piedāvājusi plānu Nacionālās koncertzāles novietnes atrašanās vietas izvēlei, kā arī veikusi Nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālo novietņu analīzes pirmo posmu, atlasot vienpadsmit novietnes tālākai padziļinātai analīzei. No trīsdesmit sešām sākotnējā posmā atlasītajām novietnēm tālākai analīzei LAS izveidotā komisija virzīja:

  • AB dambi,
  • Andrejostas ielu 17 Andrejsalā,
  • Elizabetes ielu 2 un Kronvalda bulvāri 6,
  • Ķīpsalas pludmali,
  • parka teritoriju starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri,
  • rūpniecības preču tirgus teritoriju starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu,
  • teritoriju pie Spīķeriem un Kārļa baseina,
  • teritoriju Salu tilta ZA galā,
  • novietni Torņakalnā,
  • novietni Skanstē,
  • novietni Zaķusalā.

Novietņu salīdzinošo analīzi veic lietuviešu arhitektūras un pilsētplānošanas birojs «Mash Studio», kam ir pieredze apjomīgu un sabiedriski noīmīgu ēku, tai skaitā koncertzāļu, priekšizpētes projektu izstrādē. Viņi vērtēs atlasīto novietņu stratēģisko potenciālu, sasniedzamību un piekļuvi, vietas gatavību attīstībai, izskatot juridiskos kritērijus un ar tiem saistītos riskus, veicot izmaksu prognozes, izstrādājot telpisko analīzi kontekstā ar novietnes kapacitāti, vērtējot pilsētvides kontekstu un iespēju veidot vizuāli atpazīstamu ēku, izskatot projekta realizācijas atbilstību ilgtspējības principiem, kā arī iekļaujot salīdzināmus starptautisku koncertzāļu projektu piemērus.

 

Fokusgrupu tematiskās darbnīcas kā Nacionālās akustiskās koncertzāles novietņu Rīgā izvērtēšanas integrētu sastāvdaļu veidos un organizēs «Grupa 93», viena no pieredzes bagātākajām plānošanas kompānijām Latvijā, kas strādā arī pie sabiedrības līdzdalības procesu organizēšanas. Darbnīcu un diskusiju ietvaros tiks akcentēti jautājumi, kas svarīgi sabiedrībai, dažādām ieinteresētajām pusēm un profesionāļiem, lai kopīgi iztēlotos nākotnes koncertzāli Rīgas un plašākā kontekstā. Šāds process tiek īstenots, lai nodrošinātu publisko pārstāvniecību, subjektīvu kritēriju, kolektīvo interešu un dažādu kopienu vajadzību pienācīgu integrāciju plānošanas procesā.

 

«Plānojam, ka atlasīto novietņu padziļinātais izvērtējuma un fokusgrupu diskusiju rezultāti būs gatavi līdz maija beigām. Kopējais novietņu izvērtēšanas procesa mērķis ir nonākt pie pētījuma un secinājumiem par 1–3 potenciāli pamatotākajām novietnēm — kompleksu uz kvantitatīviem un kvalitatīviem kritērijiem un dialogā balstītu izvērtējumu lēmuma par koncertzāles novietni pieņemšanai,» akcentē LAS prezidents Juris Poga.

 

Konteksts

Sekojot arhitektūras profesionāļu bažām par Kultūras ministrijas izraudzīto Nacionālās koncertzāles būvniecības vietas Elizabetes ielā 2 piemērotību un tur šobrīd esošās modernisma ēkas likteni, LAS iestājās par mūsdienīgu, labas pārvaldības principiem atbilstošu pieeju Nacionālās koncertzāles ieceres īstenošanā. Tam sekoja kultūras ministra Naura Puntuļa aicinājums LAS uzņemties vadību arhitektu kopienā un nākt klajā ar vienotu viedokli par Nacionālās akustiskās koncertzāles atrašanās vietu Rīgā.

 

LAS līdz 18. janvārim aicināja ikvienu iesūtīt savus priekšlikumus koncertzāles atrašanās vietai. Kopā piedāvātas 36 novietnes vairāk nekā 50 adresēs, no kurām tika veikta primārā atlase, kas balstīta uz būtiskiem tehniskajiem kritērijiem, kurus noteikusi Kultūras ministrija sadarbībā ar LAS — novietnes atrašanās vieta Rīgas vēsturiskajā centrā, īpašumtiesības un pietiekama zemesgabala platība.

 

Līdztekus LAS aktivitātēm pagājušā gada nogalē norisinājās arī Baltijas arhitektūras skolu plenērs, kura dalībnieki piedavāja savu skatījumu koncertzālei Elizabetes ielā 2. Vairums studentu savos projektos iekļāva arī zemesgabalā esošo ēku, vērtējot to kā nozīmīgu modernisma arhitektūras liecību, tomēr secināja, ka koncertzāles būvniecība konkrētajā novietnē ir apgrūtināta.

 

Arhitektūras birojs «NRJA» un tā vadītājs Uldis Lukševics, kurš viens no pirmajiem iestājies pret koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, savukārt piedāvājis ēkā veidot laikmetīgās mākslas, arhitektūras un dizaina centru. Kopš pagājušā gada augusta «NRJA» bijušās Centrālkomitejas ēkā nomāja biroja telpas, kurā tika iekārtota «MAD arhitektūras telpa», sniedzot iespēju ikvienam interesentam apmeklēt ēku. Tomēr ar šī gada 1. aprīli, par iemeslu minot novecojušu ugunsdzēsības sistēmu, Valsts nekustamie īpašumi pārtraukuši īres līgumus ar ēkas iemītniekiem.