Ilustrācija — FOLD

Publiskots pētījums par Latvijas radošo industriju darbību un priekšnoteikumiem nozares mērķtiecīgai attīstībai. Radošo industriju un ar tām saistīto nozaru attīstības tendences analizētas, apkopojot statistikas datus, aptaujājot uzņēmējus un rīkojot radošo industriju uzņēmēju un ekspertu diskusijas. Pētījums arī pārskata secinājumus no agrāk veiktiem radošo industriju pētījumiem Latvijā un ārvalstīs, kā arī apkopo normatīvos aktus, kas regulē radošās nozares Eiropas Savienībā.

Teorija Fold 1. oktobris, 2013

Pētījums atnesis virkni nozīmīgu secinājumu par radošajām industrijām Latvijā. Apliecinājies, ka radošās industrijas šobrīd attīstās nevis konsolidējoties un orientējoties uz uzņēmējdarbības attīstību un eksportu, bet gan iekšējo patēriņu un mikro uzņēmējdarbību. Lai gan radošo industriju uzņēmumu skaits ir būtiski pieaudzis, tajos nodarbināto skaits pēdējo četru gadu laikā ir ievērojami samazinājies.

Tātad radošo industriju uzņēmumi ir nevis paplašinājušies, bet gan sašaurinājuši savu darbību, nodarbinot mazāk cilvēku un strādājot ar mazāku apgrozījumu. Tas varētu būt skaidrojams ar ekonomisko krīzi un tai sekojošo ekonomikas pārstrukturizāciju.

Jomas, kurās novērota izaugsme, ir datorprogrammēšana, interneta portālu darbība, izklaides un atpūtas darbība un mākslinieku darbība. IT programmētāji, IT speciālisti, projektu vadītāji, dizaineri, mārketinga speciālisti, arhitekti un kokapstrādes operatori ir tās profesijas, pēc kurām pieprasījums tuvāko piecu gadu laikā darba tirgū varētu pieaugt.

Starp šķēršļiem, kas traucē radošo industriju attīstībai, uzņēmēji visbiežāk minējuši kvalificēta un profesionāla darbaspēka trūkumu, it sevišķi IT jomā, neprasmi komercializēt radošas idejas, mazu pieprasījumu pēc radošo industriju produktiem un pakalpojumiem, kā arī apgrozāmo līdzekļu trūkumu un pārāk lielu nodokļu slogu.

Aptaujās atklājušies arī pārsteidzoši fakti, piemēram, tas, ka par svarīgu konkurētspējas priekšrocību uzņēmēji uzskata zemas cenas, lai gan radošās industrijas primāri ir orientēta uz unikālu, augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu. Tādas konkurētspējas priekšrocības kā inovācijas, radošums un modernas tehnoloģijas min daudz mazāk kā 1/10 uzņēmēju, sekojoši:

nozares uzņēmēji tikai retos gadījumos identificējas ar radošo industriju būtiskiem raksturojumiem.

Lielākās daļas radošo industriju uzņēmumu eksportspēja šobrīd ir vāja — radošo industriju eksporta apjomu šobrīd pamatā nodrošina apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuru skaita un apgrozījuma īpatsvars radošajās industrijās kopumā ir ne lielāks kā 15%. Lielākie eksporta tirgi radošajām industrijām šobrīd ir Igaunija un Lietuva, uzņēmējiem interesējošākie — Krievija un Baltkrievija. Pētījuma autori uzsver, ka eksportspēju trūkums gan nenozīmē eksporta potenciāla trūkumu.

Līdz šim radošās industrijas vairāk attīstījušās galvaspilsētā, tādējādi radošo industriju uzņēmējdarbību var raksturot kā izteikti monocentrisku. Lai gan pēdējo četru gadu laikā straujāks radošo industriju uzņēmumu skaita pieaugums vērojams Pierīgā un Latgalē, tam nav bijis būtiskas pozitīvas ietekmes uz nodarbināto skaitu un nozares apgrozījumu.

Uzņēmumi, kuri ir saņēmuši finanšu atbalstu, biežāk izteikuši gatavību palielināt darbinieku skaitu, paplašināt uzņēmējdarbību, kā arī ieviesuši vairāk jaunu produktu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšana, profesionālās izglītības studiju programmu pielāgošana darba devēju prasībām un ciešāka sadarbība ar izglītības iestādēm ir tas valsts atbalsta «komplekts», kuru uzņēmēji novērtējuši kā efektīvāko.

Pētījuma rezultāti norāda, kāda pilnveidošanās jāveic gan pašiem uzņēmējiem, gan politikas veidotājiem, lai līdz 2020. gadam sasniegtu Nacionālajā attīstības plānā noteiktos mērķus gan uzņēmējdarbības rādītāju paaugstināšanas ziņā, gan radošo uzņēmumu eksportspējas uzlabošanā.

Jau tagad radošās industrijas un ar tām saistītās nozares ir būtisks ekonomikas sektors, kurā darbojas aptuveni 10% uzņēmumu no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita. Radošās industrijas un ar tām saistītās nozares rada arī būtisku pievienoto vērtību — vidēji gadā tā ir ne mazāka kā 1 miljards latu. Zīmīgi tas, ka radītās pievienotās vērtības īpatsvars ekonomikā nav mainījies, pat neskatoties uz izmaiņām uzņēmumu un nodarbināto skaitā.

Pētījumu pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veikuši uzņēmumi «Baltijas Konsultācijas» un «Konsorts». Darba grupā piedalījušies arī sociologs Gints Klāsons, antropologs Viesturs Celmiņš, mārketings konsultante Zane Čulkstēna, Kultūras ministrijas pārstāves Anna Pavlina un Signe Adamoviča un citi.

Pētījums veikts Valsts kancelejas administrētā Eiropas Sociālā fonda projekta «Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē» aktivitātes «Strukturālo reformu ieviešanas ietekmes novērtēšana» laikā.

 

Radošo industriju pētījums ir publiski pieejams Kultūras ministrijas mājaslapā.