Piektdien «Hanzas Peronā» svinīgā ceremonijā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 ieguvēji. Par Latvijas Arhitektūras lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad tika atzīta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā un tās autori «Mailitis Architects» un «Arhitekta J. Pogas birojs». Fināla žūrijas balvas ieguva arī Andra Šmite par Stūķu kūti Kārļos, «Didrihsons arhitekti» par biroja ēkas pārbūvi Miera ielā un «NRJA» ar MAD Arhitektūras telpu.
Fināla žūrija, kuras sastāvā ir Fensanta Nieto (Fuensanta Nieto, Spānija), Laurīns Avīžus (Laurynas Avyžius, Lietuva), Ots Alvers (Ott Alver, Igaunija), Stīns Enriko Andersens (Steen Enrico Andersen, Dānija) un Andris Kronbergs, savu uzvarētāja izvēli pamatoja ar vārdiem: «Meža un jaunās ēkas akustiskās nojumes mijiedarbība veido ainavu, kurā attēlota nozīmīga latviešu tradīcija. Izliektā ēka atgādina kāpu, tomēr reizē ir līdzsvarā ar apkārtējo vidi. Rūpīgi pārdomāta funkcionalitāte nodrošina skatītājiem optimālu pieredzi.»
Mežaparka jaunās estrādes «Sidraba birzs dziesmu kalnā» koncepcija veidota līdzībās ar latviešu tautasdziesmās apdziedāto latvisko ainavu. Sidraba birzs metafora veidojusi gan jaunās estrādes vizuālo tēlu, gan kalpojusi par idejisku pamatu unikālo akustisko un konstruktīvo izaicinājumu risināšanai. Dziedātāju tribīne simbolizē kalnu. Jumta konstrukcijas pamatelements ir koks, kas, savijoties zariem, veido birzi. Transformējamie elementi — akustiskie paneļi, gaismas un membrāna —, kas stiprināti pie jumta konstrukcijas, veido lapotni — pamatu estrādes labskanībai un fonu svētku scenogrāfijai. Jaunuzbūvētajā estrādē palielināta ietilpība un veicināta dinamiskāka cilvēku plūsma. Tribīnē ir 12 874 dziedātāju vietas, kā arī izveidotas desmit koristu uzejas. Autori «Mailitis Architects» un «Arhitekta J. Pogas birojs» darbu pie projekta uzsāka jau 2007. gadā, kad tika izstrādāts skiču projekts, bet ekspluatācijā ēka tika nodota šovasar.
Balvas pasniegšanu Andrai Šmitei par Stūķu kūti fināla žūrija raksturoja sekojoši: «Izmantojot konkrētus materiālus un vietējos amatniekus, radīta īpaša noskaņa, kas parāda vietējās teritorijas izpratnes līmeni. Uzmanības pievēršana detaļām un drupās esoša šķūņa atkārtota izmantošana radījusi izcilu atmosfēru.»
Pasniedzot balvu «Didrihsons arhitekti» par biroja ēkas pārbūvi Miera ielā, žūrija komentēja: «Projekts atrisina mūsdienīgas biroju ēkas funkcionalitāti, vienlaikus paturot svarīgus esošos elementus, kuri saglabā ēkas sākotnējo atmosfēru. Šajā ziņā, lēmums saglabāt vecās kāpnes ar laika apsūbējumu, bija svarīgs un ļauj gūt iespaidu par ēkas vecumu.»
Trešo gada balvu šogad saņēma process — MAD Arhitektūras telpa un tās autori «NRJA». «Ar šo tiek atzīta diskusijas sākšana par esošās arhitektūras vērtībām. Tas nav viegli, apvienot arhitektus, lai aizstāvētu kultūrvēsturisko mantojumu, kuru veido arhitektūra, kad tās kvalitāte, kā piemēram, modernismā, netiek atzīta,» pasniedzot balvu, izteicās fināla žūrija.
Sabiedrības balsojumā portālā «Delfi» šogad lielāko balsu skaitu ieguva Stūķu kūts un tās autore Andra Šmite. Savukārt «Velux Latvia» savu īpašo balvu pasniedza biroja ēkas pārbūvei Miera ielā.
Kā Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 vienojošā tēma tika izvirzīta «Kopā būt». «Nodarbošanās ar vides veidošanu, pilsētplānošanu un arhitektūru, bez šaubām, ir saistīta ar cilvēka un sabiedrības vajadzību izpēti, izprašanu un vēlmju iemiesošanu plānos, rīcībās un, galu galā, arī ēkās,» stāsta balvas rīkotāji. Pēc Latvijas Arhitektūras gada balvas žūrijas domām: «Arhitektam ir jābūt spējīgam interpretēt kopā būšanu savā praksē, jo sevišķi mūsdienu apstākļos. Piemēram, kā sabiedrisko ēku plānojumi, funkcionalitāte un radītā atmosfēra veicina vai neatbalsta ēkas lietotāju savstarpējas satikšanās, sadarbības un visu veidu radošās izpausmes. Vai arī, kāda ietekme ir objektiem, kas īstenoti par publiskajiem līdzekļiem, uz sabiedrību kopumā, vai tas ir radījis pamanāmu kopējo sabiedrisko labumu vispārizglītojošā, ētiskā un citos līdzīgos parametros.»
Visus Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 pieteiktos darbus, pirmajā kārtā vērtēja atlases žūrija, kurā darbojās arhitekti Andris Kronbergs, Ilze Liepiņa, Evelīna Ozola un Oskars Vāvere, mākslinieks Ēriks Božis, rakstniece un dzejniece Inga Gaile, kā arī režisors Uģis Olte. Atlases žūrija izvēlējās vienpadsimt nominantus, kuri pretendēja uz galvenajām balvām. Ar visiem pieteiktajiem darbiem un nominantiem iespējams plašāk iepazīties Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā.
Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Gada balva ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, un pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Latvijas Arhitektūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju. Latvijas Arhitektūras gada balvas partneris ir «Velux Latvia». Balvu atbalsta «Pillar Latvia», «Knauf» un «Delfi».
Viedokļi