«Sāls māja». Foto — Reinis Hofmanis

Pāvilostas vēsturiskā centra malā, piejūras pļavā Brigitas Bulas projektētā «Sāls māja», kas šajā Latvijas Arhitektūras gada balvā ieguva visaugstāko novērtējumu, ieguļas kā šaura, gara, spoža līnija. Divslīpju jumta apjoma šķērsgriezums atsaucas uz tradicionālajām pilsētas zvejnieku mājām un ēkas interjerā rada atvērtu, mainīgu caurredzamības un intimitātes sajūtu.

Sižeti Elīna Lībiete 10. jūnijs, 2019

«Sāls mājas» lineārais apjoms, kas atrodas perimetrālas apbūves situācijā, piejūras pļavā atstāj minimālu nospiedumu un saglabā tās unikālo raksturu. «Māja ir kā pirmā kāpa, kas uztver visu jūras vēja nesto sāli, tamdēļ apdarē izvēlēts dabīgais kaļķa apmetums, kas savā tekstūrā un tonī atgādina rupju sāli. Pāvilostā ir mērens klimats, taču spēcīgs vējš, tāpēc ēka būvēta no abpusēji apmestiem monolītiem blokiem bez papildu siltinājuma. Virsmas atstātas bez dekoratīvas apdares, demonstrējot būvmateriālu būtību. Šādi ir iespējams skaists un vienkāršs ēkas novecošanas un atjaunošanas process — gan plaisas, gan rūsas notecējumi ir vietā, jo tāda ir lietu dabīgā kārtība,» projektu komentē arhitekte Brigita Bula.

«Sāls mājas» būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantoti dabīgi vietējie materiāli, kas gan piešķir ēkai dabai tuvu sajūtu, gan ar pietāti attiecas pret apkārtējo vidi. Arī Latvijas Arhitektūras gada balvas žūrija šajā objektā izcēlusi vienkāršību, veiksmīgu dabīgo materiālu pielietojumu un harmoniju ar apkārtējo ainavu. Sastrādājoties ar vietējiem meistariem, izdevies realizēt dažus eksperimentālus risinājumus. Ēka projektēta, piedomājot arī par ilgtspējību un energoefektivitāti — tai ir kombinētā siltumsūkņa un malkas apkures sistēma, gaisa rekuperācijas sistēma un pretsaules pārklājums stiklotajām plaknēm. «Savā darbā nemēģināju izvirzīt kādu prioritāru principu, bet gan iedziļināties un līdzsvarot visus vides konteksta jautājumus. Savukārt lietotājam telpas tīrība, vienkāršība, detaļu nepārsātinātība un materiālu dabīgums sniedz mierīgu atmosfēru,» stāsta Brigita.