2011. gadā Tallina kā Eiropas kultūras galvaspilsēta atzina radošās industrijas par nozīmīgu sastāvdaļu plašākā vīzijā par veiksmīgu sabiedrību. Togad tika izvirzīti mērķi attīstīt radošo ekonomiku un atbalstīt tādu pilsētvidi, kas veicinātu iedzīvotāju radošās aktivitātes un iniciatīvas, kā arī nodrošinātu pilsētas atpazīstamību kultūras tūrismam.
Telliskivi ir vieta Tallinā, kas no pamestas vagonbūves rūpnīcas kļuvusi par lielāko radošo industriju centru Igaunijā. Pirmskrīzes dārgie un ambiciozie teritorijas pārbūves plāni recesijas laikā tika nomainīti uz radošajās industrijās balstītu stratēģiju. Telliskivi kvartāls ir labs piemērs privātai kultūras un radošo industriju pārvaldībai, iezīmējot paradoksu par uzņēmējdarbības plānošanu, kas balstīta «ne–plānošanā» — vietas saturs lielā mērā ir atstāts īrnieku ziņā, kuru spontanitātei, pašorganizācijai un dažādībai ir jākalpo par pamatu novārtā atstāta pilsētas kvartāla reģenerācijai. Vieta ir strauji iemantojusi popularitāti, pulcējot vairāk kā miljons apmeklētāju gadā, un kļuvusi par iecienītu alternatīvu tūristu pārpludinātajai vecpilsētai. Telliskivi kvartālu veido ap 130 uzņēmumu, kuru skaits arvien pieaug un darbības nozares paplašinās.
No vagonbūves uz radošajām industrijām
Uz straujā ekonomiskās izaugsmes viļņa 2003. gadā tika pieņemts lēmums par pamestās Baltijas vagonbūves rūpnīcas teritorijas pārbūvi. Tika uzsākts darbs pie jauna detālplānojuma, kas atļautu pilnībā nojaukt kvartālā esošo rūpnīcu, tās vietā paredzot ekskluzīvas jaukta tipa mājokļu, pakalpojumu un darījumu ēkas. Ar šādu ieceri vienu no trim zemesgabaliem 25 000 kvadrātmetru platībā 2005. gadā iegādājās Austrumeiropas nekustamā īpašuma investīciju fonds (EEREIF). Taču drīz vien sekojošā ekonomiskā krīze lika pārdomāt lēmumus saistībā ar grandiozajiem rekonstrukcijas plāniem. 2008. gads bija izšķirošs jaunas pieejas meklējumos.
Telliskivi radošo industriju kvartāls tika atvērts 2009. gadā. Jaunajai vietas attīstības stratēģijai par pamatu ņemta radošo industriju centru darbība citās Eiropas galvaspilsētās. Kā īrnieki tiek piesaistīti mazie un vidējie uzņēmumi, kas piederīgi radošajām nozarēm. Kvartāla atrašanās pilsētas centra tuvumā, salīdzinoši zemā īre un kopējas radošas atmosfēras kultivēšana ir aspekti, kas pievelk jaunos uzņēmējus. Jau kādu laiku Telliskivi centram ir sava mājaslapa, kur tiek publicēta informācija par īrei pieejamām telpām. Īrnieku atlasi veic mārketinga menedžeris, kas arī palīdz nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanā.
Sākotnēji no teritorijā esošajām 11 industriālajām ēkām tika atvērti tikai pirmie divi Telliskivi ielas malā esošās «A» ēkas stāvi. Ieguldījumi remontdarbos bija minimāli — nomainīti logi, izvākti gruži, pārējos iekštelpu pārbūves darbus atstājot īrnieku ziņā. Kā pirmais darbu šeit uzsāka Tallinas kinofilmu festivāla «PÖFF» birojs. Drīz vien tam pievienojās vairāki arhitektu biroji un urbāno aktīvistu laboratorija «Linnalabor». Interesei augot, tika atvērtas jaunas telpas, un šobrīd radošo industriju vajadzībām kalpo jau 3 no 11 ēkām. Īpašnieki vēlas paplašināt kvartālu un līdz 2020. gadam plāno atvērt visas ēkas. Telliskivi ēku pirmajos stāvos ir ienākuši veikaliņi, kuru piedāvātās preces svārstās no ekoloģiski tīras pārtikas līdz jauno igauņu modes dizaineru kleitām. Biroji, kuri aizņem ēku pārējos stāvus, lielākoties pieder IT uzņēmumiem, bet pārstāvēti ir arī mūzikas industrijas, dizaina, reklāmas uzņēmumi, kā arī investīciju un finanšu projektu aģentūras. Atsevišķa ēka un pagalms nodoti lielu popularitāti ieguvušā «F–hoone» restorāna pārziņā. Nozīmīgu lomu kopējā atmosfērā ieņem īstermiņa projekti un pasākumi, piemēram, lietotu mantu tirgus, pilsētvides dārzkopība, koncerti un tematiskās urbānās pastaigas. Novembrī plānots atvērt vēl vienu ēku, kur iecerēts alternatīvais teātris. Izmaiņas norit vai katru nedēļu, esošajām funkcijām pievienojot jaunas, vecajām telpām atrodot neparastus pielietojumus.
