Aijas Freimanes pēcdoktorantūras pētījuma «Dizaina sociāli ekonomiskās ietekmes identifikācijas sistēma zināšanu intensīvas ekonomikas transformācijai Latvijā» galvenie rezultāti apkopoti grāmatā «Dizaina uztvertā vērtība. Dizaina sociālekonomiskā ietekme».
Izdevums ir Latvijā pirmais pēcdoktorantūras pētījums dizainā, un tajā aplūkota dizaina pievienotā vērtība no lietotāja perspektīvas. Padziļinātu aptauju rezultātā definējot dizaina uztvertās vērtības indikatorus, atspoguļoti tie dizaina aspekti, kas ir visbūtiskākie produktu un pakalpojumu lietotājiem. Balstoties uz šiem rezultātiem, dizaina pētniece un bijusī Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Aija Freimane ir izstrādājusi metodi, kas uzņēmējiem un dizaineriem palīdz izmantot dizainu apzināti un novērtēt dizaina pievienoto vērtību. «Pētījuma uzdevums bija atkodēt dizaina vērtību, identificējot lietotāju dizaina uztvertās īpašības, lai palīdzētu uzņēmumiem, valsts pārvaldei un sabiedrībai dizainu pielietot mērķtiecīgāk,» komentē autore.
Lai arī dizaina profesionāļi bieži atsaucas uz atziņu, ka dizains pievieno vērtību, Aija Freimane ir pirmā pētniece gan Latvijā, gan starptautiski, kas to pamato, pētot dizaina lietotāju pieredzes. Pētījuma respondentiem tika lūgts aprakstīt dizaina kvalitātes, kas tiem rada pozitīvas sajūtas, emocionālu pieķeršanos un estētisku pieredzi. Rezultāts — definēti dizaina pievienotās vērtības indikatori produktiem un pakalpojumiem. Tie analizēti piecu paaudžu un četru sociālekonomisko klašu kontekstā. «Lietotāju uztvere ar dizaina uztvertās vērtības indikatoriem veido subjektīvās vērtības, kas izskaidro teicienu «dizains rada pievienoto vērtību» no lietotāja skatu punkta,» skaidro Aija Freimane.
Pētījumā izvirzītie vērtības indikatori dizaina produktiem ir: ērts, noderīgs, estētisks, ilgstošs un personīgs. Savukārt pieejams, uztverams, saprotams, pieredzams un savlaicīgs ir kritēriji, kas apraksta pozitīvu pakalpojuma dizaina pieredzi. Lai arī pētījuma pirmajā fāzē respondenti drošību nebija ierindojuši starp piecām populārākajām dizaina vērtības īpašību grupām, indikators «drošs» izpētes rezultātu pārbaudes posmā un globālās veselības krīzes ietekmē izvirzījās kā būtisks dizaina vērtības kritērijs, kas kopīgs gan produktu, gan pakalpojumu dizainam. Dizaina uztvertās vērtības indikatori ir ļoti līdzīgi visām responentu segmentēšanas grupām, ar nelielām atšķirībām dažādu paaudžu kontekstā. Piemēram, Z paaudzei ir būtiskākas produktu estētiskās kvalitātes, salīdzinot ar pārējo paaudžu praktiskākām prioritātēm kā noderīgums un ērtums, savukārt pakalpojumu dizainā Z paaudzei unikāls dizaina vērtības indikators ir «personīgs».
Vēl viens pētījuma rezultāts ir dizaina pašnovērtējuma matrica, kas uzņēmējiem var palīdzēt, strādājot pie produktu un pakalpojumu dizaina. Pētniece skaidro: «Dizaina pašnovērtējuma matrica ir metode, kas ļauj pārliecināties par dizainu kā metodoloģiju, kas rada lietotāju apmierinātību un laimes sajūtas pieredzi.»
Pētījuma pirmās fāzes fokuss bija Latvijā dzīvojoši respondenti, taču Aija Freimane savu darbu turpinās Dublinas Tehnoloģiju universitātes Radošās mākslas skolā, izstrādājot Eiropas Savienības valstu kultūrās balstītus secinājumus un universālus dizaina vērtības indikatorus. Trešajā pētījuma posmā Aija plāno noteikt dizaina uztvertās vērtības pasaules kontekstā.
Ar pilno grāmatas «Dizaina uztvertā vērtība. Dizaina sociālekonomiskā ietekme» saturu iespējams iepazīties šeit. Izdevuma grafikas dizainu veidojis Matīss Zvaigzne. Aijas Freimanes pēcdoktorantūras pētījums «Dizaina sociāli ekonomiskās ietekmes identifikācijas sistēma zināšanu intensīvas ekonomikas transformācijai Latvijā» saņēmis atbalstu no Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Latvijas valsts budžeta un Latvijas Mākslas akadēmijas.
Viedokļi