Apmeklējot Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes diplomdarbu izstādi «100% sale», ilgāku laiku pētījām divu jaunu arhitektu Līvas Nordmanes un Mārtiņa Rusiņa kopīgi izstrādātu projektu Daugavgrīvas apkaimei Rīgā. Tajā piedāvāta ne vien loģiska un rūpīgi pārdomāta pilsētbūvnieciska stratēģija, bet arī svaigi un nepretenciozi arhitektūras risinājumi. Diplomdarbs izceļas arī ar gaumīgu un detalizētu grafiku.
Līva Nordmane un Mārtiņš Rusiņš projekta koncepcijas ievadā raksta, ka Daugavgrīva mūsdienu Rīgā ir nepamatoti aizmirsta nomale, taču vēsturiski tā bijusi visas pilsētas sākums. Apkaime var lepoties ar izteiktām dabas un kultūrvēsturiskām kvalitātēm, kas varētu piedāvāt unikālu dzīves vidi, taču šis potenciāls pagaidām palicis neizmantots. Jaunie arhitekti atgādina, ka racionāli ir nevis ļaut pilsētai plesties, bet gan kompaktizēt tās daļas, apvienot urbānas un lauku kvalitātes vienuviet, piedāvājot cilvēkiem dzīvot pilsētvidē, kur iespējams baudīt pilnu ekosistēmas pakalpojumu klāstu.
Projekta mērķis ir piesaistīt apkaimei cilvēkresursus un atgriezt Daugavgrīvu Rīgas apritē, tai kļūstot par gaumīgu alternatīvu Jūrmalas kūrorta dzīvesstilam. Lai Daugavgrīvu attīstītu kā patstāvīgu un pievilcīgu galamērķi viesiem, kā starta punkts apkaimes aktivitāšu ķēdē varētu darboties Daugavgrīvas cietoksnis, piesaistot ar kulturāliem un lielāka mēroga muzikāliem pasākumiem. Projekts paredz arī ziemas ostas pašlaik neaktīvi izmantotajā daļā izveidot pasažieru termināli, lai atdzīvinātu ūdens satiksmi.
Līva un Mārtiņš kopīgi strādājuši pie Daugavgrīvas pilsētbūvnieciskās stratēģijas, pēc tam darbu turpinot katrs pie cita detalizēta risinājuma. Mārtiņš palicis uz sauszemes — iekšpus savulaik uzbērtajiem dambjiem, bet Līva pievērsusies Daugavgrīvas applūstošajai daļai pie Buļļupes. Abu diplomprojektu vadītājs ir arhitekts Egons Bērziņš.
Sadzīvošana ar ūdeni
Līvas Nordmanes projekts veidots kā attīstības stratēģija applūstošām teritorijām, kur plūdi un ūdens tiek uzņemti kā pašsaprotama vides sastāvdaļa, bet arhitektūra — kā tās dabīgs papildinājums. Izstrādātas dažādas apbūves vadlīnijas atbilstoši applūšanas varbūtībai katrā konkrētā pozīcijā. Šeit plānota jaukta tipa apbūve, kur publiskas ēkas mijas ar dzīvojamām, paredzot arī peldošas ģimenes mājas, kas izmantojamas cauru gadu. Darba koncepcija ir veidot vienmērīgu pilsētbūvniecisku pāreju starp mazdārziņiem Memmes pļavās un lielmēroga dzīvojamo rajonu, kur ūdens darbotos kā galvenais elements izirušās pilsēttelpas savilkšanā.
Blokmāju pārbūve
Mārtiņš Rusiņš strādājis ar Daugavgrīvas esošo dzīvojamo apbūvi, mēģinot veiksmīgāk definēt izplūdušo pilsēttelpu un radot skaidru publiskas un privātas vides sadalījumu. Kvartāli gar galveno ielu noslēgti ar jaunu apbūvi, paredzot publiskas telpas ēku pirmajos stāvos. Pagalmu pusē pirmā stāva dzīvokļiem pievienoti dārzi, izveidota lietus ūdens pārvaldes sistēma ar mitrājiem un baseiniem, izvietotas siltumnīcas, autonovietnes ar dažādām sporta aktivitātēm izmantojamu jumtu, kā arī koplietošanas telpas.
318. sērijas blokmāju jeb hruščovku transformācija veikta, 4. un 5. stāva dzīvokļus apvienojot divstāvīgos dzīvokļos ar plašām terasēm. Konstruktīvā shēma izmanto ēkas trīs nesošo garensienu transformācijas iespējas. 103. sērijas ēkām pievienota jauna, brīvstāvoša un ažūra un fasādes konstrukcija, kas nodrošina katru dzīvokli ar izeju uz balkonu.
Līva Nordmane plāno turpināt studijas maģistratūrā saistībā ar plūdu un ūdensmalu tēmu. Mārtiņš Rusiņš strādā arhitektu birojā «NRJA». Abi kopā Līva un Mārtiņš darbojas pie dažādu projektu izstrādes.
Viedokļi