Telliskivi vieta pilsētā
Kvartāls atrodas ļoti tuvu vecpilsētai un centrālajai dzelzceļa stacijai, tomēr piekļuve nav pienācīgi attīstīta ne gājējiem, ne velosipēdistiem. Daudzi izvēlas ierasties ar auto, kas izraisa citas problēmas — autostāvvietu trūkumu un sastrēgumus nedēļas nogalēs. Nākotnes plānos ietilpst pieejamības attīstība, veidojot savienojumu no pilsētas centra gar Telliskivi uz jaunajiem Ziemeļtallinas radošajiem kvartāliem.
Telliskivi piemērs ir devis impulsu arī apkārtējo zemesgabalu īpašniekiem ieguldīt attīstībā, aktivitātes piesaista arī apkaimes iedzīvotājus. Neatkarīgi no radošo industriju centra, tajā pašā 2009. gadā Lielās talkas laikā iedzīvotāji no Kalamajas un Pelgulinnas apkaimēm kopā nodibināja Telliskivi kopienu. Aptaujas rāda, ka viedoklis par Telliskivi radošo kvartālu ir lielā mērā pozitīvs, arī pārbūves veicinātā mērenā ģentrifikācija netiek uzskatīta par draudu. Vietējā kopiena ar interesi uzņēmusi pilsētas dārzkopības projektu un pop–up jeb īstermiņa īres objektus publiskajā telpā. Sestdienās, kad darbojas tirgus, Telliskivi pārpludina ļaudis no visām Tallinas malām, kā arī tūristi.
Citi radošie kvartāli Tallinā
Viens no senākajiem radošajiem kvartāliem Tallinā ir «Polymer» — bijusī rotaļlietu rūpnīca, kas šobrīd kalpo par koncertu vietu un mākslinieku rezidenci. Cits profils piemīt «Rotermann» kvartālam — rūpnīcas teritorijai, kur mākslas aktivitātes mijas ar luksusa preču veikaliem un izsmalcinātiem restorāniem, kultūrvēsturiskais mantojums ar augstākās klases mājokļu projektiem. Par 2011. jeb kultūras gada radošo industriju sirdi Tallinā bija jākļūst «Kultūras katlam» — valsts atbalstītam radošo industriju projektam, kura pienācīgu darbību diemžēl aizkavē novēloti būvdarbi. Neskatoties uz valsts kultūrpolitikas stratēģiju, līdz šim sadarbība starp «Kultūras katlu» un pārējiem radošajiem kvartāliem ir bijusi minimāla. Iespējams, ka to mainīs turpat netālu esošā «Noblessner»kvartāla attīstība — pie šīs industriālās teritorijas reģenerācijas shēmas strādā bijušais Telliskivi radošais direktors. Līdz 2018. gadam kvartālā paredzama veco ēku pārveidošana par jauktu apbūvi ar dzīvojamo funkciju un labiekārtota krastmala.
Kvartāla nākotne
Telliskivi kvartāla biznesa veiksmes pamatā ir atrašanās tuvu pilsētas centram un vecpilsētai, starp vidusšķiras iecienītiem dzīvojamajiem rajoniem, un to stiprina stāsts, kas savij kopā vietas identitāti, vēsturi un cilvēkkapitālu. Šobrīd kvartāla vērtība nekustamā īpašumu tirgū strauji pieaug.
Pilsētas pārvalde un vairāki igauņu arhitekti ir atzinuši, ka līdzšinējā ad hoc pieeja Telliskivi attīstībai ir pareizais ceļš. Telliskivi nepiemīt «Kultūras katla» projekta vienveidība, bet gan liela un mainīga aktivitāšu daudzveidība, kas piesaista dažāda veida publiku.
Turpinot līdzšinējo attīstības metodi, šobrīd paredzēts saglabāt lielāko daļu no esošajām ēkām, tomēr investoru plāni var ātri mainīties, reaģējot uz ekonomiskās situācijas izmaiņām. Ja neskaita tūristus, radošie kvartāli ir orientēti uz salīdzinoši nelielu daļu no kopējā patērētāju skaita valstī. Rodas jautājums, cik daudzi radošo industriju kvartāli Tallinā spēs ilgstoši pastāvēt. Kvartāliem augot un attīstoties, nepieciešamas jaunas investīcijas. Lētas vietas priekšrocības samazinās, īre aug, kam var sekot nākamie ģentrifikācijas viļņi jeb esošo radošo industriju nomaiņa pret stabilākiem un pelnošākiem uzņēmumiem.
Paldies raksta tapšanā Katarīnai Elmei (Katharina Elme) un Epai Vahtrameei (Epp Vahtramäe).
Viedokļi